Suche
Mein Konto
Suņi var noteikt izmaiņas elpošanā un svīšana, kas rodas, reaģējot uz stresu
Fizioloģiskie procesi, kas saistīti ar akūtu psiholoģiskā stresa reakciju, izraisa izmaiņas cilvēka elpā un sviedros, ko suņi var noteikt ar 93,75% precizitāti, liecina jauns pētījums, ko šonedēļ atklātās piekļuves žurnālā PLOS ONE publicēja Klāra Vilsone no Belfāstas Karalienes universitātes (Apvienotā Karaliste) un kolēģi. Ķermeņa izdalītās smakas ir ķīmiski signāli, kas ir attīstījušies saziņai, īpaši sugu ietvaros. Ņemot vērā suņu ievērojamo ožu, to ciešo pieradināšanas vēsturi ar cilvēkiem un to izmantošanu cilvēku garīgo slimību, piemēram, trauksmes, panikas lēkmju un pēctraumatiskā stresa traucējumu (PTSD) mazināšanai, mēs brīnījāmies...
Suņi var noteikt izmaiņas elpošanā un svīšana, kas rodas, reaģējot uz stresu
Fizioloģiskie procesi, kas saistīti ar akūtu psiholoģiskā stresa reakciju, izraisa izmaiņas cilvēka elpā un sviedros, ko suņi var noteikt ar 93,75% precizitāti, liecina jauns pētījums, ko šonedēļ atklātās piekļuves žurnālā PLOS ONE publicēja Klāra Vilsone no Belfāstas Karalienes universitātes (Apvienotā Karaliste) un kolēģi.
Ķermeņa izdalītās smakas ir ķīmiski signāli, kas ir attīstījušies saziņai, īpaši sugu ietvaros. Ņemot vērā suņu ievērojamo ožu, to ciešo pieradināšanas vēsturi ar cilvēkiem un to izmantošanu cilvēku garīgo slimību, piemēram, trauksmes, panikas lēkmju un pēctraumatiskā stresa traucējumu (PTSD) mazināšanai, pētnieki jautāja, vai suņi var sajust ķīmiskos signālus, lai reaģētu uz savu saimnieku psiholoģisko stāvokli.
Jaunajā pētījumā pētnieki savāca elpas un sviedru paraugus no nesmēķētājiem, kuri nesen nebija ēduši vai dzēruši. Paraugi tika savākti gan pirms, gan pēc ātra aritmētiskā uzdevuma, kā arī pašnovērtētie stresa līmeņi un objektīvi fizioloģiskie mērījumi: sirdsdarbība (HR) un asinsspiediens (BP). Paraugi no 36 dalībniekiem, kuri ziņoja par stresa palielināšanos uzdevuma dēļ un piedzīvoja sirdsdarbības ātruma un asinsspiediena paaugstināšanos uzdevuma laikā, tika parādīti apmācītiem suņiem trīs stundu laikā pēc savākšanas. Četri dažādu šķirņu un šķirņu maisījumu suņi tika apmācīti piešķirt smakas diskriminācijas uzdevumā, izmantojot klikeri un sauso barību. Pārbaudes laikā suņiem tika lūgts atrast dalībnieka stresa paraugu (paņemts uzdevuma beigās), savukārt paraugu komplektā tika iekļauts arī tās pašas personas atslābinātais paraugs (paņemts tikai dažas minūtes pirms uzdevuma sākuma).
Kopumā suņi spēja atpazīt un izpildīt savu trauksmes uzvedību no parauga, kas ņemts stresa apstākļos 675 no 720 izmēģinājumiem jeb 93,75% gadījumu, kas ir daudz vairāk nekā nejauši gaidīts (p < 0,001). Pirmo reizi saskaroties ar dalībnieka stresa un atslābinātajiem paraugiem, suņi pareizi pievērsa uzmanību stresam pakļautajam paraugam 94,44% gadījumu. Atsevišķa suņa veiktspēja bija no 90% līdz 96,88% precizitāte.
Autori secina, ka suņi var atklāt smaku, kas ir saistīta ar izmaiņām gaistošajos organiskajos savienojumos, ko cilvēki rada, reaģējot uz stresu. Šis atklājums stāsta mums vairāk par cilvēka un suņa attiecībām, un to var izmantot trauksmes un PTSD dienesta suņu apmācībai, kuri pašlaik ir apmācīti reaģēt galvenokārt uz vizuāliem signāliem.
Autori piebilst: "Šis pētījums parāda, ka suņi var atšķirt cilvēku elpu un sviedrus pirms un pēc saspringta uzdevuma. Šis atklājums liecina, ka akūta, negatīva, psiholoģiska stresa reakcija maina mūsu elpas smakas profilu." Sviedri un ka suņi var noteikt šīs smaržas izmaiņas.
Avots:
Atsauce:
Vilsons, C. u.c. (2022) Suņi var atšķirt pamata cilvēka smakas un psiholoģiskā stresa smakas. PLUS VIENS. doi.org/10.1371/journal.pone.0274143.