Siltuma trauksme: veselības riski un pasākumi mūsu reģionam

Siltuma trauksme: veselības riski un pasākumi mūsu reģionam

Ārkārtējais karstums Vācijā vairs nav tikai īslaicīgs sezonas izaicinājums, bet gan nopietns veselības apdraudējums. Saskaņā ar Roberta Koha institūta datiem 2023. gadā Federatīvajā Republikā bija aptuveni 3200 ar karstumu saistīti nāves gadījumi. Ņemot to vērā, federālais veselības ministrs Karls Lauterbahs (SPD) 2023. gada jūlijā paziņoja par “Veselības siltuma aizsardzības plānu”, lai veiktu efektīvus pasākumus iedzīvotāju aizsardzībai.

Nepieciešamība rīkoties veselības aprūpes sistēmā

Siltumaizsardzības plāna īstenošana ir ne tikai ministrijas pārziņā, bet nepieciešama arī valstu un pašvaldību apņemšanās. Īpaši satraucoši ir tas, ka daudzas kopienas vēl nav rīkojušās. Correctiv pētījumu tīkls nesen parādīja, ka daudzas pašvaldības neadekvāti reaģē uz siltuma izaicinājumiem. Kamerūna ir piemērs, jo kopš 2022. gada tai ir bijis visaptverošs siltuma rīcības plāns.

Slimnīcu loma

Klīnikās un aprūpes iestādēs karstums prasa īpašus piesardzības pasākumus. Šiem objektiem Veselības ministrija ieviesusi ieteikumus siltuma aizsardzības pasākumu uzlabošanai. Diseldorfas Universitātes slimnīcas Katastrofu kontroles nodaļas vadītājs Rainers Krams uzsver šo pasākumu steidzamību: "Slimnīcu trauksmes plānošanā ārkārtējs karstums tiek uzskatīts par katastrofu," viņš skaidro.

Esošās nepilnības un izaicinājumi

Neskatoties uz sniegtajiem ieteikumiem, Henriete Neumeyer no Vācijas slimnīcu asociācijas saskata būtiskas atšķirības ieviešanā. Kamēr trešā daļa slimnīcu jau ir ieviesušas siltuma aizsardzības plānus, vēl viena trešdaļa vēl ir sākuma stadijā. Skaidra vadība un vadības finansiālais atbalsts ir ļoti svarīgi panākumiem.

Nepieciešamie finanšu līdzekļi

Nepieciešamība pēc ieguldījumiem ir milzīga, jo īpaši saistībā ar strukturālām izmaiņām, kas nepieciešamas, lai uzlabotu siltuma aizsardzību. Neumeyer kritizē pašreizējo sistēmu, kurā slimnīcām ir jāmaksā avanss bez pārliecības par vēlāku atmaksu. Tas skar aptuveni 75 procentus slimnīcu ēku, kas neatbilst mūsdienu siltuma aizsardzības standartiem.

Nepieciešams juridisks pienākums

Pieprasījums pēc juridiskajām saistībām ieviest un uzlabot siltuma aizsardzības koncepcijas kļūst arvien skaļāks. Vācijas Māsu padomes izpildkomitejas locekle Jana Lunca iebilst, ka iedzīvotāju aizsardzību nevar atstāt tikai institūciju ziņā, bet tā ir jāregulē saistoši.

Pielāgošanās klimatam finansiālā dimensija

Ziemeļreinā-Vestfālenē valdība lēš, ka līdz 2030. gadam vajadzība pēc ieguldījumiem klimata noturīgām slimnīcām būs aptuveni 7,1 miljards eiro. Ekstrapolējot uz visu Vāciju, summa varētu pieaugt līdz divciparu miljardu diapazonam. Lai risinātu šīs problēmas, mums ir nepieciešams pārveides fonds, kas sedz investīcijas būvniecībā un pieaugošās ekspluatācijas izmaksas klimata pārmaiņu dēļ.

Kopumā ir skaidrs, ka veselības aprūpei Vācijā steidzami jāpievērš lielāka uzmanība un resursi siltuma aizsardzībai. Iedzīvotājiem un veselības iestādēm jārīkojas kopā, lai veiksmīgi tiktu galā ar pastāvīgi mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un nodrošinātu iedzīvotāju veselību ilgtermiņā.