40 miljoni nāves gadījumu līdz 2050. gadam: pret zālēm rezistentu infekciju pieaugums par 70 %

No šī brīža līdz 2050. gadam vairāk nekā 39 miljoni cilvēku mirs no pret antibiotikām rezistentām infekcijām, liecina visaptveroša globāla antimikrobiālās rezistences analīze.

Ziņojums, kas publicēts 16. septembrīLancete ¹, atklāja, ka no 1990. līdz 2021. gadam vairāk nekā miljons cilvēku ik gadu nomira no zālēm rezistentām infekcijām, un līdz 2050. gadam šis skaits varētu pieaugt līdz gandrīz 2 miljoniem. Aptuveni 92 miljoni dzīvību varētu tikt izglābti laikā no 2025. līdz 2050. gadam, nodrošinot plašāku piekļuvi atbilstošām antibiotikām un labāku infekciju ārstēšanu, teikts ziņojumā.

"Tas ir nozīmīgs ieguldījums, lai izprastu, kā mēs nokļuvām tur, kur esam, un sniegtu racionālas cerības par [pretestības] turpmāko slogu, lai informētu par nākamajiem soļiem, ko var veikt," saka Džozefs Levnards, Kalifornijas Universitātes Bērklijas epidemiologs.

"Es domāju, ka iedarbības skaitļi, iespējams, ir daudz lielāki, nekā šeit ziņots," īpaši valstīs, kurās ir datu nepilnības, saka Timotijs Volšs, Oksfordas Universitātes Apvienotajā Karalistē mikrobiologs. Skaitļi liecina, ka pasaule nespēj sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķi līdz 2030. gadam samazināt antimikrobiālās rezistences izraisīto mirstību.

Pieaug nāves gadījumu skaits

Pētnieki analizēja nāves datus un slimnīcu ierakstus no 204 valstīm laika posmā no 1990. līdz 2021. gadam, koncentrējoties uz 22 patogēniem, 84 baktēriju un antibiotiku kombinācijām, pret kurām tās ir rezistentas, un 11 slimībām, tostarp asins infekcijām un meningītu.

Rezultāti liecina, ka bērnu skaits, kas jaunāki par 5 gadiem, mirst no zālēm rezistentām infekcijām, pēdējo 30 gadu laikā ir samazinājies par vairāk nekā 50%, savukārt cilvēku, kas vecāki par 70 gadiem, mirstības līmenis ir pieaudzis par 80% (skatīt “Rezistences krīze”).

Nāves gadījumi infekciju dēļStaphylococcus aureus— kas inficē ādu, asinis un iekšējos orgānus — piedzīvoja vislielāko pieaugumu, palielinoties par 90,29%.

Daudzas no nāvējošākajām infekcijām laikā no 1990. līdz 2021. gadam izraisīja baktēriju grupa, kas ir īpaši izturīga pret zālēm, ko sauc par gramnegatīvajām baktērijām. Šajā kategorijā ietilpstEscherichia coliunAcinetobacter baumannii— patogēns, kas saistīts ar slimnīcā iegūtām infekcijām.

Gramnegatīvās baktērijas ir rezistentas pret karbapenēma antibiotikām, kas ir antibiotiku klase, ko lieto nopietnu infekciju ārstēšanai, un tās var gan apmainīties ar antibiotiku rezistences gēniem ar citām sugām, gan nodot tos pēcnācējiem. Nāves gadījumu skaits, kas saistīti ar pret karbapenēmu rezistentām gramnegatīvām baktērijām, palielinājās par 149,51% no 50 900 gadījumiem 1990. gadā līdz 127 000 gadījumu 2021. gadā.

Ziņojumā lēsts, ka līdz 2050. gadam antimikrobiālā rezistence katru gadu varētu izraisīt 1,91 miljonu nāves gadījumu un kopumā 8,22 miljoni cilvēku mirs no slimībām, kas saistītas ar rezistenci. Vairāk nekā 65% nāves gadījumu, kas saistīti ar AMR, 2050. gadā notiks cilvēkiem, kas vecāki par 70 gadiem.

"Šis pētījums parāda, ka mums ir problēmas ar veselības aprūpes sistēmas kvalitāti un infekciju profilaksi," saka līdzautors Mohsens Naghavi, Vašingtonas Universitātes Sietlas ārsts un epidemiologs.

Mērķtiecīgas iejaukšanās

Reģioni ar visaugstāko prognozēto mirstības līmeni ir Dienvidāzija, Latīņamerika un Karību jūras reģions. Pētnieki uzsver, ka narkotiku rezistences apkarošanas stratēģijām ir jāpiešķir prioritāte valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

"Mums ir vajadzīgas lielākas globālas investīcijas un daudz reālāka interaktīvā sadarbība ar valstīm ar zemiem ienākumiem, lai nodrošinātu, ka tās ir labi aprīkotas," saka Volšs. Viņš piebilst, ka stratēģijām ir jānodrošina, lai slimnīcām valstīs ar zemiem ienākumiem būtu pieejami diagnostikas instrumenti, antibiotikas, tīrs ūdens un sanitārija.

"Lielākā daļa no šiem nāves gadījumiem faktiski neprasa nekādus jaunus vai īpašus pasākumus, lai tos novērstu. Tas ir svarīgs vēstījums, ko viņi nodod," saka Lewnard.

Likumdevējiem būtu arī jārisina pārmērīga antibiotiku lietošana lauksaimniecībā, kas paātrina baktēriju rezistenci, un jāiegulda inovatīvu antibiotiku izpētē, sacīja Volšs.

Autori cer, ka ziņojums "sniegs informāciju par to, kā izstrādāt jaunas zāles, uz kurām jaunām zālēm koncentrēties un kurām jaunām vakcīnām pievērst uzmanību," saka līdzautore Eve Wool, Veselības metrikas un novērtēšanas institūta pētniecības vadītāja Sietlā, Vašingtonā.