Atkarība: neirobioloģija un terapija

Atkarība: neirobioloģija un terapija

Atkarība: neirobioloģija un terapija

Atkarība ir sarežģīta slimība, kas ietver gan neirobioloģiskus, gan psihosociālus faktorus. Tas skar miljoniem cilvēku visā pasaulē, un tam var būt nopietnas veselības, sociālās un ekonomiskās sekas. Šis raksts izceļ atkarības dziļo neirobioloģisko pamatu un dažādas terapeitiskās pieejas šī traucējuma ārstēšanai.

Kas ir atkarība?

Atkarība tiek definēta kā hronisks, recidīviem pakļauts stāvoklis, ko raksturo spēcīga vēlme (tieksme), kādas vielas piespiedu lietošana vai noteiktas uzvedības atkārtota izpilde, neskatoties uz negatīvām sekām. Šī atkarība no konkrētas vielas, piemēram, alkohola vai narkotikām, vai noteiktas uzvedības, piemēram, azartspēles, izraisa funkcionālas izmaiņas smadzenēs.

Atkarības neirobioloģija

Pētījumi ir parādījuši, ka smadzeņu atalgojuma sistēmai ir svarīga loma atkarību attīstībā un uzturēšanā. Uzmanības centrā ir neiromediators dopamīns, kas ir atbildīgs par pozitīvām emocijām un atlīdzības sajūtu.

Narkotikas, kas izraisa atkarību, iedarbojas uz dopamīnerģisko sistēmu smadzenēs, palielinot dopamīna izdalīšanās līmeni vai bloķējot tā atpakaļsaisti. Tas noved pie nedabiski augsta dopamīna līmeņa sinaptiskajā plaisā starp nervu šūnām. Smadzenes pielāgojas šiem paaugstinātajiem dopamīna līmeņiem, samazinot dopamīna receptoru skaitu. Tas izraisa tolerances attīstību pret atkarību izraisošām vielām un palielina vēlmi pēc lielākām devām.

Papildus dopamīnerģiskās sistēmas izmaiņām svarīga loma atkarību attīstībā ir arī citām vēstnešu vielām, piemēram, glutamātam, GABA un serotonīnam. Šo neirotransmiteru mijiedarbība ietekmē smadzeņu atalgojuma un motivācijas sistēmas.

Vielu klasifikācija

Vielas var iedalīt dažādās kategorijās atkarībā no to atkarības potenciāla un to ietekmes uz lietotāju veselību.

1. Stimulanti

Stimulanti, piemēram, kokaīns vai amfetamīni, stimulē centrālo nervu sistēmu un palielina dopamīna izdalīšanos smadzenēs. Tie izraisa eiforijas sajūtu, palielina modrību un samazina nogurumu un apetīti.

2. Depresanti

Nomācoši līdzekļi, piemēram, alkohols vai sedatīvi līdzekļi (piemēram, benzodiazepīni), nomāc centrālo nervu sistēmu un tiem ir nomierinoša/nomierinoša iedarbība. Tie pastiprina GABA iedarbību smadzenēs, kas pastiprina inhibējošos procesus.

3. Opiāti/Opiodi

Opiāti, piemēram, heroīns, vai opiātu medikamenti, piemēram, oksikodons, ir vienas no spēcīgākajām atkarību izraisošām vielām. Tiem piemīt pretsāpju un eiforisks efekts, jo tie saistās ar opioīdu receptoriem smadzenēs un palielina dopamīna izdalīšanos.

4. Halucinogēni

Halucinogēni, piemēram, LSD vai psilocibīns, maina lietotāju uztveri, domāšanu un apziņu. Tie saistās ar specifiskiem serotonīna receptoriem un tādējādi ietekmē dažādas smadzeņu funkcijas.

Atkarības terapija: holistiska pieeja

Atkarības ārstēšanai nepieciešama holistiska pieeja, kas ietver gan farmakoloģisku, gan psihosociālu iejaukšanos. Katram pacientam ir individuālas vajadzības un simptomi, tāpēc ir svarīgi piedāvāt pielāgotu terapiju.

1. Izņemšana (detoksikācija)

Izņemšana vai detoksikācija ir pirmais solis atkarīgo personu ārstēšanā. Atkarību izraisošā viela tiek izņemta no organisma ārsta uzraudzībā. Mērķis ir attīrīt organismu un ļaut mazināties fiziskās atkarības simptomiem.

2a. Narkotiku terapija

Atsevišķām vielām ir izstrādātas zāļu terapijas metodes, lai samazinātu abstinences un recidīva risku vai labāk kontrolētu simptomus:

–Nikotīna aizstājterapija: Ja esat atkarīgs no tabakas, nikotīna plāksterus vai gumiju var izmantot, lai mazinātu tieksmi pēc nikotīna.
–Aizstājējterapija: Opiātu atkarības gadījumā abstinences simptomu novēršanai var izmantot aizstājterapiju ar tādām zālēm kā metadons vai buprenorfīns.
–Aversijas terapija: Dažos gadījumos zāles, piemēram, disulfirāmu, lieto pret alkohola atkarību, lai izraisītu nepatīkamas fiziskas reakcijas un atturētu no lietošanas.

2b. psihoterapija

Psihoterapeitiskām iejaukšanās darbībām ir izšķiroša nozīme atkarību ārstēšanā. Lai risinātu atkarības psiholoģiskos aspektus, tiek izmantotas dažādas pieejas, piemēram, kognitīvā uzvedības terapija, motivējošās intervijas un sociāli kognitīvās terapijas metodes.

3. Rehabilitācija

Pēc atcelšanas un intensīvas ārstēšanas fāzes parasti seko rehabilitācijas fāze. Pacients tiek sagatavots atturīgai dzīvei un tiek atbalstīts ar dažādiem pasākumiem:

–Individuālā un grupu terapija: Emocionālās problēmas var risināt un apmācīt recidīvu profilaksi, izmantojot diskusiju grupas vai individuālās sesijas.
–Socioterapeitiskais atbalsts: sociālās vides (ģimenes, draugu) iesaistīšana var palīdzēt attīstīt dzīvesveidu bez recidīva un apgūt pārvarēšanas stratēģijas.
–Pēcaprūpe: Regulāras ambulatorās novērošanas tikšanās un, ja nepieciešams, papildu piedāvājumi, piemēram, pašpalīdzības grupas vai palīdzības dzīves atbalsta atkarīgie abstinences saglabāšanā.

FAQ

Ko nozīmē atalgojuma sistēma smadzenēs?

Smadzeņu atalgojuma sistēma ir neironu tīkls, kas atbild par pozitīvas pieredzes novērtēšanu un nostiprināšanu. Tam ir svarīga loma pozitīvu sajūtu un motivācijas radīšanā. Atkarību kontekstā izmaiņas šajā sistēmā var novērot pēc atkārtotas vielu lietošanas vai noteiktas uzvedības.

Vai ģenētiskie faktori var veicināt uzņēmību pret atkarību?

Jā, ir pierādījumi par ģenētisku noslieci uz atkarību. Pētījumi liecina, ka daži gēni var būt saistīti ar lielāku narkotiku lietošanas risku. Tomēr liela nozīme atkarības attīstībā ir arī vides ietekmei.

Kopsavilkums

Atkarība ir sarežģīta slimība, kas būtiski ietekmē ķermeni un prātu. Neirobioloģija ir šo traucējumu attīstības un uzturēšanas centrā. Šajā procesā izšķiroša nozīme ir dažādu neirotransmiteru mijiedarbībai, kā arī mijiedarbībai starp psihosociālo vidi un individuālajiem apstākļiem. Atkarības ārstēšanai nepieciešama holistiska pieeja, kas ietver gan medikamentus, gan psihoterapeitiskas iejaukšanās. Izmantojot abstinences, zāļu terapijas un psihoterapijas kombināciju, cietušajiem var palīdzēt dzīvot bez atkarības.

Avoti

– Nacionālais narkotiku lietošanas institūts (NIDA): https://www.drugabuse.gov/
– Pasaules Veselības organizācija (PVO): https://www.who.int/