Zāļu trūkums Peišenbergā: pazuduši astmas medikamenti bērniem!

Zāļu trūkums Peišenbergā: pazuduši astmas medikamenti bērniem!

Pēdējā laikā daudzi pacienti Vācijā arvien biežāk ir saskārušies ar nopietnām problēmām, kas saistītas ar svarīgu medikamentu iegūšanu. Īpaši jūtams ir tādu medikamentu trūkums kā salbutamols, svarīgs astmas medikaments, kas pašlaik nav pieejams. Dr. Filips Kirhers, Sv. Ulriha aptiekas Peißenbergā īpašnieks un Bavārijas Farmaceitu kameras pārstāvis, aprakstīja satraucošo situāciju savā atbildības jomā.

"Pirmkārt, trūkst svarīgāko astmas medikamentu bērniem - salbutamola. Tas pašlaik nav pieejams visā Vācijā," skaidro Kirhers, uztraucoties par savu mazo pacientu veselību. Lai gan viņa aptieka nesen saņēma nelielu sūtījumu no ASV, tas ir tikai pagaidu risinājums. Tomēr būtisku medikamentu trūkums ietekmē ne tikai astmas medikamentus, bet arī antibiotikas, ko lieto tādu slimību ārstēšanai kā Laima slimība.

Piegādes sastrēgumu cēloņi

Pašreizējo vājo vietu iemesli ir sarežģīta mijiedarbība. Viens no galvenajiem faktoriem ir milzīgā atkarība no ražošanas Ķīnā, kur tiek ražoti aptuveni 90 procenti Vācijas tirgum nepieciešamo medikamentu. Šī atkarība padara veselības aprūpi neaizsargātu pret traucējumiem neatkarīgi no tā, vai tās ir transportēšanas problēmas vai ražošanas dīkstāves.

"Dažreiz ražotāji piešķir atlaides līdz pat 99 procentiem," skaidro Kirhers. Šāda cenu samazināšana daudziem liek narkotiku ražošanu pārcelt uz Ķīnu, kur algas ir zemākas un vides noteikumi ir mazāk stingri. Pašā Vācijā gandrīz nav tādu ražotāju, kas ražo oriģinālās zāles, jo tādi labi zināmi uzņēmumi kā Hexal vai Ratiopharm iepako tikai Ķīnā ražotus produktus.

Turklāt ir vēl viena problēma: daži medikamenti bieži vairs nav pieejami Vācijas tirgū, jo ražotāji vēlas izvairīties no draudošajiem finansiālajiem zaudējumiem. "Ja uzņēmums Vācijā saņem tikai piecus centus par zālēm, tas labprātāk pārdotu Rumāniju vai Grieķiju, kur maksā augstākas cenas," saka Kirhers. Šī situācija sistēmu nostāda kritiskā situācijā, ko vēl vairāk saasina veselības apdrošināšanas kompāniju un politikas pastāvīgais cenu spiediens.

Vēl viens satraucošs aspekts ir milzīgās administratīvās pūles, kas farmaceitiem jāiegulda, lai iegūtu trūkstošos medikamentus. Pēdējos gados ir bijuši vairāk nekā 20 miljoni dokumentētu piegādes deficītu. "Desmit procentus no mana darba laika tagad pavadu, lai risinātu vājās vietas," ziņo Kirhers.

Politiskās reakcijas un to sekas

Kirheram īpaši kaitinoši šķiet veselības ministra prof. Kārļa Lauterbaha izteikumi, kurš situāciju mazināja un paziņoja, ka piegādes sastrēgumi jau ir ievērojami samazināti. "Miljoniem vācu pacientu katru dienu piedzīvo pretējo," viņš uzsver. Šī nelīdzsvarotība starp politikas paziņojumiem un reālo realitāti uzsver plaisu, kas pastāv starp politiku un pacientu vajadzībām.

Kirhers aicina vairāk atzīt farmaceitu un veselības darbinieku centienus. "Mēs darām, ko varam ar to mazo, kas mums ir," viņš aicina politisko ainavu beidzot rīkoties un nopietni uztvert aktuālās problēmas veselības aprūpes sistēmā. Viens piemērs, ko Kirhers min, ir pēdējā atlikušā antibiotiku un penicilīna ražotne Eiropā Austrijā. Viņš to uzskata par pozitīvu modeli, kam Berlīnei vajadzētu līdzināties, lai samazinātu savu atkarību no Ķīnas ražotnēm.

Situācija liecina, ka ir jāveicina pašmāju zāļu ražošana, lai miljoniem pacientu veselību vairs nepakļautu deficīta riskam. Kā rezumē Kirhers, politiķiem ir pienācis laiks pievērsties šiem izšķirošajiem jautājumiem un meklēt ilgtermiņa risinājumus, pirms situācija vēl vairāk pasliktināsies. Lai iegūtu papildinformāciju un detalizētu ziņojumu par pašreizējo situāciju medikamentu piegādē, lasiet vairāk vietnē www.merkur.de.