Augsts asinsspiediens: galvenais demences cēlonis – šādi jūs varat to novērst

Augsts asinsspiediens: galvenais demences cēlonis – šādi jūs varat to novērst

Arvien vairāk cilvēku Vācijā skar demenci – slimību, kas būtiski ietekmē gan pacientu, gan viņu tuvinieku dzīvi. Pašlaik ar šo nervu slimību slimo aptuveni 1,8 miljoni iedzīvotāju, un prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam šis skaits varētu pieaugt līdz 2,8 miljoniem. Tāpēc zinātnieki pastāvīgi meklē veidus, kā novērst slimības uzliesmojumu vai palēnināt tās progresu.

Liels pētījums no Londonas Universitātes koledžas tagad atklāj riska faktorus, kas saistīti ar demenci. Analīzē tika novērtēti 68 gadu dati no 1947. līdz 2015. gadam no 27 pētījumiem, kuros tika aplūkoti demences pacienti. Šis pētījums, kas publicēts prestižajā žurnālā The Lancet Public Health, identificēja dažus galvenos faktorus, kas palielina demences risku.

Demences riska faktori

Pētnieki atklāja, ka pieci galvenie faktori var būtiski veicināt demences attīstību. Tie ir:

• Diabetes
• Fettleibigkeit
• Bluthochdruck
• Rauchen
• Bildungsniveau

Starp šiem riska faktoriem īpaši izceļas viens: augsts asinsspiediens, kas pazīstams arī kā hipertensija, ir identificēts kā lielākais riska faktors, kas ir bijis nemainīgs gadu gaitā. Saskaņā ar Naaheed Mukadam, psihiatra un pētījuma vadošā autora teikto, kardiovaskulāro riska faktoru, piemēram, augsta asinsspiediena, noteikšana ir ļoti svarīga, lai izstrādātu efektīvus profilakses pasākumus pret demenci.

Augsts asinsspiediens ir nopietns stāvoklis, kas ne tikai ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, bet var izraisīt arī citas veselības problēmas. Ja asinsspiediens ilgstoši ir paaugstināts, tas var izraisīt nervu šūnu zudumu, galu galā palielinot demences risku. Tāpēc sabiedrības veselībai arvien skaidrāka kļūst nepieciešamība kontrolēt asinsspiedienu.

Zinātniskā pieredze

Speciālisti atgriežas pie neirodeģeneratīvām slimībām, kas ietver arī demenci, kad tiek zaudētas nervu šūnas un to funkcijas un smadzenes vairs nespēj kompensēt šo bojājumu. Papildus demencei vispazīstamākās šāda veida slimības ir Parkinsona slimība. Šo slimību sarežģītība apgrūtina to izpēti, taču joprojām ir nepieciešams progress, lai novērstu pieaugošo skarto skaitu.

Ņemot vērā dramatiski pieaugošo demences slimnieku skaitu Vācijā, profilaktiskajai veselības veicināšanai ir jābūt sabiedrības galvenajai prioritātei. Izglītība par riska faktoriem un veselīgu dzīvesveidu var palīdzēt samazināt demences sastopamību un palielināt iedzīvotāju izpratni. Ir pierādīts, ka izvairīšanās no neveselīgiem ieradumiem, piemēram, alkohola un cigaretēm, pozitīvi ietekmē asinsspiedienu un galu galā arī demences attīstības risku.

Tāpēc šī pētījuma rezultātiem vajadzētu rosināt sabiedrības interesi un rosināt ikvienu iesaistīto veicināt aktīvu dzīvesveidu un izzināt savas veselības vērtības. No šī viedokļa kļūst skaidrs, cik svarīgi ir izstrādāt individualizētas veselības stratēģijas, lai efektīvi risinātu demences problēmu.

Šis pētījums sniedz attiecīgas atziņas, taču neizslēdz, ka individuāli veselības jautājumi vienmēr ir jāapspriež ar ārstu vai speciālistu. Vispārējā informācija veido tikai daļu no kopējās veselības ainas un neaizstāj vizīti pie ārsta vai konkrētas diagnozes.