Ķelnes veselība fokusā: jauns profilakses un izglītības institūts!

Federālā veselības ministrija reformē veselības izglītību Vācijā: Federālais veselības izglītības centrs (BZgA) tiek pārveidots par jauno Federālo sabiedrības veselības institūtu (BIÖG). Šis lēmums iezīmē nozīmīgu soli ceļā uz veselības aprūpes sakaru modernizāciju un atbildi uz mūsdienu izaicinājumiem.

BZgA bija centrālais spēlētājs veselības komunikācijā valstī 57 gadus un uzsāka vairākas labi zināmas profilakses kampaņas, piemēram, “Nedod AIDS iespēju” un “Zini savu robežu”. BIÖG mērķis ir uzlabot sadarbību valsts veselības dienestā (ÖGD) un stiprināt slimību profilaksi. 2024. gadā jaunā institūta atbalstam aizplūdīs 73 miljoni eiro no federālā budžeta un 12,9 miljoni eiro no trešo pušu līdzekļiem.

Veselības problēmas un pasākumi

Veselības aprūpes sistēmas izaicinājumi kļūst arvien sarežģītāki. Tādas tēmas kā korona pandēmija, garīgā veselība un klimata pārmaiņu ietekme pašlaik ir ļoti svarīgas. 2023. gadā Ķelnē 28% cilvēku nomira no asinsrites sistēmas slimībām, 23% no vēža un 8% no elpceļu slimībām. Psiholoģiskās uzvedības traucējumi izraisīja aptuveni 7% nāves gadījumu. BIÖG cieši sadarbosies ar Roberta Koha institūtu (RKI), lai iegūtu atbilstošus datus un uzlabotu veselības izglītību.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta jauniešu garīgajai veselībai, no kuriem 25% novērtēti kā ar psiholoģiskām problēmām. Par klimata pārmaiņām BIÖG sniedz informāciju par kaņepju lietošanas riskiem un piedāvā atbalstu speciālistiem. Kaņepju legalizācija lielākoties tiek vērtēta pozitīvi, taču pastāv bažas par to ietekmi uz veselību.

Turklāt BIÖG veic informāciju par veselības profilaksi, izmantojot deviņas kampaņas. Šajās kampaņās ir iekļautas arī kampaņas “Nedod iespēju karstumam” un “Alkohols? Vai zini savu ierobežojumu”. Sociāli nelabvēlīgos rajonos, piemēram, Chorweiler, pandēmijas laikā tika piedāvāti testi un vakcinācijas. Pašlaik aģentūrā strādā 333 darbinieki, un tā uzskata veselību par transversālu problēmu, kas ir ļoti atkarīga no vides.

Vairāki pētījumi un ziņojumi jau ir vienoti, piemēram, raksts Medicīnas žurnāls, kuri ziņo par zemu riska uztveri attiecībā uz klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību. Šāda uztvere varētu negatīvi ietekmēt vēlmi rīkoties, lai cīnītos pret klimata krīzi. Saskaņā ar RKI pētījumu aptuveni divas trešdaļas aptaujāto klimata krīzes izraisīto garīgo slimību risku novērtē kā zemu.

Tomēr paziņošana par klimata pārmaiņu radītajiem veselības riskiem varētu palielināt vēlmi rīkoties. Efektīvai komunikācijai ir ļoti svarīgi izmantot dažādus informācijas avotus un veselības iestāžu uzticamību, kas Vācijā ir ļoti augsta.