Pētījumi atklāj jaunu smadzenīšu lomu emocionālās pieredzes uzglabāšanā

Pētījumi atklāj jaunu smadzenīšu lomu emocionālās pieredzes uzglabāšanā

Smadzenītes ir vislabāk pazīstamas ar kustību regulēšanu. Bāzeles universitātes pētnieki tagad ir atklājuši, ka smadzenītēm ir arī svarīga loma emocionālo pārdzīvojumu atcerēšanā. Pētījums parādās žurnālā PNAS.

Gan pozitīvie, gan negatīvie emocionālie pārdzīvojumi īpaši labi saglabājas atmiņā. Šī parādība ir svarīga mūsu izdzīvošanai, jo mums ir jāatceras bīstamas situācijas, lai nākotnē no tām izvairītos. Iepriekšējie pētījumi ir parādījuši, ka smadzeņu struktūrai, ko sauc par amigdalu, kas ir svarīga emociju apstrādei, ir galvenā loma šajā parādībā. Emocijas aktivizē amigdalu, kas savukārt atvieglo informācijas uzglabāšanu dažādās smadzeņu zonās.

Pašreizējais pētījums, ko vada profesors Dominique de Quervain un profesors Andreas Papassotiropoulos Bāzeles Universitātē, pēta smadzenīšu lomu emocionālās pieredzes uzglabāšanā. Liela mēroga pētījumā pētnieki parādīja 1418 dalībniekiem emocionālus un neitrālus attēlus un reģistrēja subjektu smadzeņu darbību, izmantojot magnētiskās rezonanses attēlveidošanu.

Vēlākā atmiņas pārbaudē dalībnieki spēja atcerēties pozitīvos un negatīvos attēlus ievērojami labāk nekā neitrālos attēlus. Uzlabota emocionālo attēlu uzglabāšana bija saistīta ar smadzeņu aktivitātes palielināšanos smadzeņu zonās, kurām jau ir zināma nozīme. Tomēr komanda konstatēja arī palielinātu aktivitāti smadzenītēs.

Smadzenītes saziņā ar smadzenēm

Pētnieki arī spēja parādīt, ka smadzenītes parāda lielāku saziņu ar dažādām smadzeņu zonām emocionālo attēlu pastiprinātas uzglabāšanas procesā. Tā saņem informāciju no cingulate gyrus - smadzeņu reģiona, kas ir svarīgs sajūtu uztverei un novērtēšanai. Turklāt smadzenītes sūta signālus uz dažādiem smadzeņu reģioniem, tostarp amigdalu un hipokampu. Pēdējam ir galvenā loma atmiņas saglabāšanā.

Šie rezultāti liecina, ka smadzenītes ir tīkla neatņemama sastāvdaļa, kas atbild par uzlabotu emocionālās informācijas uzglabāšanu.

Profesors Dominiks de Kvervains, Bāzeles Universitāte

Lai gan uzlabota atmiņa par emocionāliem notikumiem ir svarīgs izdzīvošanas mehānisms, tai ir arī savas ēnas puses: ļoti negatīvas pieredzes gadījumā tas var izraisīt atkārtotas bailes. Tas nozīmē, ka tagad publicētie atklājumi var būt svarīgi arī psihisku traucējumu, piemēram, pēctraumatiskā stresa traucējumu, izpratnei.

Bāzeles pētījums par emocijām un atmiņu

Pašreizējais pētījums ir daļa no liela mēroga pētniecības projekta, ko īsteno Bāzeles Universitātes Molekulārās un kognitīvās neirozinātnes (MCN) pētniecības platforma un Bāzeles Universitātes Psihiatriskās klīnikas (UPK). Šī projekta mērķis ir iegūt labāku izpratni par emocionālajiem un kognitīvajiem procesiem un pārnest fundamentālo pētījumu rezultātus klīniskajos projektos.

Avots:

Bāzeles Universitāte

Atsauce:

Fastenrath, M., et al. (2022) Cilvēka smadzenīšu un kortikocerebellārie savienojumi, kas saistīti ar emocionālās atmiņas uzlabošanu. Proceedings of the National Academy of Sciences. doi.org/10.1073/pnas.2204900119.

.