Temperatūra un nokrišņi veicina tropu drudža dinamiku visā pasaulē

Temperatūra un nokrišņi veicina tropu drudža dinamiku visā pasaulē

Pētnieku grupa, kuru vadīja Kaista Matemātikas zinātņu katedras profesors un Pamatzinātņu institūta (IBS) Biomedicīnas matemātikas grupas galvenais pētnieks Kim Jae Kyoung, ir iesniegusi jaunus ieskatus tropu drudža izplatībā. Viņu pētījums identificē temperatūru un nokrišņus kā kritiskus faktorus, kas veicina tropu drudža gadījumu pieaugumu pasaulē, un piedāvā īstenojamas stratēģijas, lai mazinātu slimības ietekmi.

Denges drudzis, odu pārnēsāta slimība, rada arvien satraucošāku sabiedrības veselības problēmu. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem tropu drudža gadījumu skaits Amerikas kontinentā vien 2023. gadā pieauga līdz vairāk nekā 10,6 miljoniem. Šis skaitlis ir augstākais pasaulē jebkad ziņots. Lai gan ir zināms, ka klimatiskie faktori, piemēram, temperatūra un nokrišņi, veicina šo tendenci, to sarežģītā saistība ar tropu drudža dinamiku ir slikti izprotama. Iepriekšējos pētījumos ir bijis grūti saskaņot pretrunīgus rezultātus – daži liecina, ka nokrišņi nomāc tropu drudža pārnešanu, bet citi norāda, ka tas nomāc to.

IBS pētnieku grupa izvirzīja hipotēzi, ka šīs neatbilstības rodas no tradicionālo metožu ierobežojumiem, kas koncentrējas uz lineārām attiecībām vai neatkarīgiem efektiem. Lai to risinātu, pētnieki izmantoja GOBI (vispārējs uz ODE balstīts secinājums), jaunu cēloņsakarību secinājumu sistēmu, ko IBS grupa izstrādāja 2023. gadā. Šī metode aptver gan nelineāro, gan kombinēto klimatisko faktoru ietekmi un ļauj niansētāk analizēt saistību starp laikapstākļiem un tropu drudža sastopamību.

Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta 16 Filipīnu reģioniem, kas atlasīti to dažādajiem klimatiskajiem apstākļiem, lai pārbaudītu, kā temperatūra un nokrišņi kopā ietekmē tropu drudža dinamiku. Filipīnās ir bijuši dažādi tropu drudža regulēšanas modeļi, ko nosaka temperatūras un nokrišņu kopējā ietekme. Temperatūras paaugstināšanās bija konsekventi saistīta ar augstāku tropu drudža sastopamību visos reģionos. No otras puses, nokrišņi uzrādīja kontrastējošus efektus atkarībā no reģiona atrašanās vietas. Austrumu rajonos nokrišņi palielināja tropu drudža sastopamību, savukārt rietumu reģionos nokrišņi to nomāca.

Vissvarīgākais faktors parādījās kā sausās sezonas garuma izmaiņas, kas tika identificētas kā kritiskas, lai izskaidrotu nokrišņu kontrastējošos efektus. Reģionos, kur sausās sezonas ilgums ir mazs, nokrišņiem bija tendence izskalot stāvošu ūdeni, samazināt odu vairošanās vietas un nomākt tropu drudža pārnešanu. No otras puses, sporādisks nokrišņu daudzums reģionos ar lielām sausās sezonas garuma atšķirībām radīja jaunas vairošanās vietas un vājināja pietvīkuma efektu, izraisot moskītu populāciju un tropu drudža gadījumu pieaugumu.

Iepriekšējos pētījumos sausās sezonas ilguma loma lielā mērā ir ignorēta, taču šajā pētījumā tā kļuva par kritisku faktoru. Šis atklājums piedāvā jaunu skatījumu uz sarežģītajām attiecībām starp nokrišņu daudzumu un tropu drudža dinamiku.

Lai apstiprinātu savus atklājumus, pētnieki paplašināja savu analīzi uz Puertoriko, reģionu ar atšķirīgu klimatu. Dati no pašvaldībām, piemēram, Sanhuana, Adjuntas un Ponce, liecināja par līdzīgiem regulējuma modeļiem, uzsverot rezultātu vispārināmību.

Mūsu rezultāti sniedz pārliecinošus pierādījumus par to, kā klimatiskie faktori ietekmē tropu drudža pārnešanu dažādās vidēs. Tas ir nozīmīgs solis ceļā uz izpratni par to, kā klimata pārmaiņas var ietekmēt moskītu kontrolētās slimības visā pasaulē. "

Olive R. Cawide, pirmais autors

Pētījuma rezultāti ir tūlītēji pielietojami tropu drudža intervences stratēģiju optimizēšanai. Reģionos ar zemām svārstībām dabiskā pietvīkuma ietekme lietus sezonas laikā var nodrošināt apjomīgus iejaukšanās pasākumus un atbrīvot resursus citām prioritātēm. Jo īpaši reģionos ar lielām atšķirībām ir nepieciešami konsekventi un visu gadu intervences pasākumi, lai novērstu vairošanai labvēlīgus apstākļus, ko rada sporādisks nokrišņu daudzums.

Turklāt pētījumā uzsvērts, cik svarīgi ir uzraudzīt sausās sezonas ilgumu kā tropu drudža uzliesmojumu prognozēšanas faktoru. Saskaņojot stratēģijas ar konkrētiem reģionāliem klimata modeļiem, sabiedrības veselības iestādes var efektīvāk un lietderīgāk piešķirt resursus, lai apkarotu tropu drudža izplatību.

Pētījums ir nozīmīgs pagrieziena punkts izpratnē, kā klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai tropu drudzi, bet arī citas ar klimatu saistītas slimības, piemēram, malāriju, gripu un Zikas vīrusu.

CI Kim Jae Kyoung norādīja: "Šis pētījums ir ļoti svarīgs, jo tas pārvar tradicionālo metožu ierobežojumus nelineāro sakarību noteikšanai un skaidri izskaidro sarežģīto mijiedarbību starp klimatiskajiem mainīgajiem lielumiem un infekcijas slimībām, izmantojot progresīvu cēloņsakarību secinājumu algoritmu.

Lai gan pētījums sniedz pārliecinošu ieskatu, pētnieki atzīst noteiktus ierobežojumus, tostarp moskītu populācijas datu trūkumu un sociālekonomiskos faktorus, piemēram, pieejamību un cilvēku mobilitāti. Turpmākie pētījumi ar piekļuvi detalizētākiem datiem, piemēram, iknedēļas tropu drudža sastopamība un moskītu dinamika, varētu vēl vairāk uzlabot šos rezultātus.

Pētījums ar nosaukumu “Klimata divkāršās lomas atdalīšana tropu drudža dinamikā: vairāku reģionu cēloņsakarības analīzes pētījums” tika publicēts tiešsaistēZinātne progresēmāsas Zinātnes žurnāls.

Avoti: