Labāka dzirde un redze, kas saistīta ar spēcīgāku kognitīvo veselību gados vecākiem pieaugušajiem

Labāka dzirde un redze, kas saistīta ar spēcīgāku kognitīvo veselību gados vecākiem pieaugušajiem

Novecojot, mūsu kognitīvās spējas pasliktinās – kļūst arvien grūtāk atcerēties un risināt problēmas laikā un telpā. Tomēr labai dzirdei un redzei ir pozitīva ietekme uz vecāku pieaugušo kognitīvām spējām. Tas ir skaidri redzams Andrea Badache promocijas darbā invaliditātes pētījumos Örebro universitātē.

Nodrošinot vecākiem pieaugušajiem labu dzirdi un redzi, mēs varam uzlabot viņu neatkarību. "

Andreea Badache

Gandrīz 40% vecāka gadagājuma cilvēku Zviedrijā, kas vecāki par 65 gadiem, ir ar dzirdes traucējumiem un aptuveni 10% cieš no redzes traucējumiem. Andreea Badache savā disertācijā pēta saikni starp gados vecāku cilvēku kognitīvo veselību - spēju absorbēt, apstrādāt un uzglabāt informāciju -, kā arī viņu dzirdi un redzi.

“Laika gaitā mainās gan mūsu kognitīvās spējas, gan dzirde un redze, un saikne starp tām kļūst skaidrāka līdz ar vecumu,” skaidro Andreja Badače.

Tas liek domāt, ka dažādas iejaukšanās, piemēram, dzirdes aparāti un acu ķirurģija, var palēnināt izziņas samazināšanos, kas ir dabisks novecošanas aspekts.

"Šie rezultāti varētu būtiski ietekmēt sabiedrības veselību un sniegt vērtīgu ieskatu politikas veidotājiem un veselības aprūpes speciālistiem," saka Andreea Badache.

Pozitīvs progress gados vecāku pieaugušo vidū Zviedrijā un Dānijā

Zviedrijā un Dānijā gados vecāku cilvēku spēja tikt galā ar ikdienas uzdevumiem, piemēram, ēst, ģērbties un uzkopt, ir uzlabojusies. Šīs norises var būt tieši saistītas ar viņu kognitīvajām spējām, izglītības līmeni un lasīšanas un klausīšanās prasmēm.

"Piemēram, dzirdes un redzes traucējumu izplatība ir zemāka tiem, kam ir augstākā izglītība," viņa saka.

Turklāt sievietēm redzes traucējumi ir biežāk nekā vīriešiem. Turpretim rezultāti liecina, ka dzirdes grūtības lielākā mērā ietekmē vīriešus.

Kas tiek uzskatīts par veiksmīgu novecošanu?

Andreea Badache arī pētīja, kā cilvēki 75 gadu vecumā definē veiksmīgu novecošanu. Faktori, kurus viņi uzskatīja par svarīgiem, bija saistīti ar veselību un psihosociāliem aspektiem. Pētījums arī parādīja, ka priekšroka tiek dota mierīgai un nesāpīgai nāvei.

"Cilvēkiem novecojot, viņu veiksmīgas novecošanas definīcijas mainās. Piemēram, 75 gadus veci un vecāki saskaras ar dažādām problēmām salīdzinājumā ar 65 gadu vecumu," skaidro Badache.

Andreea Badache analizēja datus no veselības, novecošanas un pensionēšanās apsekojuma Eiropā (Stock). Laikā no 2004. līdz 2017. gadam Share aptaujā tika apkopota informācija par ekonomiskajiem, sociālajiem un veselības faktoriem, kas ietekmē gan indivīda, gan sabiedrības līmeni. Pētījumā piedalījās vecāka gadagājuma cilvēki vecumā no 50 gadiem no 28 Eiropas valstīm un Izraēlas.

No tiem aptuveni 13 000 nāk no Zviedrijas un aptuveni 10 000 no Dānijas.

Avoti: