Garīgā veselība darba vietā: stratēģijas uzņēmumiem!

2025. gada 20. martā pasaule atceras traģisko gadadienu kopš Germanwings traģēdijas, kas notika 2015. gada 24. martā. Šajā negadījumā Alpos avarēja Airbus, kā rezultātā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. Pēc Haufe teiktā, avāriju izraisījusi otrā pilota garīga slimība. Šis notikums met ēnu uz diskusiju par garīgo veselību darbavietā, kas kļūst arvien svarīgāka.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) ziņo, ka aptuveni katrs ceturtais cilvēks visā pasaulē cieš no garīgiem traucējumiem. Saskaņā ar Techniker Krankenkasse datiem pēdējo desmit gadu laikā darbinieku garīgo slimību skaits ir palielinājies par aptuveni 35 procentiem. Īpaši apdraudēti ir uzņēmumi kritiskās infrastruktūras jomā, piemēram, enerģētikas, transporta un veselības aprūpes nozarē. Vēsturisks piemērs ir Černobiļas kodolavārija 1986. gadā, kurā stress un pārslodze izraisīja nopietnus drošības protokolu pārkāpumus.

Profilakses pasākumi

Lai šādas traģēdijas neatkārtotos, aviokompānijas veikušas strukturālus pasākumus. Tomēr ir svarīgi veikt preventīvus pasākumus. Wissen uzsver, ka garīgās veselības uzturēšanai un veicināšanai mūsdienu darba pasaulē ir gan ētiska, gan ekonomiska jēga. Pozitīva psiholoģiskā labklājība palielina produktivitāti, samazina darba kavējumus un palielina apmierinātību ar darbu.

Efektīvai profilakses stratēģijai jāapvieno arodveselības veicināšana, arodveselība un darba drošība. Ieteicamie pasākumi ietver garīgās veselības veicināšanas programmas, apmācību, izpratnes vairošanu un piekļuvi psiholoģiskam atbalstam. Novatoriskas pieejas ietver tērzēšanas robotu un AI lietotņu izmantošanu, lai atbalstītu psihosociālas problēmas.

Uzņēmumiem tiek ieteikts stiprināt savu darbinieku noturību un piedāvāt darbinieku palīdzības programmas (EAP). Nepieciešama regulāra darba apstākļu un darba slodzes pārskatīšana. Psiholoģiskā riska analīze ir jāveic katru gadu riskantos uzņēmumos, lai spētu reaģēt uz psiholoģisko stresu agrīnā stadijā.

Būtiska nozīme ir arī veselīgas korporatīvās kultūras veicināšanai. Jāizstrādā ārkārtas rīcības plāns, lai negadījuma gadījumā ātri reaģētu, un darbinieki būtu jāinformē par garīgo veselību. Atbalsta koncepcija “HELP” – skatīties, uzņemties iniciatīvu, uzņemties līdera lomu, uzņemties līdera atbildību, pieaicināt ekspertus – veido turpmāko profilaktisko darba bloku.