Saskaņā ar pētījumu Zviedrijas vīriešiem un sievietēm ar lielākiem ienākumiem ir vairāk bērnu

Saskaņā ar pētījumu Zviedrijas vīriešiem un sievietēm ar lielākiem ienākumiem ir vairāk bērnu

Pretēji tam, ko uzskata daudzi, Zviedrijas vīriešiem un sievietēm ar lielākiem ienākumiem ir vairāk bērnu, liecina jauns Stokholmas universitātes pētījums. Šis modelis ir īpaši skaidrs vīriešu vidū un laika gaitā palielinās: jo vairāk naudas, jo vairāk bērnu. Bet pēc četriem bērniem lietas mainās.

Atšķirībā no iepriekšējiem pētījumiem, kuros pētnieki pārbaudīja cilvēku ienākumus noteiktos dzīves posmos, pētījumā tika aplūkots, cik daudz cilvēki ir nopelnījuši dzīves laikā, analizējot četrdesmit gadu Zviedrijas ienākumu datus par katru dzimšanas kohortu. Vīriešiem, kas dzimuši pēc 1940. gada, ir skaidra saikne starp lieliem kumulatīvajiem ienākumiem un vairāk bērnu.

"Visbagātākajiem vīriešiem ir visvairāk bērnu, un šis modelis laika gaitā ir palielinājies. Jo lielāki ienākumi, jo vairāk bērnu. Vīriešiem ar ļoti zemiem ienākumiem arvien lielāka iespēja, ka viņiem vispār nav bērnu," ​​saka pētnieks Martins Kolks Stokholmas Universitātes Socioloģijas institūta Demogrāfijas katedrā un pētījuma autors, kas nesen publicēts zinātniskajā žurnālā Population Studies.

"Nav tā, ka bagātākajiem ir daudz bērnu, bet biežāk viņiem ir divi, trīs vai četri bērni nekā vismazāk pelnošajiem," saka Mārtiņš Kolks.

Sievietēm šis modelis laika gaitā ir būtiski mainījies. 40. un 50. gados dzimušo sieviešu vidū pētījums liecina, ka visvairāk bērnu ir tām, kurām ir zemāki ienākumi. Tad tendence mainās – vēlākām grupām modelis ir līdzīgāks vīriešu modelim. Starp sievietēm, kas dzimušas 20. gadsimta 60. un 70. gados, sievietēm ar lielākiem ienākumiem ir vairāk bērnu, pat ja tām, kurām ir vislielākie ienākumi, nav visvairāk bērnu. Vīriešiem un sievietēm ar pieciem un vairāk bērniem ir zemāki ienākumi nekā cilvēkiem ar diviem vai trim bērniem, bet augstāki nekā bezbērnu vīriešiem un sievietēm. Rezultāti atšķiras no daudzām citām valstīm ar augstu ienākumu līmeni 20. un 21. gadsimtā, kur pētnieki ir pierādījuši, ka daudzu bērnu radīšana bija biežāka vīriešiem un sievietēm ar zemākiem ienākumiem.

Kā galvenos iemeslus, kāpēc sievietēm vairs nav jāizvēlas starp bērnu radīšanu un karjeru, Martins Kolks min sociālās pārmaiņas darba dzīvē un Zviedrijas ģimenes politiku.

"Tas, ko jūs redzat, ir pārveide no sabiedrības, kurā sievietēm zināmā mērā bija jāizvēlas starp karjeru vai bērniem, uz sabiedrību, kurā viņām vairs nav jāpieņem šie lēmumi. Iepriekš sievietēm ar zemākiem ienākumiem bija vairāk bērnu, savukārt sievietēm, kurām bija karjera, bija mazāk bērnu. Sievietes ar ļoti zemiem ienākumiem toreiz bieži bija mājsaimnieces, taču, ja viņas būtu precētas, var būt arī lieli mājsaimniecības ienākumi.

Daudziem maznodrošinātajiem vispār nav bērnu

E-grāmatu antivielas

Pagājušā gada populārāko interviju, rakstu un ziņu apkopojums. Lejupielādējiet bezmaksas kopiju

Martins Kolks parāda, ka gan vīriešu, gan sieviešu modeli lielā mērā nosaka tas, ka Zviedrijā cilvēkiem ar ļoti zemiem ienākumiem bieži nav bērnu, un šis modelis laika gaitā ir nostiprinājies. Pētījums skaidri parāda, ka ekonomiskie faktori ietekmē bērnu dzimšanu.

"Daudz bērnu ir dārgi – vajag lielāku mājokli, lielāku mašīnu un tamlīdzīgi. Valsts var palīdzēt segt daļu izmaksu, taču līdz ar mājokļu cenu kāpumu un citām pārmaiņām sabiedrībā augsti ienākumi palīdz atļauties daudz bērnu. Šobrīd Zviedrijā arvien vairāk sieviešu un vīriešu ar zemākiem ienākumiem izvēlas bērnus neradīt," stāsta Mārtiņš Kolks.

Viņš norāda, ka mūsdienu Zviedrijas ģimenes politika arvien vairāk nespēj nodrošināt ikvienam neatkarīgi no ienākumiem nepieciešamo atbalstu ģimenes veidošanai.

Viens no Zviedrijas ģimenes politikas mērķiem bija finansiāli atbalstīt cilvēkus bērnu radīšanā. Redzot pieaugošās sociālekonomiskās atšķirības bērnu piedzimšanas jomā, šķiet, ka mūsdienu ģimenes politika vairs nespēj to paveikt tādā pašā mērā kā kādreiz. Šķiet, ka bērna piedzimšana ir kļuvusi polarizētāka. Tās ir sociālas pārmaiņas, kuras nedrīkst atstāt novārtā.

Martins Kolks, Stokholmas universitātes pētnieks

Fakti: kā tika veikts pētījums

Pētījumā pētnieks aplūkoja cilvēku mūža ienākumus un izpeļņu vecumā no 20 līdz 60 gadiem visiem vīriešiem un sievietēm, kas dzimuši Zviedrijā 1940., 1950., 1960. un 1970. gadā. Lai izmērītu dažādus ienākumu aspektus, pētnieks pētīja gan rīcībā esošos ienākumus, tas ir, kas paliek no ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, kā arī tiek atskaitīti no ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, kā arī tiek atvilkti ienākumi no bērnu apdrošināšanas un pārskaitījumiem, kā arī vecāku ienākumi, kumulatīvie ienākumi. Lai pārbaudītu indivīdu ienākumus visa mūža garumā, tika iekļauti tikai Zviedrijā dzimušie.

Ienākumu un dzimstības mērīšanai pētnieks izmantoja Zviedrijas nodokļu reģistrus un vairāku paaudžu reģistru, kurā ir dati par bioloģisko bērnu skaitu.

Avots:

Stokholmas universitāte

Atsauce:

Kolk, M., et al. (2022) Saistība starp mūža kumulatīvo ienākumu un dzimstību starp zviedru vīriešiem un sievietēm, kas dzimuši no 1940. līdz 1970. gadam. Iedzīvotāju pētījumi. doi.org/10.1080/00324728.2022.2134578.

.