Pētījums atklāj atšķirības bērnu piedzimšanā starp rasu/etniskajām grupām dažādos izglītības līmeņos

Pētījums atklāj atšķirības bērnu piedzimšanā starp rasu/etniskajām grupām dažādos izglītības līmeņos

Koledžā izglītotās melnādainās sievietes Amerikas Savienotajās Valstīs dzemdē mazāk bērnu nekā viņu baltās un spāņu izcelsmes kolēģes, liecina jauns pētījums, ko līdzautore ir Jēlas socioloģe Emma Zaga.

Pētījumā, kas publicēts žurnālā Population Studies, tiek pētīta rases, etniskās piederības un izglītības mijiedarbība, veidojot ASV sieviešu, kas dzimušas no 1960. līdz 1980. gadam, auglības līmeni. Viņa arī parādīja, ka melnādainajām un spāņu izcelsmes sievietēm bez koledžas grāda vai zemākas par vidusskolas izglītību ir vairāk dzimušo nekā līdzīgi izglītotām baltajām sievietēm. Starp koledžas absolventiem spāņu izcelsmes sievietēm bija visaugstākā auglība, salīdzinot ar koledžā izglītotām melnādainajām sievietēm.

"Konvencionālā gudrība uzskata, ka rasu vai etniskā nevienlīdzība dzimstības ziņā izzūd, tiklīdz sievietes mazākumtautību grupās sasniedz līdzīgu izglītības līmeni un sociālekonomisko stāvokli kā baltās sievietes, taču mēs atklājam, ka atšķirības parādās visos izglītības līmeņos," sacīja Jēlas Humanitāro zinātņu katedras socioloģijas docents un pētījuma vadošais autors Zangs. "Kopumā augsti izglītotām sievietēm ir mazāk bērnu nekā mazāk izglītotām sievietēm, taču tas neizskaidro atšķirības, kuras mēs atklājām starp koledžu izglītotām sievietēm.

"Mūsu rezultāti liecina, ka ir jāizpēta atšķirības bērnu piedzimšanā gan sociālekonomiski labvēlīgu sieviešu vidū, gan sievietēm ar mazākiem finanšu resursiem."

Atšķirībā no iepriekšējiem pētījumiem par rasi un auglību Amerikas Savienotajās Valstīs, kas parasti koncentrējās tikai uz melnādainajām sievietēm, šajā jaunajā pētījumā tika iekļautas spāņu izcelsmes sievietes, kas pārstāv etnisko grupu, kas veido vismaz 19% no ASV iedzīvotājiem, saskaņā ar Census Bureau datiem.

Pētījumam Zang un līdzautori Chloe Sariego, Ph.D. Socioloģijas katedras kandidāts un Aniruds Krišnans no Abdul Latif Jameel Poverty Action Lab analizēja četrus garengriezuma datu viļņus no Nacionālā ģimenes izaugsmes pētījuma (NSFG) no 2006. līdz 2017. gadam ar nacionāli reprezentatīvu 11 117 sieviešu izlasi. Viņi aprēķināja vidējo bērnu skaitu katras rases/etniskās grupas un izglītības līmeņa sievietēm reproduktīvā vecumā. Turklāt viņi analizēja to sieviešu īpatsvaru katrā grupā, kuras dzemdēja vienu, divus vai trīs bērnus.

Kopumā viņi atklāja, ka sievietēm ar koledžas grādiem ir mazāk bērnu nekā sievietēm bez koledžas grādiem neatkarīgi no rases un etniskās grupas. Pētījumā konstatēts, ka atšķirība starp melnādainajām un baltajām augstskolu izglītotajām sievietēm ir saistīta ar mazāku melnādaino māšu īpatsvaru, kuras dzemdē otru bērnu. Lielai daļai no abām grupām ir viens bērns, bet augstskolu izglītoto melnādaino māšu īpatsvars, kurām bija otrs bērns, bija par vairāk nekā 10 procentpunktiem mazāks nekā balto māšu īpatsvars, liecina pētījums. Apmēram 80% no koledžā izglītotajām baltajām sievietēm bija otrs bērns, savukārt mazāk nekā 70% no līdzīgi izglītotajām melnādainajām sievietēm bija otrs bērns.

Viens no iespējamiem izskaidrojumiem zemākai auglībai koledžā izglītotu melnādaino sieviešu vidū ir tas, ka viņas tik ilgi aizkavēja pirmā bērna piedzimšanu, ka viņām reproduktīvā vecumā pietrūka laika, lai radītu papildu bērnus. Tomēr pētījumā tika atrasts maz pierādījumu tam, ka laiks, kurā sievietes nolemj radīt bērnus, izraisa atšķirības starp rasu/etniskajām grupām dažādos izglītības līmeņos.

Iepriekšējie pētījumi ir atklājuši iespējamos iemeslus, kāpēc melnādainajām un spāņu izcelsmes sievietēm bez koledžas grāda ir augstāka auglība nekā viņu baltajām kolēģēm, sacīja Zangs. Piemēram, reliģiskā pārliecība un veselības apdrošināšanas pieejamības trūkums varētu ietekmēt to, kā mazāk izglītotas melnādainas un spāņu izcelsmes sievietes lieto kontracepcijas līdzekļus. Viņa skaidroja, ka strukturālā rasisma dēļ melnādainajām un spāņu izcelsmes sievietēm bez koledžas grādiem ir lielāka iespēja piedzīvot attiecības un ekonomisku nestabilitāti nekā viņu baltās.

Jaunais pētījums rada vairākus jautājumus par rasu atšķirībām auglībā starp koledžu izglītotām sievietēm, kas ir jāturpina pētīt, sacīja Zangs.

Vai auglības atšķirības ir rezultāts tam, ka augsti izglītotas melnādainās un spāņu izcelsmes sievietes vairāk apzinās lielāku ar grūtniecību saistītu komplikāciju risku viņu rasu grupās, piemēram, spontāno abortu, zīdaiņu mirstību un māšu mirstību? Vai tās ir rezultāts tam, ka universitātē izglītotām melnādainajām un spāņu izcelsmes sievietēm ir jāpārvietojas telpās, tostarp darbavietās, kurās dominē baltie, biežāk nekā mazāk izglītotām melnādainajām un spāņu izcelsmes sievietēm, liekot viņām piesardzīgi apstiprināt stereotipu, ka viņas ir ļoti auglīgas? Vai tie pastāv tāpēc, ka koledžā izglītotām melnādainajām un spāņu izcelsmes sievietēm, kuras vēlējās otru bērnu, tas neļāva dzemdēt veselības problēmu dēļ, ko izraisīja hronisks ilgstošs ar rasismu saistīts stress?

Emma Zang, Jēlas socioloģe

Pētījuma rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar baltajiem bērniem, lielāka daļa melnādaino un mazākā mērā spāņu izcelsmes bērnu dzimst mātēm ar zemāku izglītību un mazāka daļa ir mātēm ar koledžas grādu, sacīja Zangs.

"Augsti izglītotām mātēm parasti ir vairāk līdzekļu, lai atbalstītu savu bērnu attīstību un viņu iespējas gūt panākumus dzīvē," viņa teica. "Tas nozīmē, ka melnādaini un spāņu izcelsmes bērni nesamērīgi piedzimst ģimenēs ar mazākiem līdzekļiem salīdzinājumā ar baltajiem bērniem, kas varētu saasināt ienākumu un veselības nevienlīdzību nākamajā paaudzē."

Avots:

Jēlas universitāte

.