Sabiedrības uzticēšanās zinātnei visā pasaulē joprojām ir stabila

Sabiedrības uzticēšanās zinātnei visā pasaulē joprojām ir stabila

Pētījums liecina par augstu uzticēšanos zinātniekiem, bet rada nepilnības atklātībā un prioritātēs.

Mūsdienu zinātnes parādīšanās ienesa dziļas izmaiņas cilvēka dzīvē un domāšanā, bieži aizstājot tradicionālos uzskatus ar uz pierādījumiem balstītu praksi. Taču pēdējos gados ir parādījušās bažas, kas liecina, ka uzticēšanās zinātnei var vājināties.

gadā publicēts pētījumsDabas cilvēka uzvedībaNesen tika pārbaudīts sabiedriskās domas 68 valstīs, lai noskaidrotu šī uztvertā krituma apmēru un tā iemeslus.

Kāpēc pastāv sabiedrības uzticēšanās zinātnes jautājumiem

Uzticēšanās zinātnei ir svarīga, lai veicinātu sabiedrības iesaistīšanos uz pierādījumiem balstītā politikā tādās kritiskās jomās kā veselība, klimata pārmaiņas un slimību pārvaldība. Ja uzticēšanās ir augsta, ievērojami uzlabojas atbilstība un sadarbība ar zinātniskos pētījumos balstītām politikām.

Iepriekšējie pētījumi parādīja, ka uzticēšanās zinātnei bija plaši izplatīta, taču nesenie mediju stāsti ir apstrīdējuši šo perspektīvu. Lai labāk izprastu situāciju, pētījumā tika analizēti globālie iestatījumi, lai novērstu iespējamās novirzes un kultūras atšķirības.

Pētījuma pārskats

Pētījumā aptaujāti 71 922 dalībnieki visās valstīs. Tas tika veikts no 2022. gada novembra līdz 2023. gada augustam, un tajā tika novērtēta sabiedrības uzticēšanās zinātniekiem, izmantojot 12 baļļu skalu, kas mēra kompetenci, labvēlību, integritāti un atvērtību. Šie rādītāji tika apvienoti saliktā rādītājā, lai attēlotu vispārējos uzticamības līmeņus.

Faktori, kas ietekmē uzticēšanos

Pētnieki pētīja, kā demogrāfiskie, politiskie un kultūras faktori ietekmēja uzticēšanos zinātniekiem. Viņi arī ņēma vērā neētiskas pētniecības prakses ietekmi, reproducējamības trūkumu, dezinformāciju un sazvērestības teorijas, kas var mazināt sabiedrības uzticību zinātnei.

Unikāls pētījuma aspekts bija koncentrēšanās uz sociālās dominances orientāciju (SDO) un zinātnisko populismu. Cilvēki ar augstu SDO līmeni zinātni bieži uzskata par sociālo hierarhiju, kas var izraisīt skepsi, īpaši, ja pētniecības iestādes tiek uzskatītas par elitārām.

Tāpat zinātniskais populisms atspoguļo pārliecību, ka zinātne ir neobjektīva un nesaskaņota ar sabiedrības interesēm. Abas attieksmes bija saistītas ar zemāku uzticēšanos zinātniekiem. Uzskats par plaisu starp sabiedrības cerībām un pētniecības prioritātēm vēl vairāk veicināja neuzticēšanos.

Savu lomu spēlēja arī politiskā polarizācija. Konservatīvie un labēji noskaņotie cilvēki parasti uzrādīja zemāku uzticības līmeni zinātniekiem, lai gan tas dažādos reģionos bija atšķirīgs.

Galvenie secinājumi: uzticēšanās līmeņi un uztvere

Neskatoties uz dažām atšķirībām starp valstīm, pētījums atklāja, ka uzticēšanās zinātniekiem visā pasaulē joprojām ir vidēji augsta, un vidējais vērtējums 5 ballu skalā ir 3,62. Uztvertā kompetence bija īpaši spēcīga, un 78% respondentu to novērtēja augstu.

Godīgums un labvēlība tika novērtēti vidēji, attiecīgi 3,58 un 3,55 punkti. Atklātība novērtēta zemāk, un tikai 42% aptaujāto uzskatīja, ka zinātnieki ir atvērti citiem.

Lielākā daļa respondentu (75%) piekrita, ka zinātniskie pētījumi ir labākais veids, kā pārbaudīt patiesību. Šī pārliecība bija mēreni saistīta ar lielāku uzticēšanos zinātniekiem.

Demogrāfiskie ieskati

Uzticēšanās zinātniekiem bija ievērojami augstāka starp sievietēm, vecāka gadagājuma cilvēkiem, pilsētu iedzīvotājiem, augstiem ienākumiem, liberāļiem un cilvēkiem ar augstāku izglītības līmeni. Interesanti, ka lasītprasmes rādītāji un valdības izdevumi izglītībai maz ietekmēja uzticības līmeni.

Reliģiskā pieķeršanās daudzos veidos ietekmēja uzticēšanos. Daudzās musulmaņu vairākuma valstīs reliģiskā pārliecība bija pozitīvi saistīta ar uzticēšanos zinātnei, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs tika novērots pretējais.

Uzticību ietekmēja arī politiskās noslieces. Amerikas Savienotajās Valstīs liberāļi pauda lielāku uzticību zinātniekiem, salīdzinot ar konservatīvajiem. Tomēr Austrumeiropā, Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā labēji noskaņotie cilvēki vairāk uzticas zinātniekiem.

Lielākajā daļā valstu politiskā orientācija — gan pa kreisi, ne pa labi — nebija cieši saistīta ar uzticēšanos, kas liecina, ka vadības attieksmei pret zinātni var būt lielāka ietekme nekā individuālajām politiskajām pārliecībām.

Sabiedrības gaidas un pētniecības prioritātes

Pētījums atklāja būtisku plaisu starp pētniecības tēmām, kurās prioritātes ir sabiedrības vērtības, un tiem, kas tās uztver. Sabiedrības veselība, enerģijas ražošana un nabadzības samazināšana daudziem respondentiem bija vienas no galvenajām prioritātēm.

Un otrādi, militārās un aizsardzības tehnoloģijas bija vienas no vismazāk iecienītākajām tēmām Eiropas un Latīņamerikas valstīs, lai gan respondenti vairākās Āfrikas un Āzijas valstīs tos izvirzīja par prioritāti.

Secinājums un sekas

Pētījums apstiprina, ka sabiedrības uzticēšanās zinātniekiem joprojām ir vidēji augsta, izaicinot stāstījumu par plaši izplatītu neuzticēšanos. Tomēr rezultāti izceļ arī jomas, kurās jāveic uzlabojumi, jo īpaši attiecībā uz atklātības trūkumu starp zinātniekiem un pētniecības prioritāšu saskaņošanu ar sabiedrības cerībām.

Autori uzsver skaidras un efektīvas zinātnes komunikācijas nozīmi, lai risinātu "atvērtības deficītu" un veidotu spēcīgākus sabiedriskos sakarus. Pat neliela neuzticēšanās, īpaši, ja to pastiprina ietekmīgi sabiedriskie darbinieki vai plašsaziņas līdzekļi, var traucēt uz pierādījumiem balstītas politikas pieņemšanu. Tādu jautājumu risināšana kā orientācija uz sociālo dominēšanu un pētniecības prioritāšu pārredzamības uzlabošana varētu vēl vairāk stiprināt uzticību zinātnei.

Ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai padziļinātu mūsu izpratni par šo dinamiku. Tikmēr zinātniekiem un politikas veidotājiem ir jēgpilni jāsadarbojas ar sabiedrību, lai veicinātu savstarpēju sapratni un uzticēšanos.

Avoti: