Veselības aprūpes nozare kustībā: iespējas un izaicinājumi 2025. gadā

Rūpnieciskā veselības aprūpes nozare (iGW) arvien vairāk tiek uzskatīta par galveno nozari nākotnei. Nesenā analīzē Olivers Kirsts uzsvēra, ka veselības jautājumam vēlēšanu kampaņā bija maza nozīme. Neskatoties uz to, veselības aprūpē ir ļoti jārīkojas, jo iGW piedāvā augstu inovācijas potenciālu un ievērojamas izaugsmes iespējas. Tas varētu arī palīdzēt nodrošināt darbavietas un veicināt ekonomisko izaugsmi, kā uzsver Dr. Kai Joachimsen, kurš apraksta zinātnes par dzīvību kā galveno nākotnes nozari.

Vācijā farmācijas uzņēmumos ir aptuveni 130 000 tiešu darba un apmācību vietu. Investīcijas šajā nozarē nodrošina papildu pievienoto vērtību 86 centi par eiro. Tomēr demogrāfisko pārmaiņu un pastāvīgā kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ ir steidzami jārīkojas. Veselības sistēma tiek uzskatīta par sarežģītu un neefektīvu, ko vēl vairāk pastiprina obligātās veselības apdrošināšanas sabiedrību finansiālais stāvoklis, kas strādā savu iespēju robežās. Augstās apdrošināšanas prēmijas rada papildu spiedienu uz apdrošinātajiem.

Izaicinājumi un priekšlikumi reformai

Izstrādātā valsts farmācijas stratēģija tiek uzskatīta par pareizu soli. Tomēr pētniecībai un attīstībai (P&A) ir nepieciešams ne tikai atbalsts, bet arī atbilstošs atalgojums. Aptuveni 30 cenu un daudzuma regulējumi Vācijā tiek uzskatīti par kavēkļiem ieguldījumiem pētniecībā. Turklāt līdz 2026. gadam ir pagarināts medikamentu cenu moratorijs, kas situāciju diez vai uzlabos.

Hronisku slimību medikamentu pamatapgāde tiek uzskatīta par nepietiekamu. Pašlaik ir aptuveni 500 piegādes vājās vietas svarīgām zālēm, kas tiek raksturotas kā nepieņemamas. Tāpēc priekšlikumi debirokratizēt un digitalizēt veselības aprūpes sistēmu ir būtiski, lai palielinātu efektivitāti un uzlabotu aprūpes kvalitāti.

Vācijas Rūpniecības federācijas (BDI) pasūtījumā veikts pētījums pēta iGW izaugsmes potenciālu Vācijā. WifOR ir izstrādājis labāko un sliktāko scenāriju līdz 2030. gadam, lai analizētu kvalificētu darbinieku trūkumu, digitalizāciju un pētniecību un attīstību. iGW ietver farmācijas, medicīnas tehnoloģiju, biotehnoloģiju, e-veselības un citas korporatīvās pētniecības un attīstības darbības.

Patlaban iGW trūkst kvalificētu darbinieku 125 000 cilvēku apmērā, kas katru gadu rada bruto pievienotās vērtības zaudējumus 10,3 miljardu eiro apmērā. Prognozes liecina, ka šis trūkums līdz 2030.gadam varētu pieaugt līdz 320 000 kvalificētu darbinieku, kas nozīmētu pievienotās vērtības zudumu līdz pat 26,6 miljardiem eiro. Patlaban iGW pieauguma temps ir 3,5% gadā un līdz 2030. gadam varētu sasniegt 135 miljardu eiro bruto pievienoto vērtību, ja tiks veikti pareizi pasākumi.

Covid-19 pandēmijas dēļ ir palielinājusies arī iGW stratēģiskā nozīme. BDI Veselības nozares nodaļas vadītāja Rabea Knorra (Rabea Knorr) uzsver, ka ir nepieciešami pamatoti dati politisku lēmumu pieņemšanai, lai uzlabotu ietvara apstākļus Vācijā un veicinātu mērķtiecīgas investīcijas veselības nozarē, lai nodrošinātu konkurētspēju starptautiskā salīdzinājumā.