Vingrojumi kā dzīvības glābējs: padomi vietējiem demences pacientiem

Vingrojumi kā dzīvības glābējs: padomi vietējiem demences pacientiem

Regulāras fiziskās aktivitātes ir galvenais: labāk pārvaldīt demenci

Demences sekas, īpaši Alcheimera slimniekiem, rada lielas problēmas ne tikai skartajiem, bet arī viņu radiniekiem. Dr Tims Fleiners, sporta zinātnieks un fizioterapeits Ulmas Universitātes slimnīcas Geriatrijas pētījumu institūtā, parāda, ka vingrinājumiem ir izšķiroša nozīme slimības gaitas pozitīvā ietekmēšanā.

Vingrojumi veicina garīgo veselību

Daudzi pētījumi liecina, ka regulāras fiziskās aktivitātes stiprina ne tikai ķermeni, bet arī garīgo veselību. Dr. Fleiners norāda, ka vingrinājumi var darboties kā sava veida zāles: "Sports ir svarīgs elements cīņā pret Alcheimera slimību un demenci," viņš skaidro. Mērķtiecīga vingrošana varētu mazināt simptomus un palēnināt slimības progresēšanu – bez jebkādām blakusparādībām.

Cīņa pret atkritumiem smadzenēs

Viena no galvenajām demences problēmām ir tā sauktie atkritumi, kas uzkrājas smadzenēs. Šos atkritumu produktus var efektīvāk izvadīt, veicot fiziskus vingrinājumus, uzlabojot pacientu vispārējo labsajūtu. "Asins plūsmu smadzenēs veicina vingrinājumi, kas nodrošina labāku nervu šūnu piegādi," turpina Fleiners. Šis aspekts ir īpaši svarīgs, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu skarto personu kognitīvo darbību.

Individuālās kustības pieejas ir ļoti svarīgas

Tomēr, pēc Fleinera teiktā, nav “universāla risinājuma”. Piemērota sporta veida izvēle ir jāpielāgo skarto personu individuālajām vajadzībām. Izšķiroša nozīme ir tādiem faktoriem kā vecums, fiziskās sagatavotības līmenis un esošās blakusslimības. "Jāpievērš uzmanība skartās personas kustību vēsturei. Atsauciet vecās sporta vēlmes un apskatiet, kādas aktivitātes vēl ir iespējamas," iesaka eksperts.

Stratēģijas kustību integrēšanai ikdienas dzīvē

Kā cietušie var integrēt vingrinājumus savā ikdienas dzīvē? Fleineram ir trīs stratēģiski padomi: Pirmkārt, ir svarīgi būt aktīvam ikdienas dzīvē. “Kopīgām sporta aktivitātēm ar ģimeni vai draugiem var būt motivējoša ietekme,” uzsver Fleiners. Neatkarīgi no tā, vai dodieties pastaigā vai dodieties īsos izbraucienos – sociālais kontakts veicina aktivitāti.

Otrs padoms ir izveidot rutīnas, kas ļauj kustēties ikdienas dzīvē. Daudzi no cietušajiem joprojām var patstāvīgi veikt ierastās darbības mājā vai dārzā, kas vēl vairāk stiprina viņu pašapziņu. Visbeidzot Fleiners uzsver, ka mērķis tiek sasniegts, ja aktivitātes ir veidotas tā, lai tās būtu viegli īstenojamas. "Sagatavojiet visu: no pareizajiem apaviem līdz ērtam apģērbam," iesaka sporta zinātnieks.

Demences profilakse ar fiziskām aktivitātēm

Jaunās demences vadlīnijas atbalsta arī fizisko aktivitāšu ieteikumu, kas var gan stiprināt kognitīvās spējas, gan iedarboties profilaktiski. Sports ir svarīgs ne tikai tiem, kuri jau ir slimi, bet arī nopietni jāuztver profilaksē. Dr. Fleiners iedrošina: "Katram solim ir nozīme. Padariet vingrinājumus par daļu no savas dzīves. Pat vienkāršas darbības var radīt lielas pārmaiņas."

Kopumā tas liecina, ka aktīvs dzīvesveids var ne tikai uzlabot demences pacientu dzīves kvalitāti, bet arī stiprināt viņu tuvinieku psiholoģisko labsajūtu. Pozitīva attieksme un vingrojumu integrēšana ikdienas dzīvē var ievērojami atvieglot slimības apkarošanu.

Redaktors uzrakstīja un/vai optimizēja šo rakstu, daļēji izmantojot AI valodas modeli. Visa informācija ir rūpīgi pārbaudīta.

Priekšskatījuma attēls: © AdobeStock/Prostock-studio