Traģiski incidenti Baltijas jūrā: divi nāves gadījumi no bīstamām vibrācijām

Traģiski incidenti Baltijas jūrā: divi nāves gadījumi no bīstamām vibrācijām

Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ir satraucošas ziņas no Baltijas jūras. Divi cilvēki gājuši bojā pēc peldes jūrā. Kā informē Veselības un sociālo lietu valsts pārvalde (LVVP), runa ir par 81 gadu vecu atpūtnieku un 59 gadus vecu novada iedzīvotāju. Nāves cēloņi ir zināmi, ar vienu izņēmumu, un tie saistīti ar bīstamu bakteriālu infekciju.

Vecākā no divām cietušajām cieta no hroniskām slimībām un vaļējām brūcēm un nomira no infekcijas, ko viņa ieguva peldoties Baltijas jūrā. Precīzi otra upura, 59 gadus vecā, apstākļi nav pilnībā skaidri, taču viņa asinīs tika konstatēta baktērija Vibrio, kas parasti ir atbildīga par bīstamu asins saindēšanos - pazīstamu arī kā sepsi.

Baktēriju briesmas Baltijas jūrā

Valsts birojs ir nobažījies par vibrio klātbūtni Baltijas jūrā, kas tiek klasificēti kā stieņveida baktērijas un izrāda mazāku žēlastību, nonākot saskarē ar bojātiem audiem. Lai gan šādas infekcijas tiek uzskatītas par "ārkārtīgi retām", tās var ātri kļūt kritiskas. Simptomi svārstās no smagām brūču infekcijām, kas izpaužas kā tulznas un audu iznīcināšana, līdz drudzim un drebuļiem.

Infekcijas inkubācijas periods ir no 12 līdz 72 stundām. Īpaši riskam ir pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, ar cukura diabētu, aknu vai sirds slimībām, kā arī gados vecāki cilvēki. Tāpēc LAGuS ir izdevusi steidzamu brīdinājumu šīm riska grupām: ja ir ādas traumas, par katru cenu jāizvairās no saskares ar jūras ūdeni.

Situācija ir īpaši satraucoša, jo līdz peldsezonas beigām gaidāms palielināts vibrio skaits. Šogad jau ir dokumentētas piecas Vibrio infekcijas, un divi letālie gadījumi ir pirmie šajā sezonā.

Vēsturiski incidenti un vibrio briesmas

Vibrio sastopamība Baltijas jūrā ir zināma kopš 1994. gada. Ir bijuši arī letāli gadījumi, piemēram, 2003. gada vasarā, kad viena no divām reģistrētajām nopietnām brūču infekcijām izraisīja nāvi. Papildus peldēšanas bīstamībai, vibriozi var pārnest arī no traumām, kas iegūtas piesārņotu jūras velšu apstrādes laikā vai ēdot neapstrādātas jūras veltes, piemēram, austeres un mīdijas. Šis pārnešanas risks īpaši pastāv siltākā klimatā.

Vēl viens satraucošs aspekts ir maijā publicētais pētījums. Tas liecina, ka Baltijas jūra varētu būt piesārņota ar toksisko metālu talliju. Lai gan pašlaik daudzumi ir mazi, pastāv iespēja, ka tas drīzumā varētu mainīties, vēl vairāk apdraudot ūdens kvalitāti un peldētāju drošību.

Ņemot vērā šos nesenos incidentus, paliek jautājums, kā peldētāji un atpūtnieki reaģēs uz šīm baktērijām nākamajā gadā. Ir svarīgi apzināties iespējamos riskus, jo īpaši neaizsargātām grupām un cilvēkiem, kuri sasalst. Visam reģionam vajadzētu labāk sagatavoties šiem veselības apdraudējumiem, lai novērstu šādus traģiskus incidentus nākotnē.

Aizsardzības pasākumi un nākotnes izaicinājumi

LAGuS brīdinājumi ir vairāk nekā pamatoti, jo peldsezona turpinās. Ir jāveic dažādi pasākumi, lai sabiedrība apzinātos riskus. Izglītība par peldēšanas briesmām piesārņotā ūdenī varētu palīdzēt veicināt apzinātāku uzvedību. Peldētāji varētu sekot varas iestāžu ieteikumiem, lai aizsargātu savu veselību un izvairītos no šo bīstamo infekciju upuriem.

Palielināti riski un veselības pasākumi

Pašreizējie nāves gadījumi Baltijas jūrā norāda uz nepieciešamību pēc piesardzības pasākumiem, peldoties ūdeņos, kur var būt vibrioni. Veselības un sociālo lietu valsts pārvalde (LVVP) iesaka cilvēkiem, kuri ir īpaši pakļauti riskam, piemēram, ar hroniskām slimībām vai novājinātu imūnsistēmu, pirms peldēšanas vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Peldoties vai plunčāties jūrā, jāpievērš uzmanība arī brūcēm, jo ​​tās var ievērojami palielināt inficēšanās risku.

Savainojumu gadījumā peldēšanās laikā vai pēc saskares ar ūdeni nekavējoties jāmeklē medicīniskā pārbaude, īpaši, ja rodas infekcijas pazīmes, piemēram, apsārtums, pietūkums, drudzis vai drebuļi. Lai izvairītos no nopietnām komplikācijām, ir nepieciešama savlaicīga diagnostika un ārstēšana.

Vibrio rašanās Eiropā

Vibrijas ir izplatītas ne tikai Baltijas jūrā, bet arī citos ūdeņos gar Eiropas piekrastes reģioniem. Šīs baktērijas galvenokārt atrodamas siltākos ūdeņos, piemēram, Vidusjūrā vai Atlantijas okeāna piekrastē. Klimata pārmaiņu izraisītā okeāna sasilšana ir izraisījusi vibrio populāciju pieaugumu, palielinot infekciju risku piekrastes reģionos.

Pēdējos gados veselības aizsardzības iestādes dažādās valstīs, tostarp Dānijā un Zviedrijā, ir izteikušas līdzīgus brīdinājumus un ieteikušas ievērot higiēnas pasākumus, lai pasargātu iedzīvotājus no iespējamām infekcijām. Tāpēc vibrio uzraudzībai un monitoringam ūdenī ir liela nozīme, lai varētu laikus reaģēt uz iespējamām briesmām.

Statistika par inficēšanās risku

Saskaņā ar Roberta Koha institūta (RKI) ziņojumiem Vācijā katru gadu tiek reģistrēti no 10 līdz 20 dokumentētiem vibrio infekciju gadījumiem. Infekcijas risks palielinās, īpaši vasaras mēnešos, kad paaugstinās ūdens temperatūra. Smagos gadījumos mirstība var sasniegt 50%, ja savlaicīgi netiek nodrošināta adekvāta ārstēšana. Šie satraucošie skaitļi uzsver nepieciešamību steidzami izglītot sabiedrību par riskiem un veikt atbilstošus aizsardzības pasākumus.

Turklāt, apstrādājot jūras veltes, ir svarīgi veicināt higiēnas standartu ievērošanu, jo inficēšanās avots var būt arī piesārņotas pārtikas lietošana uzturā. Līdz šim infekcijas galvenokārt ir skārušas cilvēkus, kuri patērē neapstrādātas vai nepietiekami termiski apstrādātas jūras veltes.