Ģimenes uzņēmumi izsauc trauksmi: pieaugošās sociālās iemaksas apdraud darbavietas

Ģimenes uzņēmumi izsauc trauksmi: pieaugošās sociālās iemaksas apdraud darbavietas

Vācijas sirdī viss vārās: pieaugošās sociālās iemaksas rada bažas gan uzņēmumu vadītāju, gan darbinieku vidū. Var sākties jauns finanšu izaicinājumu laikmets, kas liek uzņēmumiem pārdomāt savas stratēģijas un, iespējams, samazināt uzņēmumu skaitu. Satraucošās prognozes liecina, ka līdz 2035. gadam sociālās apdrošināšanas iemaksas varētu dramatiski pieaugt, un tas daudzus licis reaģēt.

Ziņojums Frankfurter Allgemeine Zeitung atklāj, ka paredzams, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas pieaugs līdz vairāk nekā 42 procentiem no bruto algas no 2025. gada. Bažas rada tas, ka tuvākajos gados šī likme varētu sasniegt pat 44 procentus. Īss IGES institūta pētījums, kas tika veikts pēc DAK-Gesundheit pasūtījuma, arī brīdina, ka sliktākajā gadījumā līdz 2035. gadam iemaksas varētu pat pārsniegt 51 procentu. Šī attīstība iet roku rokā ar demogrāfiskajām izmaiņām un plānotajām reformām.

Aizdedzinoša vēstule federālajai valdībai

Lai izdarītu spiedienu uz valdību, pie luksoforu koalīcijas vadības vērsās neskaitāmu uzņēmumu lobēšanas organizācija “Ģimenes uzņēmēji”. Aizdedzinošā vēstulē, kas adresēta politiskajiem smagsvariem Olafam Šolcam, Robertam Habekam un Kristianam Lindneram, prezidente Marija-Kristīna Ostermane pauž steidzamu nepieciešamību pēc ārkārtas situācijas koncepcijas. Viņa uzsver, ka steidzami nepieciešama atgriešanās pie 40 procentu sloga līmeņa papildu algu izmaksām.

Vēstulē pat norādīts, ka pašreizējais uzņēmumu slodzes limits uzskatāms par “būtiski pārsniegtu”. Ostermann apraksta problēmas, kas uzņēmumiem rodas pieaugošo izmaksu dēļ. 2022. gadā vien uzņēmumi sociālās apdrošināšanas iemaksās veica vairāk nekā 620 miljardus eiro. Saskaņā ar aprēķinu, iemaksu likmes palielināšana par vienu procentpunktu palielinātu maksājumus vēl par 18 miljardiem eiro un ārkārtīgi palielinātu finansiālo slogu.

Riski ekonomikai

Situācija ir nopietna. Ostermans brīdina, ka nepārtrauktais ekonomikas vājums apdraud ne tikai naudu, kas nepieciešama sociālajiem projektiem, klimata aizsardzības pasākumiem vai infrastruktūras remontdarbiem, bet arī paātrina Vācijas deindustrializāciju. Vācijas Ekonomikas institūts to atklāja pavasarī un runā par satraucošu neto aizplūšanu rūpniecībā. 2023. gadā tika reģistrēta neto aizplūde 94 miljardu eiro apmērā, kas ir satraucoša tendence, kas turpinājās iepriekšējos gados ar 100 miljardiem 2021. gadā un 125 miljardiem 2022. gadā.

Papildus ekonomiskajai situācijai bažas rada arī kvalificētu darbinieku trūkums. Ugunsdzēsības vēstulē uzsvērts, ka luksoforu valdība situāciju tikai pasliktina, pieaugot darbaspēka izmaksām. Īpaši labi apmācīti darbinieki varētu aiziet, vēl vairāk saasinot personāla problēmas daudzos uzņēmumos. Ostermans brīdināja par lejupejošu spirāli: "Tie, kas šeit paliks, mēģinās kompensēt savu neto algu samazināšanos ar nelegālu darbu."

Sekas ir nozīmīgas. Draud iespējamais sociālās nodrošināšanas sistēmu “finansiālais sabrukums”, kas īpaši varētu skart mazuļu buma paaudzi, kad viņi aiziet pensijā. Kvalificētu darbinieku trūkums draud kļūt par nopietnu risku vidējo uzņēmumu nākotnei, no kuriem daudzi jau ir likuši vilties valdībai.

Skatiens nākotnē

Notiekošās diskusijas par sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanu rada priekšstatu par satraucošu nenoteiktību Vācijas ekonomikā. Uzņēmumi ir pakļauti milzīgam spiedienam, lai pielāgotos mainīgajai ainavai. Jāskatās, vai valdība spēs risināt uzņēmēju bažas un rast risinājumu, kas nodrošina gan sociālo kohēziju, gan ekonomisko stabilitāti. Pārdomāšana ir vairāk nekā nepieciešama, ja Vācija vēlas saglabāt savu konkurētspēju globālā kontekstā un nodrošināt vietējās ekonomikas nākotni.

Vācijā sociālās nodrošināšanas sistēmu problēmai ir liela nozīme. Sociālās drošības sistēmas, tostarp pensiju, veselības, aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšana, Federatīvajā Republikā ir izveidotas tā, lai tās aizsargātu iedzīvotājus no sociālajiem riskiem. Šīs sistēmas galvenokārt tika finansētas no darbinieku un darba devēju iemaksām. Tomēr nepārtrauktais sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugums rada jautājumus par šo modeļu ilgtspējību, īpaši ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas, kas ietekmē Vāciju.

Galvenā problēma ir demogrāfiskās pārmaiņas: Vācijas iedzīvotāji noveco, un darbspējas vecuma cilvēku skaits samazinās. Saskaņā ar Federālā statistikas biroja prognozēm, sagaidāms, ka līdz 2035. gadam to cilvēku īpatsvars, kas vecāki par 67 gadiem, varētu pieaugt līdz aptuveni 24%. Šī attīstība rada lielāku spiedienu uz sociālajām sistēmām, jo ​​mazāk nodarbināto iemaksā pensiju apdrošināšanu, vienlaikus palielinoties pensiju saņēmēju skaitam. Uzņēmumiem, īpaši vidējiem uzņēmumiem, kļūst arvien grūtāk piesaistīt un noturēt jaunus un augsti kvalificētus speciālistus.

Sekas korporatīvajai ainavai

Ģimenes uzņēmumu īpašnieku bažas atspoguļojas arī lielākos ekonomiskajos rādītājos. MVU pētniecības institūta (IfM) aptaujā 52% aptaujāto uzņēmumu norādīja, ka viņiem tuvāko gadu laikā radīsies nopietni jautājumi par savu pastāvēšanu pieaugošo sociālās apdrošināšanas iemaksu dēļ. Lai novērstu problēmas, daudzi uzņēmumi jau ir veikuši tādus pasākumus kā izmaksu samazināšanas stratēģiju pārskatīšana vai darba procesu optimizēšana.

Konkrētā ietekme uz korporatīvo vidi atspoguļojas arī investīciju lēmumos. ZEW – Leibnicas Eiropas Ekonomikas pētījumu centra – pētījums parādīja, ka vairāk nekā 40% uzņēmumu Vācijā ir samazinājuši savus ieguldījumus neskaidru nosacījumu dēļ attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nenoteiktība skar ne tikai jaunus projektus, bet arī esošos uzņēmumus, kuri, baidoties no turpmāka sloga, nolemj mazāk ieguldīt inovācijās vai personālā.

Izmaiņas iemaksu struktūrās

Iespējama politiska reakcija uz šo notikumu varētu būt iemaksu sistēmu reforma. Pēdējos gados ir bijušas vairākas diskusijas par sociālās apdrošināšanas iemaksu struktūru un to sadalījumu starp darba ņēmējiem un darba devējiem. Daži eksperti iesaka ieviest pastiprinātu atbalstu privāto pensiju nodrošināšanai kā papildinājumu likumā noteiktajām pensijām, lai mazinātu pieaugošo spiedienu uz sociālās apdrošināšanas fondiem. Jau šobrīd tiek īstenotas dažādas iniciatīvas, kuru mērķis ir mudināt iedzīvotājus pensijai krāt vairāk.

Tiek arī pārbaudīts, cik elastīgāka iemaksu novērtēšanas sistēma varētu palīdzēt pielāgoties darba devējiem. Tas varētu sniegt būtisku atvieglojumu, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai ne tikai nodrošinātu esošo nodarbinātību, bet arī radītu jaunas darbavietas.