Veselības sistēma pie robežas: kurš glābs veselības aprūpi Vācijā?

Pašreizējā Vācijas veselības aprūpes sistēmas finansējuma analīzē veselības ekonomists prof. Dr. Tomass Kolbs apskata obligātās veselības apdrošināšanas (GKV) izaicinājumus un nepieciešamās reformas. Pēc Kolba teiktā, likumā noteiktie veselības apdrošināšanas izdevumi 2024. gadam sastādīs aptuveni 327 miljardus eiro, no kuriem trešdaļa tiks novirzīta stacionārajai aprūpei. Vēl viena trešdaļa tiek tērēta ambulatorajiem medicīnas pakalpojumiem un izrakstītajām zālēm. Kopējie veselības izdevumi, ieskaitot privāto veselības apdrošināšanu (PKV) un personu iemaksas, ir ap 500 miljardiem eiro gadā, kas atbilst 13% no iekšzemes kopprodukta. Kolbs arī pārrunāja nepieciešamību sekot līdzi sociālās apdrošināšanas iemaksām, lai turpmāk neapgrūtinātu algu izmaksas.

Savas piezīmes ietvaros Kolbs cita starpā ieteica privāto veselības apdrošināšanu integrēt likumā noteiktajā veselības apdrošināšanā un veselības apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanas bāzē iekļaut arī citus ienākumu veidus. Jādomā arī par daļējām izmaiņām ģimenes locekļu bezmaksas līdzapdrošināšanā. Ierosinātā primārās aprūpes ārstu sistēma varētu veicināt labāku pacientu pārvaldību un lielāku sistēmas pārredzamību. Lielāki līdzmaksājumi tika uzskatīti par caurskatāmības radīšanas līdzekli, taču pacienta čeka ieviešana neizdevās apdrošināto intereses trūkuma dēļ. Kolbs arī kritizēja pārmērīgas birokrātiskās dokumentācijas prasības.

Veselības sistēmas finansējums un izdevumi

GKV finansēšanas struktūra liecina, ka 2022. gadā aptuveni 53% no veselības izdevumiem tika novirzīti likumā noteiktajai veselības apdrošināšanai. Sociālās apdrošināšanas sniedzēji sedza vairāk nekā divas trešdaļas izdevumu, savukārt privātā veselības apdrošināšana veidoja tikai 7,7%. Pati GKV 2022. gadā uzskaitīja gandrīz 289 miljardus eiro, un lielākie pakalpojumu izdevumi bija stacionārās ārstēšanas (32,1%), farmaceitiskās piegādes (17,8%) un ambulatorās medicīniskās palīdzības (16,8%) jomā. GKV tiek finansēts no vienādām apdrošināto personu un darba devēju iemaksām ar vispārējo iemaksu likmi 14,6% no bruto darba ienākumiem un vidējo papildu iemaksu 1,7% apmērā 2024. gadā.

Turklāt kopš 2004. gada pastāv federālā subsīdija likumā noteiktajai veselības apdrošināšanai, kas 2017. gadā tika noteikta 14,5 miljardu eiro apmērā gadā. Papildu maksājumi par GKV pakalpojumiem veido 10% no izmaksām, sākot no minimālās 5 eiro līdz maksimāli 10 eiro par pakalpojumu. 2022. gadā no papildu maksājumiem tika atbrīvoti 276 000 apdrošināto, tostarp 4,38 miljoni hroniski slimo cilvēku. Kamēr privātā veselības apdrošināšana (PKV) balstās uz individuāliem riska faktoriem, tās prēmijas pieaug līdz ar vecumu neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Politiskās domstarpības, kas saistītas ar GKV un PKV, galvenokārt ir saistītas ar subjektīvu taisnīguma deficītu, savukārt tiek apspriesti priekšlikumi iedzīvotāju apdrošināšanai, lai novērstu šīs netaisnības.