Pārāk daudz vingrinājumu? Dr. Šneiders par fitnesa robežām

Pārāk daudz vingrinājumu? Dr. Šneiders par fitnesa robežām

Vingrojumi ir neatņemama veselīga dzīvesveida sastāvdaļa. Tomēr ir robežas, kuras nevajadzētu pārsniegt. Detalizētā sarunā ārsts Tomass Šneiders, pieredzējis speciālists ortopēdijā un sporta medicīnā, skaidro, cik svarīgs ir līdzsvars starp vingrinājumiem un atveseļošanos. Pārmērīga vingrošana var nodarīt vairāk ļauna nekā laba, un šī problēma arvien vairāk skar arvien vairāk cilvēku.

Tendence uz veselību un fizisko sagatavotību ir nepārprotama. Daudzi cilvēki cenšas būt fiziski aktīvi neatkarīgi no tā, vai tā ir skriešana, riteņbraukšana vai sporta zāles apmeklēšana. Bet, kamēr daži no viņiem bauda vingrošanu, citi iekļūst sporta atkarības virpulī. Dr. Savā intervijā ziņu aģentūrai spot on news Šneiders skaidro simptomus un riskus, kas saistīti ar pārmērīgu fizisko slodzi.

Pārtrenēšanās pazīmes

Kādas ir pirmās brīdinājuma zīmes, ka, iespējams, esat pārtrenējies? Saskaņā ar Dr Schneider bieži parāda to ar muskuļu sasprindzinājumu. Īpaši bieži rodas nepatīkama sāpīgu muskuļu un tā sauktā "skrienēja apakšstilba" kombinācija, ko medicīnā sauc par apakšstilbu šinām. Tas ir sāpīgs cīpslu un muskuļu kairinājums, kas galvenokārt skar nepieredzējušus skrējējus. Sāpes var būt krampjveida un izstiepties uz leju apakšstilbā. Ja jūs neiejaucos agri, jūs riskējat, ka simptomi kļūs hroniski, kas var izraisīt ilgtermiņa problēmas, piemēram, stresa lūzumus.

Pārmērīga fiziskā slodze var izraisīt ne tikai tādus simptomus kā muskuļu sāpes, bet arī izraisīt nopietnas traumas. Pārslogoti muskuļi var iekaist un palielinās cīpslu plīsumu risks. Dr. Šneiders iesaka pievērst uzmanību savai fiziskajai sagatavotībai un pievērst uzmanību tam, kā tavs ķermenis reaģē uz treniņiem. Tāpēc, ja pēc vingrošanas jums pastāvīgi ir sāpes, jums vajadzētu apsvērt, vai jūsu treniņu ritms joprojām ir veselīgs.

Ieteicamais vingrinājumu apjoms

Pasaules Veselības organizācija (PVO) iesaka pieaugušajiem līdz pensijas vecumam veikt vismaz divarpus stundas mērenas fiziskās aktivitātes nedēļā. Ir svarīgi saglabāt saprātīgu līmeni. Cilvēkiem dzīves otrajā pusē, kuri var sākt vingrot vēlu, ir īpaši svarīgi uzreiz nepārspīlēt. Riteņbraukšana vai peldēšana ir piemērotas alternatīvas, kas labvēlīgi ietekmē locītavu veselību un nerada pārāk lielu slodzi.

Īpaši ar tādiem populāriem sporta veidiem kā skriešana ir ieteicams pakāpeniski palielināt intensitāti. Dr. Šneiders iesaka iesācējiem sākt ar īsām nodarbībām ne vairāk kā trīs reizes nedēļā un rūpīgi palielināt gan laiku, gan tempu. Pārāk bieža skriešana var būt kaitīga, īpaši nepieredzējušiem sportistiem, jo ​​organismam vispirms ir jāpierod pie jaunā stresa. Turklāt svarīga ir pareiza iesildīšanās pirms treniņa.

Uz jautājumu, cik daudz vingrinājumu ir veselīgi, nevar atbildēt vispārīgi. Drīzāk jums ir individuāli jāskatās uz savām iespējām un mērķiem. Pats svarīgākais ir izbaudīt kustības un ieklausīties sava ķermeņa signālos.

Svarīgu lomu spēlē arī sporta veids. Dr.Šneiders uzsver, ka sporta veidu maiņa, piemēram, starp peldēšanu un riteņbraukšanu, var būtiski samazināt pārslodzes traumu risku. Visbeidzot, ir svarīgi visu laiku neizmantot vienas un tās pašas muskuļu grupas.

Atpazīt sporta atkarību

Vēl viena tēma, ko pievērš Dr. What Schneider, ir robeža starp veselīgu fizisko sagatavotību un atkarību no sporta. Ja vingrošana kļūst par piespiedu darbību, kas citas dzīves jomas atstāda fonā, cietušajiem var būt jāmeklē palīdzība. Psihoterapeits var sniegt padomu, lai izgaismotu iespējamos dziļākos psiholoģiskos cēloņus.

Nedrīkst par zemu novērtēt pārmērīgas slodzes ietekmi uz ķermeni; jāņem vērā gan fiziskie, gan psiholoģiskie aspekti. Tāpēc veselīga pieeja sportam ir svarīga ne tikai fiziskajai sagatavotībai, bet arī garīgajai veselībai un vispārējai labsajūtai.

Palieciet pareizajā līdzsvarā

Veselīgas attiecības ar vingrinājumiem ir ilgstoša aktīva dzīvesveida atslēga. Nopietni uztverot mūsu ķermeņa pazīmes un rūpīgi plānojot savus treniņus, mēs varam izbaudīt vingrošanas pozitīvo ietekmi, neapdraudot savu veselību. Pasaulē, kas bieži veicina tiekšanos pēc maksimālā veiktspējas, ir vēl svarīgāk izvairīties no pārtrenēšanās un atrast līdzsvaru starp stresu un atveseļošanos. Kvalitatīviem vingrinājumiem un jautrībai arī turpmāk vajadzētu būt mūsu sporta aktivitāšu uzmanības centrā.

Ir labi zināms, ka vingrošana parasti sniedz daudzus ieguvumus veselībai. Šīs priekšrocības ietver sirds un asinsvadu sistēmas stiprināšanu, muskuļu spēka un līdzsvara uzlabošanu un garīgās veselības veicināšanu. Tomēr pārmērīgas apmācības riski bieži tiek novērtēti par zemu. Pētījumi liecina, ka ķermeņa pārslodze un nepietiekams atveseļošanās laiks faktiski var negatīvi ietekmēt veiktspēju. Sportisti, kuri regulāri trenējās ar minimālu atpūtu, lēnāk atveseļojās no traumām un ziņoja par lielāku hronisku veselības stāvokļu skaitu. Tas uzsver līdzsvarotas treniņu rutīnas nozīmi, kas ietver gan stresa, gan atveseļošanās posmus. Papildinformāciju var atrast PVO tīmekļa vietnē.

Reģenerācijas nozīme

Atveseļošanās ir būtiska treniņu procesa sastāvdaļa, ko daudzi sportisti bieži atstāj novārtā. Bez atbilstoša atveseļošanās laika var pastiprināties muskuļu sasprindzinājums, kas var izraisīt muskuļu traumas vai plīsumus. Līdzsvarots treniņu un atveseļošanās cikls ļauj ķermenim pielāgoties un atgriezties stiprākam. Pētījumi liecina, ka sportistiem, kuri atpūšas vismaz vienu dienu nedēļā, vidēji ir labāki rezultāti nekā tiem, kuri trenējas nepārtraukti, neieklausoties sava ķermeņa vajadzībām. Lai atvieglotu atveseļošanos, sportistiem jāapsver arī aktīvas atveseļošanās stratēģijas, piemēram, viegla stiepšanās, peldēšana vai joga.

Psihisku slimību risks, kas saistīts ar fizisko slodzi

Saikne starp vingrinājumiem un garīgo veselību ir sarežģīta. Lai gan vingrinājumi sniedz daudz priekšrocību garastāvokļa uzlabošanai un depresijas apkarošanai, paradoksālā kārtā pārmērīga fiziskā slodze var radīt arī negatīvas psiholoģiskas sekas. Liels skaits pētījumu liecina, ka cilvēkiem, kuriem ir piespiedu nepieciešamība vingrot, ir paaugstināts garīgo slimību, piemēram, trauksmes un depresijas, risks. Amerikas Psiholoģijas asociācijas (APA) pētījums parādīja, ka tiekšanās pēc pilnības un neatbilstība starp treniņu mērķiem un faktisko progresu var izraisīt neapmierinātību un fizisku izsīkumu. Lai iegūtu papildinformāciju par šo tēmu, varat apmeklēt APA vietni.

Pašreizējā statistika par dalību sportā un traumu risku

Roberta Koha institūta (RKI) veiktā aptauja atklāja, ka aptuveni 50% Vācijas iedzīvotāju regulāri vingro. Tomēr aptuveni 30% sportistu ziņo par traumām, kas gūtas treniņa vai sacensību laikā. Traumas īpaši bieži rodas izturības sporta veidos, piemēram, skrienot un braucot ar velosipēdu. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts Journal of Sports Medicine, aptuveni 10-20% izturības sportistu izjūt pārtrenēšanās sindroma simptomus, uzsverot mērķtiecīgu treniņu un atveseļošanās periodu nozīmi. Lai iegūtu sīkāku informāciju, rezultātus varat skatīt RKI tīmekļa vietnē.