Sudāna: holēras upuru skaits pieaug kara un bada laikā

Sudāna: holēras upuru skaits pieaug kara un bada laikā

Sudānā, kur jau vairāk nekā 18 mēnešus plosās postošs pilsoņu karš, cilvēki cīnās ne tikai ar ikdienas konflikta draudiem, bet arī ar pieaugošo slimību risku. Pēdējo nedēļu laikā no holēras miruši vismaz 22 cilvēki un ziņots par vairāk nekā 350 inficēšanās gadījumiem, ziņo Veselības ministrija. Situācija tiek uzskatīta par nopietnu, jo īpaši tāpēc, ka Pasaules Veselības organizācija (PVO) brīdina par paaugstinātu inficēšanās risku.

Holērai līdzīgā slimība, kas var izraisīt smagu dehidratāciju un ātri kļūt letāla, tiek pārnēsāta galvenokārt, lietojot piesārņotu ūdeni vai pārtiku. Valstī, kurā jau tagad draud bads, šīs ļoti lipīgās slimības izplatība ir īpaši satraucoša. PVO ir reģistrējusi kopumā 78 holēras nāves gadījumus un 2400 apstiprinātus gadījumus Sudānā no 2023. gada janvāra līdz jūlijam. Šie skaitļi ilustrē dramatisko veselības stāvokli valstī.

Veselības krīze pilsoņu kara zonā

Notiekošais konflikts starp paramilitāro RSF kaujinieku un regulārajiem bruņotajiem spēkiem ir prasījis ne tikai tūkstošiem dzīvību, bet arī smagi ietekmējis valsts veselības infrastruktūru. Ar katru pilsoņu kara nedēļu medicīniskā aprūpe kļūst sliktāka, un daudzas slimnīcas vairs nespēj sniegt nepieciešamo palīdzību. Tas nozīmē, ka daudzi cilvēki slimošanas laikā ir atkarīgi no savām iespējām, kas šādā krīzes situācijā var būt bīstami dzīvībai.

Ja netiks veikti plaši ierobežošanas pasākumi, nākamajās nedēļās holēras pandēmija varētu kļūt plašāka. Sanitārie apstākļi daudzos Sudānas reģionos ir slikti, un piekļuve tīram ūdenim ir ļoti ierobežota. Holēras radītās briesmas palielinās tik nestabilā vidē. Apvienotā PVO un citu veselības organizāciju komanda cenšas situāciju uzlabot, taču piekļuvi tiem, kam tā nepieciešama, bieži apgrūtina cīņas un nemieri.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir ātri identificēt skartos un nodrošināt efektīvu ārstēšanu. Lai ierobežotu infekcijas potenciālu, izglītība un piekļuve tīram ūdenim ir ārkārtīgi steidzama. Šobrīd cilvēki daudzos Sudānas reģionos atrodas uz humānās katastrofas sliekšņa, un holēra ir tikai viens no lielākajiem draudiem, ar ko viņiem nākas saskarties ikdienā.

Cīņa pret holēru un globālās sabiedrības atbildība

Starptautiskā sabiedrība arvien vairāk ir pievērsusi uzmanību pašreizējai krīzei Sudānā. Tomēr pastāv bažas par resursu sadali un starptautiskās palīdzības darbinieku spēju strādāt uz vietas. Vardarbības, humānās palīdzības un slimību cikls rada ārkārtīgi satraucošu situāciju. PVO un citas organizācijas aicina ātri sniegt medicīnisko palīdzību un uzlabot higiēnas apstākļus.

Ņemot vērā pašreizējos holēras uzliesmojumus, ir skaidra vajadzība rast saskaņotu globālu reakciju, lai atbalstītu Sudānas iedzīvotājus. Medicīniskās pamatinfrastruktūras atjaunošana un piekļuve drošam ūdenim ir ļoti svarīga, lai samazinātu turpmāku infekcijas slimību risku.

Ar līdz šim veiktajiem pasākumiem nepietiek, lai novērstu tuvojošos postu, un sadarbība starp starptautiskajām organizācijām, pašvaldībām un humānās palīdzības iniciatīvām ir būtiska holēras un citu slimību bīstamības apkarošanai. Valstī, kas ir iegrimusi pilsoņu karā, globālajai sabiedrībai ir steidzami jārīkojas, lai palīdzētu Sudānas iedzīvotājiem.

Pašreizējo humanitāro krīzi Sudānā izraisa ne tikai pilsoņu karš starp RSF kaujiniekiem un Sudānas bruņotajiem spēkiem, bet tai ir arī dziļākas politiskās un ekonomiskās saknes. Pēc prezidenta Omara al Bašira krišanas 2019. gada aprīlī valstī bija sarežģīts pārejas process. Šo procesu vēl vairāk sarežģī politiskie nemieri, ekonomiskā nestabilitāte un Covid-19 pandēmija. Būtiska problēma ir nepārtrauktā inflācija, kas pieaugusi līdz virs 300%, būtiski ietekmējot iedzīvotāju pirktspēju un paaugstinot dzīves bāzes dārdzību.

Ir novājinātas arī pilsoniskās sabiedrības struktūras, kā rezultātā trūkst uzticības valdībai un tās spējai apmierināt pilsoņu vajadzības. Šie faktori ir palielinājuši vardarbības un nemieru risku un veicinājuši tādu slimību kā holēras izplatīšanos, jo piekļuve tīram ūdenim un sanitārija ir ļoti ierobežota. ANO un dažādas NVO ir piedāvājušas sistemātisku atbalstu, taču drošības situācija un piekļuve skartajām teritorijām rada lielas problēmas.

Pašreizējie dati un statistika par holēras izplatību

Pašlaik Sudānā plosošā holēras epidēmija ir satraucoša. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ziņojumiem holēras gadījumu pieaugums no 2023. gada janvāra līdz jūlijam astoņos skartajos valsts štatos. Kopumā tika ziņots par vairāk nekā 2400 holēras gadījumiem, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Krīzes situācijas rezultātā daudzi cilvēki ir spiesti dzīvot pārpildītos un nehigiēniskos dzīves apstākļos, kas veicina infekcijas slimību izplatību. Šie negatīvie apstākļi vēl vairāk saasina humanitāro krīzi un palielina bada risku, jo lauksaimnieki konflikta zonās bieži zaudē ražu vai ir spiesti pamest savus laukus.

Pieejami veselības pakalpojumi Sudānā

Sudānas veselības infrastruktūra ir ļoti cietusi, īpaši kopš pilsoņu kara sākuma. Daudzas klīnikas ir slēgtas vai darbojas tikai daļēji. Zāļu un medicīniskā aprīkojuma pieejamība ir stipri ierobežota, un daudzi speciālisti ir aizbēguši vai pametuši darbu. Tie daži, kas joprojām atrodas uz vietas, ir pakļauti milzīgam spiedienam un bieži strādā nedrošos apstākļos. Korona ir apturējusi arī svarīgas vakcinācijas programmas pret tādām slimībām kā holēra, vēl vairāk sarežģījot situāciju.

Starptautiskās organizācijas, piemēram, ANO un palīdzības aģentūras, cenšas sniegt ārkārtas palīdzību, taču varas vakuums un nedrošība apgrūtina palīdzības pasākumu loģistikas īstenošanu. Tāpēc starptautiskās sabiedrības atbalsts un mobilizācija ir ļoti svarīgs, lai apmierinātu Sudānas iedzīvotāju humanitārās vajadzības.

Ir jāizstrādā saskaņota, visaptveroša pieeja gan tūlītēju humanitāro vajadzību risināšanai, gan valsts ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, lai samazinātu šādu fatālu krīžu ietekmi nākotnē.