Skolotāji Lejassaksijā: vardarbība skolās veicina profesionālu apspiešanu

Skolotāji Lejassaksijā: vardarbība skolās veicina profesionālu apspiešanu

Pašreizējie izaicinājumi Vācijas skolās kļūst arvien aktuālāki, īpaši, ja runa ir par skolotāju drošību. Lejassaksijas filologu asociācija veica aptauju, kurā piedalījās 950 skolotāji, kas uzrādīja satraucošus rezultātus par vardarbības pieredzi vidusskolās un vispārizglītojošajās skolās. Šie apstākļi kritiski izgaismo skolas vidi un aizsardzības pasākumus, kas skolotājiem trūkst.

Aptaujā, kas notika 2024. gada jūnijā un jūlijā, atklājās, ka gandrīz 70 procenti aptaujāto skolotāju ir piedzīvojuši verbālu vardarbību. Turklāt katrs piektais skolotājs ziņo par fizisku vardarbību, savukārt 60 procenti ir pieredzējuši digitālās uzbrukuma metodes. Šī šokējošā statistika parāda, ka vardarbība skolā pastāv nopietna problēma, kuru nevar ignorēt.

Ietekme uz skolotājiem

Īpašas bažas rada skolotāju garīgā veselība. Saskaņā ar aptauju 86 procenti respondentu apgalvo, ka vardarbības gadījumi spēcīgi vai ļoti spēcīgi ietekmē viņu psiholoģisko labklājību. Fakts ir tāds, ka 71 procents jūtas neaizsargāti savā darba vidē un 87 procenti uzskata, ka Kultūras ministrija nereaģē adekvāti uz vardarbīgām situācijām. Šis skaitlis liecina par bezpalīdzības sajūtu, ko izjūt daudzi skolotāji.

Lejassaksijas filoloģijas asociācijas priekšsēdētāja Kristofa Rabova paziņojumi ilustrē jautājuma sprādzienbīstamību. Rabovs uzsver, ka pašreizējās tiesību aktu sistēmās skolotāju bažas netiek pietiekami ņemtas vērā. Kamēr skolēni ir aizsargāti ar dekrētiem, skolotājiem šī aizsardzība pret vardarbību un uzbrukumiem ir liegta. Tas ir ne tikai bīstams izlaidums, bet arī var nopietni ietekmēt skolotāja profesijas pievilcību.

Aicinājums uz darbību

Aptauja liecina, ka trešā daļa aptaujāto skolotāju sacīja, ka atkārtoti profesiju neizvēlētos. Pieaugošais vardarbīgo noziegumu skaits un ar to saistītā nedrošības sajūta liecina, ka ir nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas. Tāpēc Filologu asociācija aicina izstrādāt visaptverošu koncepciju, kas ietvertu ne tikai studentus, bet arī skolotājus kā tos, kuriem nepieciešama aizsardzība.

Fakts, ka pagājušajā gadā Lejassaksijas štata kriminālpolicijas birojam tika ziņots par aptuveni 2700 vardarbīgiem noziegumiem, tostarp par cietušajiem gandrīz 150 skolotāji, liecina, ka ir pienācis laiks spert nopietnus soļus drošākas skolas vides virzienā. Rabbow aicina izstrādāt skaidrus noteikumus, lai definētu vardarbības aktu sekas skolās un tādējādi izveidotu efektīvu stratēģiju pret vardarbību izglītības iestādēs.

Pastāvīgās problēmas, piemēram, tās, kas ir acīmredzamas IGS Stöcken, kur atkal un atkal ir jāsauc policija, ilustrē steidzamo vajadzību pēc izmaiņām. Ne tikai skolotāju pienākums ir radīt drošu mācību vidi, bet arī politiķu pienākums ir īstenot skaidrus pasākumus un aizliegumus pret vardarbības aktiem.

Galu galā skolas politikas ziņā ir atgriezt skolotājiem drošības sajūtu. Kļūt par skolotāju nav tikai profesionāla izvēle, bet gan darbs, kas prasa uzticību un aizsardzību. Nepieciešamo pasākumu neveikšana ilgtermiņā var izraisīt to, ka mazāk cilvēku vēlēsies uzsākt profesiju vai pat palikt šajā nozarē. <%span%>Šīs norises ir steidzami jāuzrauga, lai nodrošinātu drošu darba vietu skolotājiem.%span%>

Pamatinformācija par vardarbību skolās

Vardarbība skolās ir sarežģīta problēma, kas skar ne tikai skolotājus, bet arī skolēnus un visu skolas vidi. Vardarbības aktu pieaugumu bieži var ievietot plašākā sociālajā kontekstā. Pētījumi liecina, ka tādi sociālie faktori kā ģimenes apstākļi, sociāli nelabvēlīgi apstākļi un integrācijas iespēju trūkums var dot izšķirošu ieguldījumu vēlmē izmantot vardarbību. Federālā Izglītības un pētniecības ministrija ir publicējusi daudzus pētījumus, kuros aplūkotas šīs sakarības un parādīts, ka ir nepieciešama strukturēta un preventīva pieeja, lai uzlabotu situāciju skolās (sk. BMBF ).

Turklāt arvien lielāku lomu spēlē digitalizācija. Viedtālruņu un sociālo mediju izplatība var izraisīt gan iebiedēšanas pieaugumu, gan fiziskas nesaskaņas. Saskaņā ar Vācijas Bērnu un jauniešu fonda pētījumu pēdējos gados ir strauji pieaudzis to skolēnu skaits, kuri tiek vajāti tiešsaistē. Īpaši šīs parādības skar bērnus un jauniešus riska grupās.

Statistika par vardarbību skolās Vācijā

Vardarbības problēma skolās ir satraucoša, kā liecina pašreizējā statistika. Vācijas Skolotāju asociācijas veiktā aptauja liecina, ka 2022. gadā visā valstī tika reģistrēti vairāk nekā 6000 vardarbības pret skolotājiem gadījumi. Citā aptaujā starp skolotājiem Ziemeļreinā-Vestfālenē apstiprināja, ka 80 procenti aptaujāto jau ir bijuši verbālās agresijas liecinieki, bet 30 procenti pat bijuši liecinieki fiziskai vardarbībai. Šie skaitļi ilustrē situācijas nopietnību.

Turklāt policijas noziedzības statistika liecina, ka par 15 procentiem ir pieaudzis ziņojumu skaits par vardarbību skolā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Lai gan daudzi no šiem incidentiem netiek publiski apspriesti, ir svarīgi apzināties problēmas apmērus. Ir nepieciešams veikt preventīvus pasākumus un īstenot atbilstošas ​​konfliktu risināšanas programmas skolās, iesaistot ne tikai skolēnus, bet arī skolotājus.

Salīdzinājums ar starptautiskajām situācijām

Starptautiskajā salīdzinājumā ir valstis, kurām ir līdzīgas problēmas ar vardarbību skolās, taču tās izmanto dažādas stratēģijas tās apkarošanai. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs jautājums par vardarbību skolā ir kļuvis arvien nopietnāks pēc traģiskiem incidentiem, piemēram, apšaudes skolā. Skolu psiholoģijas programmas, iebiedēšanas apkarošanas iniciatīvas un lielāka sociālo darbinieku iesaiste skolās ir dzīva realitāte.

Turpretim Vācijā ir atšķirīga pieeja, kas daļēji balstās uz jauniem vardarbības novēršanas un konfliktu risināšanas jēdzieniem. No otras puses, tādas valstis kā Somija ir pievērsušas īpašu uzmanību skolotāju apmācībai, veidojot ciešu sadarbību starp skolotājiem un sociālajiem darbiniekiem un veicinot uz studentiem vērstu mācīšanos. Tas ir izrādījies efektīvāks vardarbības apkarošanā.

Ir ļoti svarīgi, lai valstis mācītos viena no otras un pielāgotu efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu skolu drošību un aizsargātu gan skolēnus, gan skolotājus.