Vairāk mazuļu, mazāks endometrija vēža risks

Vairāk mazuļu, mazāks endometrija vēža risks

Lai gan daudzas augsti industrializētas un attīstītas valstis ziņo par iedzīvotāju skaita pieauguma samazināšanos vai negatīvu pieaugumu katru gadu dzimušo bērnu skaita straujā samazināšanās dēļ, jauns ziņojums apstiprina pierādījumus tam, ka bērna nēsāšanai ir aizsargājoša iedarbība uz dzemdes endometrija gļotādu, tādējādi samazinot endometrija vēža risku. Šie rezultāti tika publicēti žurnālā BMC medicīna pētnieki no Bristoles universitātes, Oslo universitātes un Kvīnslendas universitātes.

Uzziniet: Mendeļa randomizācijas analīze faktoriem, kas saistīti ar ovulāciju un reproduktīvo funkciju un endometrija vēža risku. Fotoattēlu kredīts: Crystal Light / Shutterstock

ievads

Endometrija vēzis (EK) ir nāvējoša slimība, kas ir sestā izplatītākā sieviešu vēža slimība visā pasaulē. Katru gadu tas prasa simtiem tūkstošu dzīvību, un visā pasaulē pieaug jaunu gadījumu skaits, jo īpaši jaunattīstības valstīs.

Iepriekšējie epidemioloģiskie novērojumi liecina, ka ar šo stāvokli ir saistīti daudzi faktori, tostarp ovulācija un grūtniecība. Tas var būt saistīts ar estrogēna iedarbību, kas saistīta ar šiem stāvokļiem. Faktiski perorālais estrogēns palielina EK risku, kā tas ir novērots tikai estrogēnu hormonu aizstājterapijā (HAT) menopauzes simptomu gadījumā.

Risks samazinās, ja progesteronu pievieno HAT, kas liecina, ka estrogēna un progesterona attiecība ir EK attīstības vaininieks. Kombinētajām perorālajām kontracepcijas tabletēm (COP), kas satur sintētisko progesteronu un estrogēnu, ir aizsargājoša iedarbība pret EK, kas palielinās līdz ar lietošanas ilgumu. Progesterons var aizsargāt pret EK — teoriju, ko apstiprina šādu audzēju biežuma samazināšanās sievietēm, kuras lieto ilgstošu kontracepciju ar intrauterīnām progestīna sekrēcijas ierīcēm, kas nomāc ovulāciju.

Interesanti, ka grūtniecība, pat ja tā beidzas ar spontānu abortu vai mākslīgu abortu, pasargā no e-cigaretēm lielākā mērā nekā COCP lietošana. EK risks ir samazināts arī sievietēm, kurām vēlāk dzīvē ir bijušas dzīvas dzemdības. Izskaidrojumi šīm parādībām ir daudz, tostarp patoloģisku šūnu izdalīšanās dzemdību vai aborta laikā un augsts aizsargājošā progesterona līmenis grūtniecības laikā.

Abi faktori, visticamāk, ir vēl svarīgāki gados vecākām sievietēm, kurām parasti ir lielāks endometrija ļaundabīgo audzēju risks, bet kurām vēlīnā grūtniecības rezultātā šādas šūnas tiek noņemtas, pirms tās var vairoties, vai nu mehāniski, vai augstā progesterona līmeņa dēļ grūtniecības laikā.

Pārmērīgi augsts ĶMI joprojām ir spēcīgākais EK riska prognozētājs, kas ir pamatā EK 40% gadījumu attīstītajās valstīs. Tas varētu būt saistīts arī ar lielāku estrogēnu iedarbību, ko izraisa androgēna-estrogēna konversija, ko veicina palielināta taukaudu uzkrāšanās.

Attiecība starp ĶMI un EK varētu būt saistīta ar to, ka palielinās insulīna līmenis tukšā dūšā, organismā pieejamā testosterona daudzums un dzimumhormonus saistošā globulīna līmenis. Pieaugošais ĶMI visā pasaulē varētu izskaidrot, kāpēc gadījumu skaits pieaug jaunattīstības valstīs.

Tomēr paliek jautājums, vai tie ir endometrija vēža cēloņi un, ja tā, vai tie darbojas neatkarīgi vai aditīvi vai sinerģiski.

Konkrēti, šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā ovulācijas gadi un sievietes dzimušo bērnu skaits korelē ar endometrija vēža risku un, ja tika konstatēta saistība, noteikt, vai tas varētu būt cēlonis.

Novērošanas pētījumā tika izmantoti dati no UK Biobank (UKBB), kurā ir vairāk nekā 270 000 sieviešu. Šajā pētījumā tika iekļautas tikai baltās Eiropas sievietes.

Tika iekļauti vairāki mainīgie, un, cik vien iespējams, tika ņemti vērā traucējošie faktori. Pētnieki izmantoja arī Mendeļa randomizācijas (MR) metodi, lai novērtētu cēloņsakarības potenciālu. Šeit ģenētiskie varianti nosaka cēloņsakarību starp iedarbību un iznākumu.

Lai to izdarītu, viņi reģistrēja dzīvi dzimušo skaitu uz vienu sievieti un viņu vecumu pirmajās menstruācijās un menopauzes laikā no iepriekšējiem pētījumiem. Tika ņemts vērā ķermeņa masas indekss (ĶMI), kā arī vecums pēdējās dzīvās dzimšanas brīdī. Pēc tam šie dati tika analizēti ar genoma mēroga asociācijas analīzi, lai noteiktu viena nukleotīda polimorfismus (SNP), kas notika visā genomā. Tie bija saistīti ar lielāku ovulācijas gadu skaitu, kontracepcijas tablešu lietošanas gadiem vai vecumu pēdējās dzimšanas brīdī.

Ko parādīja pētījums?

Pētījuma rezultāti, kas ietvēra simtiem ģenētisko variantu, parādīja, ka seši bija cieši saistīti ar lielāku dzīvildzi un samazinātu EK risku. Rezultāti parādīja, ka endometrija vēža risks ir apgriezti proporcionāls dzīvi dzimušo bērnu skaitam. Sievietēm, kuras bija dzemdējušas trīs mazuļus, bija uz pusi mazāks EK risks nekā sievietēm, kuras nebija dzemdējušas. Līdzīgi risks palielinājās sievietēm, kurām ovulācija bija vairāk gadu.

"Pētnieki atklāja pierādījumus tam, ka ovulācijas gadu samazināšana varētu samazināt endometrija vēža risku, bet visspēcīgākās saites norādīja uz dzemdībām."

Ģenētika un genomika e-grāmata

Pagājušā gada populārāko interviju, rakstu un ziņu apkopojums. Lejupielādējiet bezmaksas kopiju

Ir zināms, ka EK risks ir saistīts ar zemāku vecumu menarche, vecāku vecumu menopauzes laikā un augstāku ĶMI. Lai gan atsevišķi faktori uzrādīja spēcīgu pozitīvu vai negatīvu saistību ar EK risku, šis efekts samazinājās pēc korekcijas, ņemot vērā mulsinošos faktorus, parādot, ka risks bija saistīts ar vecumu pēdējās dzīvās dzimšanas brīdī, menopauzi un ĶMI.

Izmantojot MR analīzi, pēc traucējošo faktoru kompensēšanas EC risks tika samazināts par vairāk nekā piektdaļu sievietēm, kurām bija vairāk mazuļu. Riska samazināšanos šī faktora dēļ neietekmēja citi zināmie riska faktori.

Dzemdību aizsargājošais efekts var būt saistīts ar audzēju izraisošo iedarbību, ko izraisa estrogēns bez pretestības, ko neitralizē progesterons. Šis hormons strauji palielinās grūtniecības sākumā un saglabājas augsts visā grūtniecības laikā. Tas varētu izskaidrot aizsargājošo efektu, kas novērots, lietojot COCP, lai gan tas netika novērots MR grupā, iespējams, ģenētisko datu trūkuma dēļ vai tāpēc, ka tā nedarbojas, izmantojot ģenētiskus mehānismus.

EK saistība ar vecāku vecumu menopauzes laikā varētu būt saistīta un izskaidrojama ar tādu faktoru ietekmi kā augsts ĶMI vai vecāks vecums menarche. Tomēr MR neuzrādīja neatkarīgu saistību starp ĶMI un EK pēc pielāgošanas citiem faktoriem.

"Mūsu rezultāti uzsver, cik svarīgi ir ņemt vērā citus iepriekš noteiktus riska faktorus ar spēcīgu ietekmi, veicot MR analīzi."

Un otrādi, negatīvo dzīvi dzimušo bērnu skaita saistību ar EK risku MR analīzē nevarēja izskaidrot ar vecuma ietekmi menarhe vai dabiskās menopauzes laikā vai ĶMI. Tomēr tie varēja ietekmēt attiecības.

Pētījumā tika atklāti arī vairāki loki, kas saistīti ar vecumu pēdējā dzimšanas brīdī un ovulācijas gadiem GWAS, taču daudzi no tiem varētu būt saistīti ar augstākās izglītības ietekmi ar ar to saistīto aizkavēšanos reproduktīvās karjeras sākšanā vai vecumu menopauzes laikā.

Secinājums

Tika konstatēts, ka lielāks grūtniecību skaits ir svarīgs aizsardzības faktors neatkarīgi no grūtniecības iznākuma. Tas apstiprina iepriekšējos pētījumus. Pārbaudot atsevišķi, nedzīvi dzimušie bērni nešķita aizsargājoši salīdzinājumā ar dzīviem dzimušajiem, taču pētnieki iesaka veikt papildu analīzi, pirms to atzīst par derīgu.

Tāpat nepilnīga grūtniecība, neatkarīgi no tā, vai tā bija spontāna vai izraisīta, bija saistīta ar samazinātu EK risku, bet mazāk nekā pilna laika grūtniecība. Interesanti, ka vairāk izraisītu abortu vēsturei bija arī lielāka aizsargājoša ietekme uz EK risku nekā dzīvi dzimuši bērni. Tas varētu būt saistīts ar strauju progesterona pieaugumu salīdzinājumā ar estrogēnu grūtniecības sākumā.

Tas neizskaidro, kāpēc mākslīgie aborti ir vairāk aizsargājoši nekā spontānie aborti vai dzīvi dzimuši, kuriem ir tāds pats riska samazināšanas līmenis. Iespējams, sievietes, kurām ir nosliece uz abortiem, kaut kādā veidā atšķiras no tām, kurām nav, vai arī aborta process ir saistīts ar dažiem īpašiem aizsargfaktoriem.

Datu trūkuma dēļ daudzi jautājumi paliek neatbildēti, piem. Piemēram, vai sievietes, kurām bija jaunāks vecums dabiskās menopauzes laikā un kurām tādēļ vajadzētu būt mazākam EK riskam, nesaņēma šādu aizsardzību, jo viņas saņēma HAT tikai ar estrogēnu. Pētnieki nezināja vecumu EK diagnozes laikā, lai gan tas ir nozīmīgs riska faktors.

Trūkst konsekvences starp analīzes daudzfaktoru un MR grupu secinājumiem, iespējams, tāpēc, ka lielu daļu no pēdējām ierobežoja datu trūkums par ģenētiskajiem variantiem. MR analīze neapstiprināja spēcīgo pozitīvo un negatīvo saistību starp ovulācijas gadiem un COCP lietošanu ar EK risku.

"Cik mums zināms, šis ir pirmais pētījums, kurā ziņots, ka dzīvi dzimušo bērnu skaitam var būt aizsargājoša ietekme uz EK risku, pat ja tiek ņemti vērā citi riska faktori."

Ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai atšķirtu pēdējās dzīvas dzimšanas paaugstināta vecuma ietekmi uz EK risku no lielākas dzīvas dzimšanas riska. Turklāt ir jāatrisina pretruna starp abām analīzēm.

Avots:

• Mehr Babys zu haben, senkt das Risiko von Endometriumkrebs. UQ-Nachrichten. https://www.uq.edu.au/news/article/2022/11/having-more-babies-lowers-risk-of-endometrial-cancer

Atsauce:

• D’Urso, S. et al. (2022). Mendelsche Randomisierungsanalyse von Faktoren im Zusammenhang mit Ovulation und Fortpflanzungsfunktion und Endometriumkrebsrisiko. BMC-Medizin. https://doi.org/10.1186/s12916-022-02585-w. https://bmcmedicine.biomedcentral.com/articles/10.1186/s12916-022-02585-w

.