Pētnieki kvantitatīvi novērtē siltuma iedarbības ietekmi uz fizisko veiktspēju

Pētnieki kvantitatīvi novērtē siltuma iedarbības ietekmi uz fizisko veiktspēju

Tiek prognozēts, ka planētas vidējā temperatūra 2100. gadā varētu būt par 2–9,7 °F (1,1–5,4 °C) siltāka nekā šodien. Bet kādu ietekmi šis temperatūras pieaugums atstātu uz pasaules darbaspēku?

Loughborough universitātes pētnieki, kurus vada Vides ergonomikas pētījumu centra (EERC) direktors profesors Džordžs Havenits, starptautiskā HEAT-SHIELD projekta ietvaros ir pētījuši siltuma iedarbības ietekmi uz fizisko veiktspēju.

Pētījumā “Apvārsnis 2020” tiek pētīta paaugstināta karstuma stresa negatīvā ietekme uz veselību un produktivitāti piecās stratēģiskajās Eiropas nozarēs: ražošanā, celtniecībā, transportā, tūrismā un lauksaimniecībā.

Jaunākajā pētījumā EERC komanda pēta mijiedarbību starp darba ilgumu un karstuma stresa smagumu.

Pirms šī pētījuma modeļi, kas pētīja augstas darba vietas temperatūras ietekmi uz fizisko darba spēju (PWC), tika balstīti uz vienas stundas ekspozīcijas laiku. Pirmo reizi pasaulē Loughborough komanda pārbaudīja karstuma stresa ietekmi uz PWC pilnībā simulētas darba maiņas laikā, kas sastāvēja no sešiem vienas stundas darba un atpūtas cikliem karstumā darba dienas laikā.

Pētījumā deviņi veseli vīrieši pabeidza sešas 50 minūšu darba sesijas, atdalītas ar 10 minūšu atpūtas intervāliem un pagarinātu pusdienu pārtraukumu, četros dažādos gadījumos: vienu reizi vēsā vidē (15°C/50% relatīvais mitrums) un trīs dažādās gaisa temperatūras un relatīvā mitruma kombinācijās (mērens, 35°C/50% relatīvais mitrums, 50% relatīvais mitrums, 5/040°C; 40 °C/70% relatīvais mitrums). Šis karsto temperatūru un apstākļu diapazons aptver tos, ar kuriem jau saskaras vairāk nekā miljards darbinieku visā pasaulē.

Lai atdarinātu vidēji smagu vai smagu slodzi, darbs tika veikts uz skrejceliņa ar fiksētu sirdsdarbības ātrumu 130 sitieni minūtē. Katras rūpnieciskās darbības laikā PWC tika kvantificēts kā enerģija, kas iztērēta virs miera līmeņa.

Pētnieku grupa atklāja, ka papildus samazinājumam, kas jau tika novērots iepriekšējos 1 stundas eksperimentos, darba apjoms vienā ciklā simulētās maiņas laikā vēl vairāk samazinājās pat vēsā klimatā, un lielākais samazinājums notika pēc pusdienu pārtraukuma un pārtikas patēriņa.

Papildus siltuma samazinājumam, kas novērots īsajos 1 stundas eksperimentos (30, 45 un 60% trīs klimata zonās) attiecībā pret darba veiktspēju vēsā klimatā, vidēji PWC samazinājās vēl par 5%, 7% un 16%, kad darbs tika veikts pilnā darba maiņā attiecīgi mērenos, karstos un ļoti karstos apstākļos. Kopumā tas nozīmē produktivitātes zudumu par 35% darba dienas laikā 35°C/50% RH temperatūrā un 76% kritumu, kad termometrs sasniedz 40°C/70% RH.

Runājot par pētījumu, profesors Havenits sacīja: "Šie rezultāti uzlabo mūsu pašreizējo izpratni par ilgstošas ​​karstuma iedarbības sekām un sniedz pierādījumus, ko var izmantot, lai precīzāk prognozētu nākotnes ārkārtējā karstuma sociāli ekonomisko slogu.

"Ievērojams produktivitātes kritums būtiski ietekmēs darbinieku labklājību un biznesa sniegumu. Tas ir vēl viens pierādījums tam, kāpēc tagad ir jārīkojas, lai apturētu globālo sasilšanu, kuras sekas jau tagad vissmagāk izjūt globālo dienvidu iedzīvotāji."

Avots:

Loughborough universitāte

Atsauce:

Smallcombe, JW u.c. (2022) Siltuma ietekmes uz cilvēka fiziskajām darba spējām kvantitatīva noteikšana; IV daļa: Mijiedarbība starp darba ilgumu un karstuma stresa smagumu. Starptautiskais biometeoroloģijas žurnāls. doi.org/10.1007/s00484-022-02370-7.

.