Šizofrēnija: pašreizējās ārstēšanas iespējas

Šizofrēnija: pašreizējās ārstēšanas iespējas

Šizofrēnija: pašreizējās ārstēšanas iespējas ##

Šizofrēnija ir sarežģīta garīga slimība, kas ietekmē to, kā cilvēks domā, jūtas un uzvedas. Tas skar apmēram 1% iedzīvotāju visā pasaulē un parasti izpaužas agrīnā pieaugušā vecumā. Cilvēkiem ar šizofrēniju ir dažādi simptomi, piemēram, halucinācijas, maldi, traucēta domāšana un emocionāla saplacināšana.

Tā kā šizofrēnija ir mūža slimība, tās ārstēšanā galvenā uzmanība tiek pievērsta simptomu mazināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Ārstēšana parasti notiek, izmantojot multidisciplināru pieeju, kurā kopā strādā dažādi speciālisti, piemēram, psihiatri, psihoterapeiti un sociālie darbinieki.

Narkotiku ārstēšana ###

Narkotiku terapijai ir galvenā loma šizofrēnijas ārstēšanā. Antipsihotiskie līdzekļi ir paredzēti, lai kontrolētu vai atvieglotu simptomus. Ir divi galvenie antipsihotisko līdzekļu veidi: tipiski (tradicionālie) antipsihotiskie līdzekļi un netipiski (jaunāki) antipsihotiskie līdzekļi.

Tipiski antipsihotiskie līdzekļi, piemēram, haloperidols, tika ieviesti 1950. gados. Tie galvenokārt iedarbojas uz dopamīna sistēmu smadzenēs un var mazināt pozitīvus simptomus, piemēram, halucinācijas. Tomēr šīm zālēm bieži ir nevēlamas blakusparādības, piemēram, muskuļu stīvums un kustību problēmas.

Netipiski antipsihotiskie līdzekļi, piemēram, risperidons un olanzapīns, ir jaunākas zāles ar mazākām blakusparādībām. Tie iedarbojas uz dažādām neirotransmiteru sistēmām smadzenēs un var ārstēt gan pozitīvos, gan negatīvos šizofrēnijas simptomus. Tomēr netipiski antipsihotiskie līdzekļi mēdz būt dārgāki nekā tipiski antipsihotiskie līdzekļi.

Atsevišķas zāles bieži tiek atrastas, izmēģinot dažādus medikamentus, devas un terapijas ilgumu, lai panāktu labāko iespējamo efektu ar minimālām blakusparādībām. Ārstēšanas kurss tiek regulāri pārskatīts, lai pārliecinātos, ka zāles ir piemērotas un tās var pielāgot.

Psihoterapija ###

Papildus narkotiku ārstēšanai psihoterapijai ir arī liela nozīme šizofrēnijas slimnieku garīgā stāvokļa uzlabošanā. Var izmantot dažādas psihoterapijas formas, tostarp kognitīvās uzvedības terapiju (CBT), ģimenes terapiju un sociālo prasmju apmācību.

CBT mērķis ir identificēt un mainīt negatīvās domāšanas modeļus un izstrādāt problēmu risināšanas stratēģijas. Tas var palīdzēt atklāt halucinācijas vai maldus un veidot alternatīvas realitātes. Ģimenes terapija ārstniecības procesā iesaista ģimenes vidi un veicina atbalstošu atmosfēru cietušajiem. Sociālo prasmju apmācība palīdz uzlabot sociālo mijiedarbību un labāk tikt galā ar ikdienas dzīvi.

Ir svarīgi atzīmēt, ka psihoterapija nav ieteicama kā vienīgā šizofrēnijas ārstēšanas iespēja. Tas jālieto kopā ar zāļu terapiju, lai panāktu holistisku pacienta stāvokļa uzlabošanos.

Papildu terapijas ###

Papildus medikamentiem un psihoterapijai var izmantot arī papildu terapiju, lai vēl vairāk atvieglotu šizofrēnijas simptomus. Tomēr šīs alternatīvās pieejas vienmēr jāveic, konsultējoties ar ārstējošo ārstu, un tās nevar aizstāt parasto ārstēšanu.

Dažas populāras šizofrēnijas papildu terapijas metodes ir:

Mākslas vai mūzikas terapija ####

Mākslas vai mūzikas terapija var palīdzēt izpaust emocijas un veicināt radošu izpausmi. Šīs terapeitiskās pieejas var palīdzēt novērst sociālo izolāciju un paaugstināt pašcieņu cilvēkiem ar šizofrēniju.

Sporta vai vingrošanas terapija ####

Sporta vai vingrošanas terapija var mazināt stresu un uzlabot fizisko sagatavotību un vispārējo labsajūtu. Regulāras sporta aktivitātes var arī samazināt sekundāro slimību, piemēram, aptaukošanās, risku.

Ergoterapija ####

Ergoterapija ir vērsta uz to, lai palīdzētu cilvēkiem pārvaldīt ikdienas uzdevumus un aktivitātes. Tas var palīdzēt uzlabot indivīda neatkarību un funkcionalitāti un tādējādi paaugstināt vispārējo dzīves kvalitāti.

Bieži uzdotie jautājumi ###

Kādu lomu spēlē atbalstošās ārstēšanas programmas? ####

Atbalsta ārstēšanas programmām, piemēram, aprūpes iestādēm vai dienas klīnikām, var būt svarīga loma cilvēku ar šizofrēniju atbalstīšanā. Tie nodrošina strukturētu vidi un sociālo mijiedarbību, lai vēl vairāk veicinātu cietušo labklājību.

Kādas ir antipsihotisko līdzekļu iespējamās blakusparādības? ####

Antipsihotiskiem līdzekļiem var būt dažādas blakusparādības. Visbiežāk sastopamās ir miegainība, svara pieaugums, seksuāla disfunkcija, kustību traucējumi (tardīvā diskinēzija) un vielmaiņas izmaiņas, piemēram, paaugstināts cukura vai holesterīna līmenis asinīs. Katrs pacients uz medikamentiem reaģē atšķirīgi, tāpēc ir svarīgi to apspriest ar ārstējošo ārstu.

Secinājums ###

Pašreizējā šizofrēnijas ārstēšana ietver zāļu terapiju, piemēram, antipsihotiskos līdzekļus, lai kontrolētu simptomus, kā arī psihoterapiju, lai uzlabotu pacienta psiholoģisko stāvokli. Lai sniegtu papildu atvieglojumus, var izmantot arī papildu terapijas metodes, piemēram, mākslas vai mūzikas terapiju, sporta vai vingrojumu terapiju un darba terapiju. Ir svarīgi atzīmēt, ka ārstēšanai jābūt individuālai un nav “viena izmēra” risinājuma. Pastāvīga sadarbība starp pacientu un viņa ārstniecības komandu ir ļoti svarīga, lai veiksmīgi pārvaldītu šo slimību.

Avoti:
1. Pasaules Veselības organizācija: https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/schizophrenia
2. Nacionālais garīgās veselības institūts: https://www.nimh.nih.gov/health/topics/schizophrenia/index.shtml