Vardarbīga televīzija pirmsskolas gados vēlāk rada psiholoģisku traucējumu risku

Vardarbīga televīzija pirmsskolas gados vēlāk rada psiholoģisku traucējumu risku

Vardarbīgas televīzijas skatīšanās pirmsskolas gados vasarā pirms vidusskolas sākuma var vēlāk radīt psiholoģisku un akadēmisku traucējumu risku, liecina jauns pētījums, ko vadīja Monreālas Universitātes Psihoizglītības skolas profesore Linda Pagani.

Pētījums tika publicēts Journal of Developmental and Behavioral Pediatrics.

Līdz šim "nav skaidrs, cik lielā mērā pakļaušana parasti vardarbīgam ekrāna saturam agrā bērnībā - īpaši kritiskā smadzeņu attīstības periodā - var paredzēt vēlāku psiholoģisko stresu un akadēmiskos riskus," sacīja Pagani.

"Agri modificējamu faktoru identificēšana, kas ietekmē bērna vēlāko labklājību, ir svarīgs individuālo un kopienas veselības iniciatīvu mērķis, un psiholoģiskā pielāgošanās un akadēmiskā motivācija ir būtiski elementi veiksmīgai pārejai uz pusaudža vecumu," viņa piebilda.

Tāpēc mēs vēlējāmies redzēt tipiskas vardarbīgas ekrāna ekspozīcijas ilgtermiņa ietekmi uz pirmsskolas vecuma bērnu normālu attīstību, pamatojoties uz vairākiem galvenajiem rādītājiem par pusaudža vecuma pielāgošanos līdz 12 gadu vecumam.

Linda Pagani, Monreālas Universitātes Psihoedukācijas skolas profesore

Lai to izdarītu, Pagani un viņas komanda pārbaudīja vardarbīgo ekrāna saturu, par kuru vecāki ziņoja par saviem bērniem vecumā no trīsarpus līdz četrarpus gadiem, un pēc tam veica papildu aptauju, kad bērni bija 12 gadus veci.

Tika reģistrēti divi ziņojumi

Pēcpārbaudē tika reģistrēti divi ziņojumi: pirmkārt, par to, ko skolotāji teica, ka viņi ir novērojuši, un, otrkārt, par to, ko paši bērni, tagad 6. klases beigās, raksturoja kā savu psiholoģisko un akadēmisko progresu.

"Salīdzinājumā ar viena dzimuma vienaudžiem, kuri netika pakļauti vardarbīgam ekrāna saturam, zēniem un meitenēm, kuri tika pakļauti tipiskam vardarbīgam saturam televīzijā, bija lielāka iespēja vēlāk izjust emocionālu ciešanu pieaugumu," sacīja Pagani.

"Viņi arī piedzīvoja samazinājumu klasē iesaistīšanos, akadēmisko sniegumu un akadēmisko motivāciju līdz sestās klases beigām," viņa piebilda.

"Jauniešiem pāreja uz vidusskolu ir būtisks attīstības posms, kad viņi aug. Skumju un baiļu izjūta un akadēmiskā riska grupa padara viņu situāciju grūtāku."

Pagani un līdzautores Džesika Bernāra un Kerolaina Ficpatrika nonāca pie saviem secinājumiem pēc tam, kad pārbaudīja datus no 1997. vai 1998. gadā dzimušo bērnu kohortas, kas ir daļa no Kvebekas garengriezuma pētījuma par bērnu attīstību, ko koordinēja Kvebekas statistikas institūts.

Tika pārbaudīti gandrīz 2000 bērnu

Kopumā pētījumā par vardarbīgo televīziju pirmsskolas vecumā piedalījās 978 meiteņu un 998 zēnu vecāki. 12 gadu vecumā bērni un viņu skolotāji novērtēja bērnu psihosociālo un akadēmisko sniegumu, motivāciju un līdzdalību klases aktivitātēs.

Pēc tam Pagani komanda analizēja datus, lai noteiktu būtisku saistību starp problēmām ar šiem aspektiem un vardarbīgu saturu, ar kuru viņi bija pakļauti pirmsskolas vecumā, cenšoties ņemt vērā pēc iespējas vairāk iespējamo aizspriedumu un mulsinošās ietekmes.

"Mūsu mērķis bija novērst visus jau esošos apstākļus bērnos vai ģimenēs, kas būtu varējuši sniegt alternatīvu skaidrojumu vai izgaismot mūsu rezultātus," sacīja Pagani.

Televīzijas skatīšanās ir izplatīta izklaide agrā bērnībā, un daži no pētījumā iesaistītajiem bērniem bija pakļauti vardarbībai, bet citi nebija pakļauti vardarbībai.

Psiholoģiskie un akadēmiskie traucējumi bērniem rada arvien lielākas bažas izglītības un sabiedrības veselības darbiniekiem. Pēc Pagani domām, problēmas ar iestāšanos vidusskolā sakņojas agrā bērnībā.

Identificējieties ar izdomātiem varoņiem

"Pirmsskolas vecuma bērni mēdz identificēties ar televīzijas varoņiem un redzēt visu, ko viņi redz kā īstu," viņa teica. "Viņi ir īpaši jutīgi pret humoristisku slavinātu varoņu un ļaundaru attēlojumu, kuri izmanto vardarbību kā attaisnojamu līdzekli problēmu risināšanai.

"Atkārtota saskarsme ar straujām, adrenalīnu izraisošām darbību secībām un valdzinošiem specefektiem," viņa piebilda, "var stiprināt uzskatus, attieksmi un iespaidus, ka ierastā vardarbība ir "normāla" sociālajā mijiedarbībā. Nespēja apgūt sociālās pamatprasmes var apgrūtināt pielāgošanos skolā."

Bernards piebilda: “Tāpat kā vardarbības piedzīvošana reālajā dzīvē, atkārtota saskarsme ar naidīgu un vardarbīgu pasauli, ko apdzīvo dažkārt groteska izskata radības, var izraisīt trauksmi un stresu un likt šiem bērniem uztvert sabiedrību kā bīstamu un biedējošu.

"Un tas var novest pie ierastas pārmērīgas reakcijas neskaidrās sociālajās situācijās."

Viņa turpināja: "Pirmsskolas gados stundu skaits dienā ir ierobežots, un jo vairāk bērni tiek pakļauti agresīvai mijiedarbībai (uz ekrāniem), jo vairāk viņi domā, ka tā ir normāli uzvesties."

Pagani piebilda: "Tomēr saskarsme ar piemērotākām sociālajām situācijām var palīdzēt viņiem attīstīt būtiskas sociālās prasmes, kas būs noderīgas vēlāk un galu galā spēlē galveno lomu viņu personīgajos un ekonomiskajos panākumos."

Avots:

Monreālas Universitāte

.