Vēža imūnterapija: mehānismi un panākumi
Vēža imūnterapija: mehānismi un sasniegumi Pēdējos gados imūnterapijai ir pievērsta liela uzmanība, pateicoties tās iespaidīgajiem rezultātiem vēža ārstēšanā. Tas izmanto paša organisma imūnsistēmu, lai atpazītu audzēja šūnas un cīnītos ar tām. Šajā rakstā ir sīkāk izskaidroti dažādi imūnterapijas mehānismi un to panākumi. Ievads imūnterapijā Vēzis ir sarežģīta slimība, ko raksturo nekontrolēta šūnu augšana. Tradicionālās ārstēšanas metodes, piemēram, ķīmijterapija un staru terapija, ir vērstas uz strauji augošo vēža šūnu iznīcināšanu. Tomēr šīs ārstēšanas metodes var arī sabojāt veselas šūnas, un tām bieži ir ievērojamas blakusparādības. Turpretim imūnterapija balstās uz…

Vēža imūnterapija: mehānismi un panākumi
Vēža imūnterapija: mehānismi un panākumi
Imūnterapijai pēdējos gados ir pievērsta liela uzmanība, pateicoties tās iespaidīgajiem rezultātiem vēža ārstēšanā. Tas izmanto paša organisma imūnsistēmu, lai atpazītu audzēja šūnas un cīnītos ar tām. Šajā rakstā ir sīkāk izskaidroti dažādi imūnterapijas mehānismi un to panākumi.
Ievads imūnterapijā
Vēzis ir sarežģīta slimība, ko raksturo nekontrolēta šūnu augšana. Tradicionālās ārstēšanas metodes, piemēram, ķīmijterapija un staru terapija, ir vērstas uz strauji augošo vēža šūnu iznīcināšanu. Tomēr šīs ārstēšanas metodes var arī sabojāt veselas šūnas, un tām bieži ir ievērojamas blakusparādības.
Turpretim imūnterapija balstās uz principu, ka paša organisma aizsardzības sistēma – imūnsistēma – spēj atpazīt un likvidēt audzēja šūnas.
Vēža imūnterapijas mehānismi
Ir dažādas pieejas imunoloģisko stratēģiju pielietošanai vēža terapijā:
1. Kontrolpunktu inhibitori
Kontrolpunktu inhibitori ir specifiskas antivielas, kas bloķē noteiktus proteīnus, ko organisms parasti izmanto, lai aizsargātu ķermeņa imūnsistēmu no pārmērīgas aktivitātes. Pārmērīga imūnsistēmas aktivizēšana var izraisīt autoimūnas slimības.
Divi izplatīti kontrolpunkta inhibitoru mērķa proteīni ir CTLA-4 (citotoksiskais T-limfocītu saistītais proteīns 4) un PD-1 (programmētā nāve 1) vai tā ligands PD-L1. Bloķējot šos proteīnus, kontrolpunktu inhibitori var uzlabot imūnreakciju pret vēža šūnām.
2. Adoptīvā šūnu terapija
Adoptīvā šūnu terapija ir procedūra, kurā imūnās šūnas tiek izņemtas no pacienta ķermeņa, izaudzētas laboratorijā un pēc tam atkal ievadītas organismā.
Viens no adoptīvās šūnu terapijas veidiem ir tā sauktā CAR-T šūnu terapija (himērisko antigēnu receptoru T-šūnu terapija). Šeit pacientam tiek ievadītas modificētas T šūnas, kas ir aprīkotas ar receptoriem, kas īpaši vērsti pret vēža šūnām. Šīs CAR T šūnas īpaši atpazīst un iznīcina audzēja audus.
3. Terapeitiskā vakcinācija
Terapeitiskās vakcinācijas laikā pacienta imūnsistēma tiek stimulēta, lai attīstītu mērķtiecīgu imūnreakciju pret paša audzēja šūnām.
Ir dažādas pieejas terapeitiskai vakcinācijai. Viena pieeja ir identificēt antigēnus, kas ir īpaši izteikti vēža šūnās, un atzīmēt tos kā ķermeņa aizsardzības sistēmas mērķus.
Vēl viena metode izmanto dendrītiskās šūnas - svarīgas imūnsistēmas sastāvdaļas, lai izraisītu pielāgotu imunogēnu reakciju pret vēzi.
Imunoterapijas panākumi dažādu vēža veidu ārstēšanā
Imūnterapija ir guvusi ievērojamus panākumus dažādu vēža veidu ārstēšanā. Tālāk ir norādīti daži imūnterapijas panākumu piemēri konkrētos audzēju veidos:
1. Melanoma
Melanoma, agresīva ādas vēža forma, ir viens no pirmajiem vēža veidiem, kas veiksmīgi izmanto imūnterapijas ārstēšanu. Kontrolpunktu inhibitoru, piemēram, nivolumaba un ipilimumaba, lietošana ir ievērojami uzlabojusi pacientu ar progresējošu melanomu dzīvildzi.
2. Nieru šūnu karcinoma
Kontrolpunktu inhibitori ir izrādījušies ārkārtīgi efektīvi pacientiem ar metastātisku vai recidivējošu nieru šūnu karcinomu.
Klīniskajos pētījumos antivielas pret PD-1 un PD-L1, piemēram, pembrolizumabs un atezolizumabs, bija labākas par tradicionālajām ķīmijterapijas metodēm.
3. Plaušu vēzis
Imūnterapijai ir bijuši arī lieli panākumi noteiktu plaušu vēža veidu ārstēšanā.
Pacientiem ar nesīkšūnu plaušu vēzi (NSCLC) ir uzlabojusies kopējā dzīvildze, salīdzinot ar ķīmijterapiju, lietojot kontrolpunkta inhibitorus, piemēram, pembrolizumabu.
Bieži uzdotie jautājumi par vēža imūnterapiju
Jautāt:Kādas blakusparādības var izraisīt imūnterapija?
Atbilde:Imūnterapija var izraisīt autoimūnas reakcijas, kas var ietekmēt dažādus orgānus. Iespējamās blakusparādības ir ādas izsitumi, zarnu iekaisums un vairogdziedzera vai aknu darbības traucējumi.
Jautāt:Kādi ir imūnterapijas izārstēšanas rādītāji?
Atbilde:Izārstēšanas rādītāji atšķiras atkarībā no vēža veida un slimības stadijas. Dažiem pacientiem imūnterapija var izraisīt pastāvīgu remisiju, savukārt citiem tā panāk tikai īslaicīgu audzēja kontroli.
Jautāt:Vai imūnterapija ir piemērota ikvienam vēža slimniekam?
Atbilde:Imūnterapijas lietošana ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp audzēja veida un pacienta stāvokļa. Ne visi vēža veidi vienlīdz labi reaģē uz imūnterapijas ārstēšanu.
Kopsavilkums
Imūnterapija var būtiski mainīt vēža ārstēšanas veidu. Mērķtiecīgi stimulējot paša organisma aizsardzības sistēmu, audzēja šūnas tiek atpazītas un apkarotas. Mehānismi, piemēram, kontrolpunktu inhibitori, adoptējošā šūnu terapija un terapeitiskās vakcinācijas, nodrošina panākumus dažādu vēža veidu, piemēram, melanomas, nieru šūnu karcinomas un plaušu vēža, ārstēšanā. Blakusparādības ir iespējamas, taču tās bieži vien ir mazāk izteiktas salīdzinājumā ar tradicionālajām terapijas metodēm.
Jautājumi par drošību un efektivitāti ir jāapspriež individuāli ar speciālistu.