Veselība apdraudēta: nabadzības skartie cilvēki dzīvo ievērojami īsāku mūžu!

2025. gada 17. martā Berlīnē norisinājās kongress “Nabadzība un veselība 2025”, kurā tika apspriesta augošā veselības nevienlīdzība Vācijā. Sociāli ekonomiskie faktori būtiski ietekmē iedzīvotāju veselības stāvokli, kā savā prezentācijā skaidroja Jens Hoebel no Roberta Koha institūta (RKI).

Hoebel ziņoja par pieaugošo paredzamā mūža ilguma atšķirību starp dažādām sociālajām klasēm, kas palielinājās no 2003. līdz 2022. gadam. Sieviešu dzīves ilgums sociālekonomiski nelabvēlīgos reģionos ir par 4,3 gadiem īsāks nekā viņu labāk nodrošinātajiem vienaudžiem, savukārt vīrieši šajos reģionos mirst par 7,2 gadiem agrāk. Šī atšķirība bija mazāka 2000. gadu sākumā: sievietes dzīvoja par 2,6 gadiem mazāk, bet vīrieši par 5,7 gadiem mazāk.

Paaugstināta nevienlīdzība, ko izraisa COVID-19

Covid-19 pandēmija ir izraisījusi arī paredzamā dzīves ilguma samazināšanos nelabvēlīgos apgabalos. Pandēmija ir saasinājusi veselības nevienlīdzības tendenci, jo cilvēki ar zemu sociālekonomisko stāvokli arvien vairāk slimo un agrāk mirst. Šīs norises apstiprināja arī starptautiskais pētījums “Health Behavior in School-Aged Children” (HBSC), kas liecina, ka jaunieši no sociālekonomiski vājākām ģimenēm arvien biežāk cieš no psihosomatiskām sūdzībām.

Maznodrošināto mājsaimniecību bērnu subjektīvā labklājība un apmierinātība ar dzīvi ir ievērojami sliktāka. Anne Kamana savā runā uzsvēra bērnu un jauniešu garīgās veselības pasliktināšanos, īpaši pandēmijas laikā. Viņa arī atklāja dzimumu atšķirības, meitenes ziņoja par stresu biežāk nekā zēni.

Kevins Dadačinskis aicināja nodrošināt vienlīdzīgas veselības iespējas bērniem un labākus skolas noteikumus, lai novērstu šo nevienlīdzību. Rolfs Rozenbruks norādīja uz pieaugošo sociāli noteikto nevienlīdzību veselības un izglītības iespēju jomā kopš 1995. gada.

Turklāt Christoph Aluttis no BIÖG komentēja vajadzību pēc ikvienam pieejamas veselības aprūpes sistēmas. Klaudija Rēla no Federālās vides aģentūras apsprieda saikni starp vides aizsardzību un veselību, jo īpaši to, ka mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem biežāk tiek pakļautas vides piesārņojumam. Visbeidzot Ina Czyborra uzsvēra, ka veselība ir demokrātisks projekts un līdzdalība ir jāveicina.

Visaptverošā mirstības un paredzamā dzīves ilguma sociālo atšķirību analīzē tika izvērtēti Sociāli ekonomiskās paneļa (SOEP) dati no 1992. līdz 2016. gadam. Kļuva skaidrs, ka 13% sieviešu un 27% vīriešu no zemāko ienākumu grupas mirst pirms 65 gadu vecuma. Augstāko ienākumu grupā šis īpatsvars ir tikai 8% sieviešu un 14% vīriešu.

Sievietēm zemāko ienākumu grupā vidējais paredzamais mūža ilgums dzimšanas brīdī ir par 4,4 gadiem mazāks nekā augstākajā, bet vīriešiem atšķirība ir pat 8,6 gadi. Būtiskas atšķirības ir arī 65 gadu vecumā: sieviešu paredzamais mūža ilgums starp ienākumu grupām ir par 3,7 gadiem, bet vīriešiem par 6,6 gadiem mazāks. Tendenču analīzes liecina, ka sociālās atšķirības dzīves ilgumā pēdējo 25 gadu laikā ir saglabājušās samērā stabilas, kā konstatēts Roberta Koha institūta analīzē.