Garīgā veselība un sociālie mediji: iespējas un riski fokusā

Garīgā veselība un sociālie mediji: iespējas un riski fokusā

Arvien biežāk sociālajos tīklos var atrast cilvēkus, kuri runā par garīgām slimībām un cenšas tās izskaidrot. Platformas, piemēram, Instagram un TikTok, jo īpaši piedāvā daudzveidīgu saturu par šīm tēmām. Ir svarīgi ņemt vērā gan šīs informācijas pozitīvos aspektus, gan riskus.

Psiholoģiskā satura parādīšanās sociālajos medijos

Psihologu un psiholoģiski orientētu nespeciālistu klātbūtne sociālajos medijos pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies. Saskaņā ar mediju psihologa Joahima Šmita teikto, šī informācija bieži tiek izplatīta nekritiski, kā rezultātā cilvēkiem, kuri, iespējams, no tā necieš, tiek noteiktas tādas diagnozes kā ADHD vai depresija. "Šī ir liela tēma," saka Šmits, kurš norāda uz pašdiagnozes briesmām, kas daudzos gadījumos var būt neprecīzas vai pat bīstamas.

Apgaismības pozitīvā ietekme

Neskatoties uz riskiem, ir arī pozitīvā puse. Psiholoģe Andželīna Hāna uzsver, ka publiska diskusija par garīgo veselību var palīdzēt palielināt izpratni. Šķiet, ka jo īpaši jaunākās paaudzes ir atvērtākas šai tēmai: "Ir svarīgi, lai vairāk cilvēku runātu par garīgām slimībām, īpaši vidē, kas agrāk bija tabu," skaidro Hāns. Tas varētu atvieglot cietušajiem meklēt palīdzību.

Ieskats garīgo slimību sarežģītībā

Garīgo slimību daudzveidība, sākot no trauksmes līdz garastāvokļa traucējumiem, ir acīmredzama arī sociālajos medijos. Saskaņā ar Vācijas Psihiatrijas un psihoterapijas biedrības datiem aptuveni 25% pieaugušo Vācijā katru gadu skar kādas garīgas slimības. Tomēr tikai aptuveni 18,9% cietušo meklē profesionālu palīdzību. Tas varētu norādīt uz to, ka daudzi cilvēki neapzinās savas slimības smagumu vai baidās tikt stigmatizēti.

Pašdiagnozes briesmas

Vācijas psihologu profesionālā asociācija brīdina, ka pašdiagnozes no sociālajiem medijiem bieži neatbilst individuālajām vajadzībām. Biedrības prezidents Thordis Bethlehem uzsver, ka cilvēkiem krīzes situācijās ir grūti apzināties savus spēkus un resursus. Koncentrēšanās uz deficītu var padarīt jūs jutīgāku pret viltus diagnozēm un vispārīgiem padomiem, kas nav pielāgoti jūsu situācijai.

Aicinājums uz kritiskām pārdomām

Lielais informācijas apjoms par garīgo veselību sociālajos medijos prasa kritisku analīzi. Lietotājiem apzināti jājautā sev, ar kādiem avotiem viņi konsultējas un cik viņi ir cienījami. Tas var būt sarežģīti, jo īpaši laikā, kad informācijas izplatīšana bieži notiek ātrāk nekā tās pārbaude. Tomēr mērķis joprojām ir skaidrs: ar izglītības un diskusiju palīdzību ir jāatver ceļš, lai cietušie varētu atrast vajadzīgo palīdzību.