Globālais pētījums parāda neatbilstību starp COVID-19 ārstēšanas vadlīnijām un PVO standartiem

Globālais pētījums parāda neatbilstību starp COVID-19 ārstēšanas vadlīnijām un PVO standartiem

Pētījumā, kas nesen publicēts žurnālāBMJ globālā veselībaPētnieki salīdzina 2019. gada koronavīrusa slimības (COVID-19) ārstēšanas vadlīnijas ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) publicētajām vadlīnijām dažādās dalībvalstīs.

Globālās atšķirības cīņā ar COVID-19

Kopš COVID-19 pandēmijas sākuma terapeitiskā ainava ir dramatiski mainījusies, palielinoties vakcinācijas pārklājumam, biežākām infekcijām un vīrusa evolūcijas dēļ samazinās patogenitāte.

Tomēr nabadzīgākās valstis bieži ir izjutušas pandēmijas vissmagākās sociālās un ekonomiskās sekas. Ārstēšanas ieteikumu atšķirības starp valstīm nav publiski izmērītas vai rūpīgi pētītas, un efektīvas vakcīnas un zāles tiek piegādātas nevienmērīgi.

Par pētījumu

Šajā pētījumā pētnieki veica katras valsts vadlīniju (NG) retrospektīvu analīzi smaga akūta respiratorā sindroma koronavīrusa 2 (SARS-CoV-2) infekcijas terapijai, izmantojot Pārskatu kontrolsarakstu vadlīniju publisko versiju (RIGHT-PVG) aptaujas kontrolsarakstu un izstrādātu salīdzināšanas metriku, pamatojoties uz PVO standartiem.

Laikā no 2022. gada septembra līdz novembrim tika analizēti dati, lai iegūtu ieteikumus, ko apkopojušas veselības ministrijas, nacionālās infekcijas slimību tīmekļa vietnes, COVID-19 klīniskās izpētes koalīcija un galvenie aptauju veicēji un vadītāji. Jaunākās valsts vadlīnijas par SARS-CoV-2 infekcijas terapiju tika stratificētas pēc smaguma pakāpes, izslēdzot vietējo vai reģionālo slimnīcu vadlīnijas, vakcinācijas vadlīnijas, infekciju kontroles pasākumus un tos, kuriem nav farmakoloģisku ieteikumu. Visa informācija par COVID-19 komplikācijām, piemēram, bakteriālo pneimoniju un trombozi, ir izņemta no vadlīnijām.

Astoņi ārsti un viena klīniskā medmāsa ieguva informāciju, tostarp publicēšanas datumus, valodu, ķermeni, slimības smagumu, izrakstītos medikamentus, apstiprinājuma statusu un apstiprinājuma datus, kas savākti no valsts līmeņa iestādēm. Ieteikumi par antibiotikām tika izlaisti, ja vien tie nebija paredzēti SARS-CoV-2 infekcijai.

Valstis tika sadalītas piecās jomās, pamatojoties uz PVO klasifikāciju, tostarp Eiropas reģions (EUR), Āfrikas reģions (AFR), Dienvidaustrumāzijas reģions (SEAR), Amerikas reģions (AMR), Klusā okeāna rietumu reģions un Vidusjūras austrumu reģions (EMR). Tika iegūti un analizēti dati par ārstēšanas ieteikumiem no attiecīgajām veselības iestādēm katrā valstī.

Tika noteikta atbilstība starp nacionālajiem ieteikumiem un PVO ieteikumu 11. izdevumu. Šim nolūkam ierosinājumiem, kas atbilda PVO kritērijiem, tika piešķirti pozitīvi skaitliski svari, savukārt ieteikumiem, kas to atturēja vai kuri nesatur uz pierādījumiem balstītu padomu, tika piešķirti negatīvi. Gala rezultāts atspoguļoja valsts ievērošanu PVO ieteikumiem.

Ārstēšanas ieteikumi un slimības smaguma kategorijas tika novērtētas, izmantojot iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, tautas attīstības indeksu un Pasaules Bankas globālo veselības drošības indeksu.

Studiju rezultāti

Vadlīnijas par Covid-19 ārstēšanu tika iegūtas no 109 PVO dalībvalstīm, un tajās tika konstatētas būtiskas atšķirības ieteikumos un slimības smaguma kategorijās. Dažu NG terapeitiskie ieteikumi būtiski atšķīrās no PVO ieteikumiem. 2022. gada beigās 93% nacionālo vadlīniju ieteica vienu vai vairākas zāles, kuras nesekmīgi veica randomizētos pētījumos un kuras nebija apstiprinājusi PVO.

Neskatoties uz pārliecinošiem pierādījumiem par ārstēšanas ieguvumu, aptuveni 10% NG neieteica kortikosteroīdus lietot smagas slimības gadījumā. Stratēģiski pēc gada IKP, tautas attīstības indeksa (HDI) un globālā veselības drošības indeksa (GHS) vislielākā atšķirība bija zemu resursu resursu valstu NG.

Vidējais valstu iedzīvotāju skaits ar iegūtajām rekomendācijām bija 14 miljoni, un 70% no vadlīnijām tika īstenoti eiro, kam seko AFR ar 53%. Turklāt 65% vadlīniju tika publicēti sešus mēnešus pirms PVO protokoliem, un 31% tika izdoti vai pārskatīti tajā pašā laika posmā.

Apmēram 84% ieteikumu nebija aprakstīts Covid-19 smagums saskaņā ar PVO definīcijām, un tikai 9,2% vadlīniju ietver smaguma kritērijus, kas atbilst PVO. Ieteikumos iekļauto terapiju diapazons bija no viena līdz 22, bet mediāna bija pieci neatkarīgi no smaguma pakāpes. Salīdzinājumam, PVO vadlīnijas nosaka desmit medikamentus.

2022. gada beigās vairākas NG turpināja atbalstīt zāles, par kurām PVO iepriekš bija brīdinājusi, ar dažām reģionālām atšķirībām. Kopumā 105 NG ieteica vismaz vienu PVO apstiprinātu terapiju ar 71% zāļu, kas atbilst SARS-CoV-2 infekcijas smaguma pakāpei.

Kortikosteroīdi bija visbiežāk ieteiktās zāles, un 92% NG izmantoja šīs zāles un 80% ziņoja, ka viņi tos lietoja tādas pašas slimības smaguma pakāpei kā PVO. Turklāt 23% un 79% no 72 NG ieteica remdesiviru un tocilizumabu attiecīgi vieglas Covid-19 slimības gadījumā.

Secinājumi

Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, COVID-19 ir izraisījis ievērojamas atšķirības dabasgāzes ieteikumos, un daudzi atbalsta neefektīvus, dārgus un nepieejamus aizsardzības līdzekļus, jo īpaši apgabalos, kuros trūkst resursu.

Pētījuma rezultāti uzsver, cik svarīgi ir formalizēt metodes NG ģenerēšanai infekcijas slimībām, lai nodrošinātu to attīstību, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem datiem. NG sniegtie ieteikumi bija ļoti atšķirīgi. Dažiem no tiem nebija valsts vadlīniju, tika izlaisti PVO ieteiktie medikamenti, tika ieteikti nepārbaudīti medikamenti vai tika izmantotas dažādas SARS-CoV-2 infekcijas smaguma klasifikācijas.

Avoti: