Saskaņā ar pētījumu, nedzirdīgiem bērniem ir lielāks risks saslimt ar emocionālās labklājības problēmām

Saskaņā ar pētījumu, nedzirdīgiem bērniem ir lielāks risks saslimt ar emocionālās labklājības problēmām

Belfāstas Karalienes universitātes pētījumi liecina, ka nedzirdīgiem bērniem ir lielāks garīgās veselības un emocionālās labklājības problēmu risks nekā dzirdīgiem bērniem.

Nesen universitāte tika iepazīstināta ar Queen’s Sociālo zinātņu, izglītības un sociālā darba skolas doktora Bronaga Bērna un Dr. Ketrīnas Maknamē pētījuma ziņojumu “Nedzirdīgo bērnu un jauniešu emocionālā labklājība”.

Pētījuma, ko pasūtīja Northern Health and Social Care Trust, mērķis bija noteikt pašreizējās un turpmākās vajadzības pēc pakalpojumiem, kas saistīti ar nedzirdīgo bērnu garīgo veselību un emocionālo labklājību, izmantojot cilvēktiesību sistēmu, kas skaidri atzīst nedzirdīgo bērnu tiesības. Turētājs.

Projekta ietvaros pētnieki veica Ziemeļīrijas jauniešu labklājības pētījuma sekundāro analīzi.

Galvenie atklājumi ietvēra:

• Gehörlose Kinder haben im Vergleich zu hörenden Kindern ein höheres Risiko, Depressionen, Angstzustände, generalisierte Angststörungen, Zwangsstörungen, Panikstörungen und Trennungsangst zu entwickeln.
• Fast 21 % der gehörlosen Kinder gaben an, mindestens eine psychische Erkrankung zu haben, im Vergleich zu etwa 12 % der hörenden Kinder.

Šie rezultāti atbilst arī atklājumiem, kas iegūti intervijās un fokusa grupās ar nedzirdīgiem bērniem un pusaudžiem un viņu vecākiem, kas sniedz svarīgu ieskatu dažos no iemesliem, kāpēc nedzirdīgiem bērniem var būt lielāks risks saskarties ar emocionālās labklājības problēmām. Šie faktori sakņojas vides, strukturālos, sociālos un kultūras jautājumos, kas mijiedarbojas ar bērna kurlumu, radot nozīmīgus šķēršļus un izaicinājumus.

Bija arī uzskats, ka vairāk nedzirdīgo cilvēku vajadzētu piekļūt emocionālās labklājības pakalpojumiem, taču tas nav saistīts ar komunikācijas šķēršļiem.

Dr. Bronagh Byrne, Sociālo zinātņu, izglītības un sociālā darba fakultāte, Belfāstas Karalienes universitāte

Ziemeļīrijā ir gandrīz 1400 nedzirdīgu bērnu (CRIDE 2021). Tomēr trūkst ticamu vai jaunāku datu par viņu emocionālās labklājības problēmu izplatību, un ir maz pētījumu, kas pēta vai vēlētos redzēt attīstītu nedzirdīgo bērnu un viņu vecāku perspektīvas un pieredzi attiecībā uz piekļuvi emocionālās labklājības pakalpojumiem un/vai pakalpojumu veidiem, kas viņiem būtu noderīgi. Turklāt pašlaik Ziemeļīrijā nav specializētu garīgās veselības pakalpojumu nedzirdīgiem bērniem un jauniešiem.

Dr McNamee teica: "Pamatojoties uz vajadzību līmeni, kas noteikts šajā ziņojumā, šīs pakalpojumu sniegšanas nepilnības ir satraucošas, jo īpaši ņemot vērā to iespējamo ietekmi uz šo bērnu dzīvi.

"Ieteikumos ietilpst agrīnas iejaukšanās atbalsta un pakalpojumu sniegšana, kas īpaši vērsta uz nedzirdīgo bērnu emocionālajām vajadzībām."

Pamatojoties uz projekta rezultātiem, Northern Health and Social Care Trust ir uzsācis reģionālo nedzirdīgo CAMHA pakalpojumu, lai atbalstītu nedzirdīgo bērnu un jauniešu emocionālo labklājību.

Dr. Holija Grīra, Ziemeļīrijas tresta psihiatre konsultante un Ziemeļīrijas Karaliskās psihiatru koledžas Bērnu un pusaudžu fakultātes priekšsēdētāja, un Kerolaina Dohertija, reģionālā nedzirdīgo CAMHS projekta darbiniece, pārraudzīja izmēģinājuma projekta pakalpojumu.

Dr. Grīrs teica: "Šis ir pirmais šāda veida pētījums Ziemeļīrijā, lai patiesi novērtētu un izceltu nedzirdīgo bērnu un jauniešu garīgās veselības vajadzības. Tas ir palīdzējis mums saprast, kā mēs varam veidot jebkuru turpmāko pakalpojumu, lai koncentrētos uz to, kas ir svarīgi jauniešiem un ģimenēm, un palīdzēs iegūt pierādījumus par pakalpojuma nepieciešamību, kas mūs saskaņo ar NHS Anglijā.

Avots:

Karalienes universitāte Belfāstā

.