Cīņa ar garīgo depresiju

Cīņa ar garīgo depresiju

Vai esat mazdūšīgs? Vai jūtaties nomākts? Vai jūs domājat, kāpēc jums vispār vairs jācenšas dzīvot kristīgo dzīvi, jo īpaši tāpēc, ka šķiet, ka esat tik ļoti cietis neveiksmi?

Kurš gan reizēm nav juties nevērtīgs? Kurš gan nav kļuvis nepacietīgs un saslimis garīgā progresa trūkuma dēļ? (Lūkas 8:15). TU NESAT VIENS! Mēs visi ejam pa šīm nāves ēnas ielejām. Bet esiet drosmīgi: drīz ceļš atkal vedīs! "Kāpēc tu esi nomākta, mana dvēsele? Un kāpēc tu esi noraizējies manī? Ceri uz Dievu, jo es vēl svētīšu Viņu, kas ir mana vaiga un mana Dieva veselība" (Psalms 42:11).

Kurš mudinātu jūs atmest? Vai Kristus vēlētos, lai tu padoties? Tas, kurš nomira par tevi? Vai Dievs piespiestu jūs padoties? Pārāk daudzi nekad nav sapratuši, ar kādu ļaunu zvēru un ienaidnieku mums jāsastopas. Pat tie, kas nav noraidījuši velnu kā māņticību, nav sapratuši, cik viņš patiesībā ir bīstams mūsu veselībai un labklājībai. Dievs uzņemas tās dzīvības daļas, kuras ir nežēlīgi saplosītas un grēka dēļ pasludinātas par mirušām (Jes 49:24-25; Amosa 3:12).

Sātans puto pret mūsu neticamo cilvēcisko potenciālu un vēlas mūs izvest kā snaiperi — pa vienam. Viņš ienīst visu cilvēci ar greizsirdīgu niknumu (jo mēs esam radīti pēc dievības), bet viņš īpaši vēršas pret brāļiem (1. Pēt. 5:8-11).

Velns var paņemt dažas lietas, kas ir patiesas par jums, un izgrozīt tās, izraut no konteksta un izpūst tās visas nesamērīgas, lai IZNĪCINĀTU jūsu vēlmi izdzīvot. Viņš nekad nebeidz mūs aprunāt, jo viņš ir SLEPKAVĪBAS RAKSTURA slepkava un melis! (Jāņa 8:44; Atkl. 12:10). BetNeļaujiet tumsas spēkiem pārvarēt jūsu gribu dzīvot gaismā.Nepieņemiet sātana depresīvo prātu. Nekļūsti par upuri viņa bezcerīgajai sakāves attieksmei. Viņam nav tiesību nosodīt (Romiešiem 8:13,33).

Karalis Dāvids būtu drosmīgs, taču viņš savas lūgšanas beigs ar pozitīvu noti, parādot Dieva Gara dziedinošo ietekmi uz mūsu garu, kad mēs iesaistāmies SIRDS LŪGŠANĀ. "Es grasījos noģībt, ja vien to nedarīšuticējalai redzētu Tā Kunga labestību dzīvo zemē. Gaidi uz Kungu. Esiet drosmīgs, un Viņš stiprinās jūsu sirdi. Pagaidi, es saku, uz Kungu. “(Ps. 27:13-14.) Dāvids ticēja Dieva labestībai, cerēja uz Viņa žēlastību un gaidīja Viņa pietiekamu žēlastību — vai žēlastību, lai piedotu vai dotu spēku (2. Korintiešiem 12:9).

Dievs mums dos žēlastību nest daudzās dzīves nastas (Ebrejiem 4:16). Viņa Svētais Gars ļauj mums būt žēlastīgiem – žēlastības pilniem – pat nelabvēlīgos apstākļos. Mēsdzīvo un māciescaur dažādām situācijām būt žēlsirdīgam vārdos un darbos, attieksmē un rīcībā. Dāvids neapšaubāmi zināja: "Tas Kungs dos spēku savai tautai, Tas Kungs svētīs savu tautu ar spēku" (Psalms 29:11). Tāpēc “Esi drosmīgs, tad Viņš stiprinās tavu sirdi visiem, kas cer uz To Kungu” (Psalms 31:24).

Pat ja tu esi aizvests, tavi grēki ir aizveduši tevi tālu no Dieva, un sātans tevi ir licis gūstā (2. Tim. 2:26; 1. Kor. 5:5). Atcerieties Dievu, un Viņš atcerēsies jūs. Ne tas, ka viņš tevi kādreiz būtu aizmirsis: "Bet Ciāna sacīja: Tas Kungs mani ir pametis, un mans kungs ir mani aizmirsis. Vai sieviete var aizmirst savu zīdaini, lai viņai nebūtu žēl par savu dzemdes dēlu? Jā, viņi var." Aizmirsti, bet es tevi neaizmirsīšu. Lūk, es tevi esmu izgriezis savās plaukstās; tavi mūri pastāvīgi stāv manā priekšā.” (Jes 49:14-16). Dieva mīlestība pret mums daudz pārsniedz mūsu mīlestību pret viņu. Viņš to pierādīja, kad caur Jēzus plaukstām tika iedzīti mieti (Cak 13:6).

Daži ir neprātīgi grēka pievilti un bezrūpīgi sapinušies atkal – nokļuvuši bīstamā zonā –, taču, kamēr viņi nepadodas, viņi VAR pārvarēt to, kas viņus šobrīd uzvar (Ebr.3:13; 2.Pēt.2:20). Uzvaru zaudē tikai tie, kuri ir pagriezuši muguru Dievam un atsakās atkal piecelties, kad tiek notriekti ringā.

“Un tomēr (neskatoties uz mums pašiem), kad viņi ir savu ienaidnieku zemē, Es viņus neatmetīšu un es viņus nenicināšu, lai tos pilnībā iznīcinātu un lauztu savu derību ar viņiem: Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs” (3.Moz.26:44).

Dievs apsola atbrīvot, savākt un atjaunot. Viņš atbrīvos mūs no tiem grēkiem, kas ir nežēlīgi aizturējuši mūsu laiku un uzmanību, atgūs mūsu garīgos jutekļus – kopš sātana psiholoģiskā kara dēļ mums palika grozs un izkaisītas smadzenes (Lūkas 22:31-32; 5. Mozus 28:66-67) – un atgriezīs mūs pie veselā saprāta un pareizas attiecības ar Viņu, pat ja “kur mēs ar Viņu piederam” debesu daļās, no turienes Tas Kungs, tavs Dievs, tevi savāks un no turienes aizvedīs” (5. Mozus 30:3-4). Lai cik tālu tu būtu nomaldījies, Dievs tevi nav pazaudējis no redzesloka. "Kur man iet no tava Gara? Vai kurp man bēgt no tava klātbūtnes?" (Psalms 139:7).

Kad jūs sākat kliegt pēc Dieva palīdzības, pat ja tā ir tikai čīkstēšana, jo jūs esat tik vājš, Viņš redzēs, dzirdēs un atbildēs. “Tas Kungs ir tuvu tiem, kam ir salauztas sirdis, un izglābj tos, kam ir nožēlojams gars… neviens no tiem, kas paļaujas uz Viņu, nepaliks izmisumā” (Psalms 34:18, 22). "Jo es necīnīšos mūžīgi un nedusmošos vienmēr, jo gars un dvēseles, kuras esmu radījis... Es esmu redzējis viņa ceļus un viņu dziedināšu, Es viņu vadīšu un atkal mierināšu, un to, kas viņu apraud, ar mierinājumu" (Jes 57:15-18).

Dievs redz nepatikšanas, kurās esam nonākuši un kur mūsu atkāpšanās grēkā ir mūs bīstami novedusi no maldiem un iedzinusi gandrīz līdz vietai, kur mēs nevaram atgriezties, bet NEKAS nevar tevi šķirt no Dieva mīlestības, ja tu to nepieļauj (Romiešiem 8:35-39). Kamēr ir kāda Dieva Gara dzirksts, Dievs to var izdarītatjaunotmūsu domas un pārveidot mūsu dzīvi (Psalms 51:10). Dievs pabeigs to, ko Viņš ir iesācis mūsu dzīvē (Filipiešiem 1:6; Jes. 66:9). Nekad neaizmirstiet, ka mēs pielūdzam BRĪNUMU DARĪŠANU DIEVU!

Atcerieties, ka pazudušais dēls vēl bija tālu no sava tēva, viņu attiecības atsvešinājās, bet, kad viņš "ienāca sevī" un devās mājās - pat tad, kad viņš vēl bijalieliskitālu – “viņa tēvs viņu ieraudzīja un apžēlojās, skrēja, krita viņam uz kakla un skūpstīja viņu” (Lūkas 15:17, 20).

Dievs zina, kur tu atrodies un kādā virzienā tu virzies savā sirdī un prātā, pat ja tava rīcība vēl nav panākusi tavu attieksmi! Dievs zina, ka viņi ar laiku to darīs. "Jo viņš atceras mūsu ietvaru (grimu), viņš atceras, ka mēs esam tikai putekļi" (Psalms 103:14). Dievs vēlas mūs iedrošināt mainīties, nevis atturēt mūs pat mēģināt (2. Kor. 2:7).

Konstruktīva kritika, nevis destruktīva. Spriedums ar žēlastību. Dievs palīdz, bet sātans kavē progresu, bet mēsUzvara ar turpinājumu, vienu soli vienlaikus(1. Tes. 2:18; 2. Pēt. 3:18). Dievs deva Dāvidam valstību, bet viņam par to bija jācīnās! Tā arī mēs (Mt 11:12; I Tim 6:12). Citādi mēs to uzskatītu par pašsaprotamu. Tā turpināt (Lūkas 13:24). Visas lietas, kurām tu tici, ir cīņas vērtas. Izaugsme notiek pakāpeniski. Mums ir pacietīgi jāiztur mūsu pārbaudījumi un jāveido Dieva raksturs mūsos (Ebr.12:11; Jēk.1:4).

Sātans vēlas nodzēst tavu gaismu (1. Tim. 4:16). Viņš ienīst Dieva Gara svēto mirdzumu, gaismu un patiesību, ko mēs saglabājam un parādām kā ķēnišķīgu priesterību (1. Pēt. 2:9; Jāņa 17:17; 2. Moz. 27:20). Dievs mūs nespēra, kad esam nolaidušies un ārā, bet mudina mūs piecelties un tikt tam pāri un turpināt Viņa darbu (Psalms 37:24; Filips 3:13). Kad tava ticība klibo un pārliecība satricinās, Kristus tevi neizdzēsīs, bet ganpievieno vairāk eļļaslai mēs celtos un spīdētu (Jes. 42:3). “Jo Dievs mūs nav iecēlis dusmām, bet pestīšanai...Tāpēc ieprieciniet sevi un celiet cits citu, kā jūs darāt” (1.Tes.5:9-11).

“Jo Savu mīlestību pret mums Dievs slavē ar to, ka Kristus par mums nomira, kad mēs vēl bijām grēcinieki... Jo, ja mēs kā ienaidnieki tikām samierināti ar Dievu Viņa Dēla nāvē, daudz vairāk mēs tiksim glābti ar Viņa dzīvību... no kura esam saņēmuši Izpirkšanu” (Rom 8-11).

Ja Dievs var paust tādu mīlestību pret mums, kad mēs pat nemēģinājām dzīvot Viņam tīkamu kristīgu dzīvi, cik daudz vairāk tagad, kad mēs cenšamies, lai arī cik nepilnīgi? Vai mēs neciešam tāpēc, ka esam izsalkuši un izslāpuši pēc taisnības? Brāļi novērtē jūsējosvētas ciešanas!Tas ir jūsu dzīves mērķa noteikšana, kas ilgs mūžību! Sāp augšanas sāpes.

Mums Dievs ir jāmīl vēl vairāk, ja mēs redzam Viņa žēlastību un pacietību pret mums. Viņa labestībai vajadzētu mudināt mūs tuvoties Viņam un darīt visu iespējamo, lai parādītu, cik ļoti novērtējam Viņa maigo mīlestību (Romiešiem 2:4; Lūkas 7:47). Nekam nevajadzētu būt starp mūsu attiecībām ar mūsu Dievu Radītāju! Ja Dievs izglābtu mūsu senčus atkal un atkal, kad tie sauca uz viņu,cik daudz vairākVai viņš mūs izglābs no uguns ezera? (Jūdas 23:24).

Dievs var mūs izglābt no grēcīgām situācijām un atjaunot mums doto priesterības solījumu (Cak.3). Mēs varam būt „no uguns izrauts zīmols” un izglābts no „ciešanu krāsns” (Jes. 48:10). Dievs var mums ar spēku atgādināt, ka Viņš ir tas, ko mēs patiešām vēlamies, Viņa piepildošā valstība un taisnība, nevis sekli lietas, kas nekādi nevarētu aizpildīt tukšumu dzīvē (Psalms 106:15; 107:9).

Mums ir jāsaglabāaugšpusēAtcerieties dzīves jēgu un mērķi: attīstīt Dieva svēto, taisno raksturu, priecīgā Dieva Valstības gaidās. Tas mums palīdzēs stāties pretī jebkuram izaicinājumam, ko dzīve mums piedāvā šajā attīrīšanās procesā, ko mēs saucam par atgriešanos. Mums jāatceras: "Tas jūs nekārdināja, bet kā parasti [nav neparasts] cilvēkiem, bet DIEVS IR UZTICĪGS, kas neļaus jums būt kārdinātiem, pārsniedzot jūsu tolerances līmeni, bet katrā kārdinājumā dos izeju, lai jūs spētu tikt galā ar to" (pārfrāzējot 1. Kor. 10:13).

Un apzinies, ka “...pašreizējās ciešanas nav cienīgas salīdzināt ar to godību, kas atklāsies mūsos” (Romiešiem 8:18), jo Kristus drīz atgriezīsies un katrs praktizējošais kristietis tiks padarīts pilnīgs. Tad mēs palīdzam mūsu Glābējam sagatavot ceļu mūsu Tēva lielajai atnākšanai ar JAUNO JERUZALEMI (Atkl. 21:3).

Dieva valstība ar katru dienu ir arvien tuvāka, tāpēc mums ir jātur augsta galva un jāpaliek bez drosmes, bet jātiek mudinātiem turpināt ceļu (Jesajas 35:3; Lūkas 21:28). Visi klupj, bet negrimst (Psalms 37:24). Ļaujiet savai attieksmei būt; "Man vajadzētunēmirsti, bet dzīvo un pasludini Tā Kunga darbus. Tas Kungs mani ir smagi pārmācījis; bet viņš mani nenodeva nāvei.” (Psalms 118:17-18). Aleluja!

Dieva piedošana un Kristus šķīstošais spēks paliek spēkā (Jesajas 18). Dievs zina, kam mēs esam pārdzīvojuši, un ir izgājuši tam cauri kopā ar mums, tā vidū, ar savu ērkšķu vainagu (Jes 63:9; 1. Mozus 22:13; Ex 3:2). Dievs nevarēja tikt daudz tuvāk (Jer. 23:23). Apakšējā līnija ir: irCeruun nevajag izmisumā;Uzticētiesun nebaidies! Visbeidzot: “...Tēvs ir liels prieks dot jums valstību” (Lūkas 12:32).

Iedvesmojoties no Deivida Ben-Ariela