Kā masalu vakcinācijas līmeņa kritums apdraud miljoniem bērnu

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Tā kā masalu vakcinācijas rādītāji samazinās un bērni, kuri nesaņem nulles devas, pieaug, jauns pētījums aicina steidzami rīkoties, lai novērstu šīs nāvējošās slimības atdzimšanu. Nesenā pētījumā, kas publicēts žurnālā Vaccinations, pētnieks Pedro Plans-Rubio Barselonas Ārstu koledžā novērtēja nulles, vienas un divu devu vakcīnas visos Pasaules Veselības organizācijas (PVO) reģionos. Viņi salīdzināja datus no PVO un Apvienoto Nāciju Organizācijas UNICEF datubāzēm laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam, lai novērtētu, vai pašreizējais imunizācijas nodrošinājums atbilst Imunizācijas programmas 2030. gadam (IA2030) mērķu sasniegšanai. Tikai 41,5%...

Kā masalu vakcinācijas līmeņa kritums apdraud miljoniem bērnu

Tā kā masalu vakcinācijas rādītāji samazinās un bērni, kuri nesaņem nulles devas, pieaug, jauns pētījums aicina steidzami rīkoties, lai novērstu šīs nāvējošās slimības atdzimšanu.

Pētījumā, kas nesen publicēts žurnālāVakcinācijasPētnieks Pedro Plans-Rubio Barselonas Ārstu koledžā novērtēja nulles, vienas un divu devu vakcīnas visos Pasaules Veselības organizācijas (PVO) reģionos. Viņi salīdzināja datus no PVO un Apvienoto Nāciju Organizācijas UNICEF datubāzēm laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam, lai novērtētu, vai pašreizējais imunizācijas nodrošinājums atbilst Imunizācijas programmas 2030. gadam (IA2030) mērķu sasniegšanai.

Tikai 41,5% PVO dalībvalstu pašlaik ir pietiekami daudz imunitātes pret masalām, lai bloķētu vīrusa pārnešanu, un R0 ir 15, kas ievērojami atpaliek no tā, kas nepieciešams kopienu pilnīgai aizsardzībai.

Pētījuma rezultāti parādīja vairākas satraucošas tendences: 1. Pasaules divu devu vakcinācijas pārklājums 2023. gadā samazinājās par 3,7% salīdzinājumā ar 2019. gadu; 2. Vienreizējas devas vakcinācijas pārklājums visā pasaulē uzlabojās par 7,8%, taču lielākā daļa masalu vakcinācijas pārklājuma rādītāju uzrāda zemākas vērtības nekā 2019. gadā; un 3. Pašreizējais vakcinācijas nodrošinājums nav piemērots, lai panāktu vienošanos par IA2030. Šie rezultāti uzsver nepieciešamību pēc sabiedrības veselības politikas un īstenošanas, lai palielinātu divu devu vakcinācijas pārklājumu visā pasaulē.

Turklāt pētījums atklāja, ka nulles devas masalu vakcinācijas segums, kas attiecas uz bērniem, kuri nesaņēma devas, visā pasaulē no 2019. līdz 2023. gadam palielinājās par 7,8%, Āfrikas reģionā pieaugot par 24,9%. No 2023. gada nulles devas masalu bērnu skaits bija par 40,6% lielāks nekā līmenis, kas nepieciešams, lai līdz 2030. gadam uz pusi samazinātu bērnus, kuri saņēmuši nulles devu, kas ir galvenais IA2030 mērķis.

fons

Masalas, dažreiz sauktas par "rubeolu", ir ļoti lipīga ar gaisu pārnēsāta vīrusu infekcija, kas izraisa augstu drudzi, klepu, acu apsārtumu un izsitumus uz ādas. Tas bieži skar bērnus un kādreiz bija letāls, lai gan klīniskās iejaukšanās sasniegumi kopš tā laika ir samazinājuši tā smagumu.

Masalas ir ekskluzīva slimība. Medicīnas zinātne ir izstrādājusi efektīvas vakcīnas pret masalu vīrusu (ģintsMorbillivīruss), kas papildus intensīvai epidemioloģiskajai uzraudzībai var ierobežot tā infekciozitāti un apturēt tā pārnešanu. Šajā kontekstā Asamblejas 73. Pasaules veselības imunizācijas programma (IA2030) apņēmās līdz 2030. gadam izskaust slimību vismaz piecos Pasaules Veselības organizācijas (PVO) reģionos (kopā no sešiem reģioniem).

Lai sasniegtu šo programmu un efektīvi imunizētu cilvēkus, ir nepieciešamas divas vakcīnas devas (masalu saturoša vakcīna [MCV]). PVO ir ieviesusi plašu Masalu-Parotīta-Masaliņu (MMR) vakcīnas izplatīšanu, kā arī apmācību par tās ievadīšanu bērniem vecumā no 12 līdz 15 mēnešiem (pirmā deva) un atkal no 3 līdz 15 gadiem (otrā deva).

"Augsts regulāras masalu vakcinācijas līmenis var radīt gan individuālu masalu aizsardzību, gan pietiekamu iedzīvotāju imunitāti, lai bloķētu masalu pārnešanu sabiedrībā."

Diemžēl 2019. gada pētījumi, kas izstrādāti, lai izsekotu globālajam progresam IA2030 mērķu sasniegšanā, liecina, ka tikai 14,4% valstu divu devu vakcinācijas segums bija ≥95%. Bažas rada fakts, ka Āfrikas un Vidusjūras austrumu reģionos tika konstatēts, ka Klusā okeāna rietumu reģionos reproduktīvais pamatskaitlis (R0) ir ≥ 10, ≥ 11 un ≥ 13. Šīs R0 vērtības atbilst nepieciešamajiem iedzīvotāju imunitātes līmeņiem diapazonā no 90% (ja R0 = 10) un 95% (ja R0 = 20), un R0 ir metrika, kas apzīmē klīnisko gadījumu skaitu, ko viena infekcija var izraisīt kopienā.

Par pētījumu

Eiropas valstis sasniedza divu devu segumu 92,5% apmērā, kas ir tuvāk 95% mērķim nekā citos reģionos, taču tas joprojām nesasniedza, izceļot nevienmērīgu progresu pasaulē.

Šī pētījuma mērķis ir atjaunināt šo informāciju, novērtējot: 1. globālo masalu vakcināciju PVO dalībvalstīs (nulles, vienas un divu devu pārklājums); 2. Salīdziniet pašreizējās masalu vakcinācijas pārklājuma atšķirības ar 2019. gada līmeni; un 3. Novērtējiet, vai masalu vakcinācijas rādītāji atbilst IA2030 mērķu sasniegšanai.

Pētījuma dati tika iegūti no PVO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda (globālās un reģionālās) datubāzēm. Šie dati tiek reģistrēti katru gadu visās PVO dalībvalstīs sešos noteiktajos reģionos: Āfrikā, Amerikā, Vidusjūras austrumu daļā, Eiropā, Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna rietumu daļā.

Novērtējot HERD rādījumu imunitātes līmeņus un līdzīgus masalu vakcinācijas rādītājus, tika pieņemts, ka viena vakcīnas deva nodrošināja indivīdiem 92% imunitāti, bet divas devas nodrošināja 95% imunitāti. Attiecīgi, nepieciešamie imunitātes procenti tika aprēķināti, pamatojoties uz R0 sliekšņiem – piemēram, lai bloķētu masalu vīrusus ar R0 15, ir nepieciešami 93,3% iedzīvotāju imunitātes.

"...pēdas no 2019. līdz 2030. gadam, lai līdz 2030. gadam panāktu samazinājumu par 50%, tika noteiktas trim nulles devas masalu pārklājuma rādītājiem: (1) aptuvenais to bērnu skaits, kuri nesaņēma pirmo masalu saturošo vakcīnu (MCV1) devu; (2) McV1 bāzes vidējais pārklājums; viena deva, un (3) pārklājums vidēji ir viena deva, un (dose) tika noraidītas vienas Masel devas aizmugurējā vāka devas.

Visas statistiskās analīzes tika veiktas programmā Microsoft Excel.

Nulles devas masalu bērnu skaits (kuri nesaņēma MCV1 vakcīnu) tiek lēsts no 2019. līdz 2023. gadam, un no 2019. līdz 2030. gadam bija vajadzīgs skaits nulles devas bērnu, lai sasniegtu IA 2030 mērķi (9,65 miljoni).

Studiju rezultāti

Covid-19 pandēmija izjauca masalu imunizācijas programmas, izraisot nulles devas bērnu skaita pieaugumu Āfrikā par 24,9% un aizkavējot atveseļošanās pasākumus reģionos ar zemiem ienākumiem.

Analīzes rezultāti parādīja, ka vidēji tikai 85,2% un 77,1% reģiona bērnu bija saņēmuši vienu vai divas MCV vakcīnas devas. Tas nozīmē, ka divu devu vakcinācijas apjoms ir samazinājies par 3,7% salīdzinājumā ar 2019. gadu, un tas ir ievērojami mazāks par IA2030 mērķu sasniegšanu. Proti, tikai Klusā okeāna rietumu reģions izpildīja 95,5% MCV prasību, savukārt Eiropas reģions sasniedza 92,5% pārklājumu, un visi pārējie reģioni bija zem 95%.

Devas specifiskie rezultāti parādīja, ka globālā nulles devas pārklājums bija 65,3%, vienas devas - 27,8% un divu devu - 6,9%, bet Āfrikas nulles devas līmenis bija 21,1% - daudz augstāks nekā citos reģionos (mazāk nekā 3%). Šīs likmes ir par vairāk nekā 31% zemākas nekā IA2030 prasības. Āfrikas reģionā bija viszemākais vienreizējas devas pārklājums — 48,1%, savukārt Klusā okeāna rietumu reģionā bija visaugstākais pārklājums (93,2%). Tika konstatēts, ka tikai 17 PVO locekļiem (8,7%) divu devu vakcinācijas segums bija 95% vai vairāk.

Attiecībā uz ganāmpulka imunitāti pētījumā konstatēts, ka tikai 41,5% valstu sasniedza pietiekamu imunitāti, lai apturētu masalu vīrusu pārnešanu ar R0 vērtībām 15 vai zemāku, un neviens reģions nesasniedza pietiekamu imunitāti, lai bloķētu vīrusus ar R0 ≥ 19 vai 20. Tikai Klusā okeāna rietumu reģions un dažas Eiropas reģiona valstis sasniedza līmeni Eiropas reģionā.

Neskatoties uz dažām reģionālajām atšķirībām — Klusā okeāna rietumu reģionā kopš 2019. gada ir bijuši nelieli uzlabojumi, lielākajā daļā apgabalu, īpaši Āfrikā, bija vērojama vakcinācijas pārklājuma un ganāmpulka imunitātes līmeņa pasliktināšanās.

Pētījumā konstatēts, ka šīs tendences saasināja Covid-19 pandēmijas radītie traucējumi, kas būtiski ietekmēja ikdienas imunizācijas programmas un aizkavēja atveseļošanās centienus.

Turklāt rakstā tika uzsvērti ierobežojumi, piemēram, paļaušanās uz PVO/UNICEF datiem, kas var nepietiekami atspoguļot trūkumus noteiktās populācijās, un uzsvērta vajadzība pēc seroloģiskiem apsekojumiem, lai novērtētu reālās pasaules imunitāti.

Secinājumi

Katrs piektais bērns Āfrikā nav saņēmis masalu vakcīnas devu, padarot to par reģionu ar vislielāko nulles devu bērnu īpatsvaru un vislielāko epidēmiju risku nākotnē.

Šajā pētījumā tiek pētīta Who-dārgo pretpeļu vakcinācijas programmu efektivitāte sešos reģionos no 2019. līdz 2023. gadam (-3,7% divu devu pārklājumam), un tikai vienā reģionā (Klusā okeāna rietumu daļa) ir uzlabojumi salīdzinājumā ar 2019. gada rezultātiem. Lai gan vienreizējas devas aptvērums visā pasaulē ir palielinājies par 7,8%, visi masalu vakcinācijas pārklājuma rādītāji liecina, ka pašreizējie centieni nenotiek, lai sasniegtu IA2030 mērķus.

Tas uzsver nepieciešamību pēc politikas uzlabojumiem un uzlabotām vakcinācijas izplatīšanas programmām, kuru mērķis ir gan izglītošana, gan veiksmīga divu devu vakcīnas ievadīšana, lai novērstu šo slimību bērniem no cilvēku populācijas.

Pētījumam nepieciešama arī plašāka starptautiska sadarbība un mērķtiecīgi centieni tādos reģionos kā Āfrika, lai novērstu imunizācijas trūkumus un izveidotu ilgtspējīgu ganāmpulka imunitāti.


Avoti:

Journal reference:
  • Plans-Rubió, P. (2025). Measles Vaccination Coverage and Anti-Measles Herd Immunity Levels in the World and WHO Regions Worsened from 2019 to 2023. Vaccines, 13(2), 157. DOI: 10.3390/vaccines13020157. https://www.mdpi.com/2076-393X/13/2/157