Sociālo mediju psiholoģiskā ietekme

Sociālo mediju psiholoģiskā ietekme

Sociālo mediju psiholoģiskā ietekme

Sociālie mediji pēdējos gados ir kļuvuši arvien nozīmīgāki, un tiem ir liela ietekme uz to, kā mēs sazināmies savā starpā. Tādas platformas kā Facebook, Instagram, Twitter un Snapchat ļauj mums viegli sazināties ar draugiem un ģimeni, koplietot fotoattēlus un apmainīties ar informāciju. Lai gan sociālie mediji sniedz daudz priekšrocību, tiem ir arī vairākas negatīvas psiholoģiskas ietekmes uz lietotājiem.

Šajā rakstā mēs sīkāk aplūkojam šos psiholoģiskos efektus un sniedzam pārskatu par pašreizējiem zinātniskajiem pierādījumiem par tiem. Mēs aplūkojam gan sociālo mediju pozitīvo, gan negatīvo ietekmi uz veselību un labklājību.

Sociālo mediju pozitīvā ietekme

Lai gan ir svarīgi atzīt sociālo mediju izmantošanas potenciāli negatīvos aspektus, nevajadzētu aizmirst, ka tam var būt arī pozitīva ietekme.

1. Uzlabot komunikāciju

Viena no sociālo mediju lielākajām priekšrocībām ir tā spēja sazināties reāllaikā lielos attālumos. Cilvēki var viegli sarunāties ar draugiem vai radiniekiem vai veikt videozvanus — neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Tas var būt īpaši svarīgi cilvēkiem, kuri dzīvo tālu viens no otra vai cieš no ceļošanas vai fiziska attāluma ierobežojumiem.

2. Iespēja apmainīties ar informāciju

Izmantojot sociālos medijus, mums ir pieejams milzīgs informācijas apjoms. Ziņas, rakstus un emuārus var ātri kopīgot un apspriest, paātrinot zināšanu nodošanu. Tas rada plašāku izpratni par aktuālajiem notikumiem, jaunām idejām un dažādām perspektīvām.

3. Tiešsaistes kopienu izveide

Sociālie mediji ļauj cilvēkiem ar līdzīgām interesēm vai hobijiem sazināties un apmainīties ar idejām tiešsaistes kopienās. Šīs virtuālās kopienas sniedz savstarpēju atbalstu, dalās pieredzē un rada piederības sajūtu cilvēkiem ar īpašām interesēm vai reti sastopamām īpašībām.

Sociālo mediju negatīvā ietekme

Neskatoties uz šīm priekšrocībām, ar sociālo mediju lietošanu ir saistītas arī vairākas negatīvas psiholoģiskas sekas.

1. Atkarību izraisoša uzvedība

Sociālie mediji var izraisīt atkarību — tas tagad ir labi dokumentēts. Pastāvīga piekļuve interesantam saturam un balvas ar atzīmju Patīk vai pozitīviem komentāriem nozīmē, ka daudzi lietotāji vēlas pavadīt arvien vairāk laika šajās platformās. Tomēr pārmērīga lietošana var radīt negatīvas psiholoģiskas sekas un pat ietekmēt citus dzīves aspektus, piemēram, darbu vai starppersonu attiecības.

2. Salīdzinošā domāšana (FOMO)

Vēl viena problēma, kas saistīta ar sociālajiem medijiem, ir tā sauktā “salīdzinājuma domāšana” vai bailes palaist garām (FOMO). Pastāvīgi daloties pozitīvos brīžos un pieredzē no citiem, lietotājiem var rasties sajūta, ka viņi nedara pietiekami daudz vai nav pietiekami sasnieguši. Tas var izraisīt neapmierinātību un zemāku pašnovērtējumu.

3. Kiberhuligānisms

Sociālie mediji nodrošina arī platformu kiberhuligānismam. Cilvēki var sniegt negatīvus komentārus, kaitēt vai uzmākties citiem salīdzinoši anonīmi. Kiberhuligānisma upuri bieži cieš no psiholoģiska stresa, depresijas un nemiera. Ir svarīgi veikt pasākumus, lai cīnītos pret šāda veida uzvedību un padarītu sociālos medijus drošākus.

Kā samazināt iespējamo negatīvo ietekmi

Lai gan sociālo mediju izmantošanai ir dažas negatīvas sekas, ir veidi, kā mazināt šīs sekas un attīstīt veselīgus ieradumus, izmantojot šīs platformas.

1. Ierobežojiet ekrāna laiku

Viena no iespējām ir ierobežot sociālo mediju lietošanas laiku dienā. Apzināti veicot pārtraukumus un kontrolējot savu klātbūtni tiešsaistē, mēs mācāmies labāk novērtēt sevi.

2. Aktīva iesaistīšanās pasīvā patēriņa vietā

Tā vietā, lai vienkārši ritinātu lietotāju plūsmas, lai absorbētu saturu, mums aktīvi jāpiedalās diskusijās vai jāraksta savi ieraksti. Tas veicina aktīvu līdzdalību, nevis tikai pasīvu patēriņu, un stiprina sociālo apmaiņu.

3. Kritiskā informācijpratība

Ir svarīgi kritiski apšaubīt, kādu informāciju mēs uzņemam, izmantojot sociālos medijus. Mums nevajadzētu pieņemt visu kā patiesību un apzināties, ka satura kvalitāte var ievērojami atšķirties. Ir lietderīgi koncentrēties uz cienījamiem avotiem un atšķirt faktus no viedokļiem vai baumām.

FAQ

1. Kā sociālie mediji ietekmē smadzenes?

Sociālie mediji var ietekmēt smadzenes gan pozitīvi, gan negatīvi. Lietošana aktivizē noteiktus atalgojuma centrus smadzenēs, kā rezultātā palielinās dopamīna līmenis un rodas patīkamas sajūtas. Tajā pašā laikā pārmērīgai lietošanai var būt arī negatīvas sekas, piemēram, atkarību izraisoša uzvedība vai zemāks pašvērtējums salīdzināšanas domāšanas dēļ.

2. Kā pasargāt bērnus no negatīvās ietekmes?

Vecākiem ir jāizglīto bērni par sociālo mediju iespējamiem riskiem un jāpalīdz viņiem attīstīt veselīgus ieradumus, izmantojot šīs platformas. Pārliecinātākiem bērniem bieži ir labākas prasmes tikt galā ar kiberhuligānismu vai negatīviem komentāriem.

3. Vai sociālie mediji var izraisīt depresiju?

Lai gan sociālie mediji vien tieši neizraisa depresiju, tie var darboties kā aktivizētājs vai pastiprinātājs. Pārmērīga salīdzināšana ar citiem, perfektas dzīves attēlošana platformās un sajūta, ka projicē izkropļotu paštēlu, var izraisīt negatīvas psiholoģiskas sekas.

4. Vai sociālo mediju lietošanai ir pozitīvi aspekti?

Jā, sociālo mediju izmantošanai ir daudz pozitīvu aspektu. Tie nodrošina uzlabotu saziņu lielos attālumos, veicina ātru informācijas apmaiņu un veido tiešsaistes kopienas cilvēkiem ar līdzīgām interesēm.

secinājums

Sociālajiem medijiem ir spēcīga ietekme uz mūsu ikdienas dzīvi un garīgo veselību. Lai gan tie var sniegt priekšrocības, uzlabojot saziņu, piekļuvi informācijai un veidojot kopienu, ir svarīgi apzināties iespējamo negatīvo ietekmi. Ierobežojot ekrāna laiku un aktīvi iesaistoties, nevis pasīvi patērējot, mēs varam padarīt mūsu sociālo mediju mijiedarbību veselīgāku.

Svarīgi ir arī nodrošināt, lai bērni būtu informēti par sociālo mediju riskiem un iemācītos tos pārvaldīt. Apzinoties to, ko mēs patērējam, un izturoties kritiskāk pret informāciju, galu galā būs iespējama veselīgāka sociālo mediju izmantošana.

Avoti:
1. Anderson M, Jiang J, Pew Research Center (2018): Teens’ Social Media Habits and Experiences. Pieejams: https://www.pewresearch.org/internet/2018/11/28/teens-social-media-habits-and-experiences/
2. Kross, E., Verduyn, P., Demiralp, E., Park, J., Lee D. S., Lin N, Y., Ybarra O. (2013). Facebook lietošana paredz jauniešu subjektīvās labklājības samazināšanos. Eksperimentālās psiholoģijas žurnāls: Vispārīgi.
3. Primack BA1, Shensa A2, Escobar-Viera CG3 et al. (2017): Vairāku sociālo mediju platformu izmantošana un depresijas un trauksmes simptomi: nacionāli reprezentatīvs pētījums starp ASV jauniem pieaugušajiem. Datori cilvēka uzvedībā,
4. Esteves-Augusto Bohlmann R (2020): Kiberhuligānisms starp pusaudžiem sociālo tīklu platformās. Digitālā atšķirība. Kiberhuligānisms visā Eiropā.

Piezīme. Iepriekš minētie bieži uzdotie jautājumi ir izdomāti un kalpo tikai kā piemērs rakstam