Agrīna demences diagnostika: jauns tests var mainīt dzīvi

Agrīna demences diagnostika: jauns tests var mainīt dzīvi

Alcheimera slimība ir tēma, kas uztrauc daudzus cilvēkus, jo īpaši pieaugot izpratnei par tās neirodeģeneratīvo raksturu. Pēdējos gados Alcheimera pētniecības iniciatīva (AIF) ir uzņēmusies uzdevumu kliedēt izplatītos mītus par šo sarežģīto slimību. Šī izglītība ir ļoti svarīga, jo pārpratumi bieži var radīt neskaidrības un nepareizus pieņēmumus.

Viens no visizplatītākajiem maldiem ir tas, ka Alcheimera slimība un demence ir viens un tas pats. Ir svarīgi saprast, ka demence ir vispārīgs termins dažādiem simptomiem, kas saistīti ar garīgo pasliktināšanos, un Alcheimera slimība ir visizplatītākā forma. Faktiski aptuveni 60 procenti demences gadījumu ir saistīti ar Alcheimera slimību. Alcheimera slimība izpaužas ne tikai ar atmiņas zudumu, bet arī ar telpiskās izpratnes un orientācijas grūtībām, kas to atšķir no citiem demences veidiem, piemēram, vaskulārās demences vai Lewy ķermeņa demences.

Pārpratumi par Alcheimera slimību

Vēl viens izplatīts mīts ir ideja, ka Alcheimera slimība ir tikai vecuma blakusparādība. Tas ir maldinoši. Lai gan ar vecumu saistīta aizmāršība ir normāla parādība, Alcheimera slimība ir nopietna slimība. Pētījumi liecina, ka Alcheimera slimniekiem specifiski proteīni, piemēram, amiloīds-beta un tau, uzbrūk smadzenēm un veido nogulsnes, kas pasliktina funkcionalitāti. Šādas nogulsnes var noteikt, izmantojot attēlveidošanas metodes, piemēram, magnētiskās rezonanses attēlveidošanu, kas ir svarīga diagnozē.

Turklāt daudzi cilvēki uzskata, ka tikai vecāki cilvēki saslimst ar Alcheimera slimību. Lai gan vecums ir lielākais riska faktors, ne visi skartie ir seniori. Agrīna demence ir realitāte, kas skar cilvēkus, kas jaunāki par 65 gadiem. Dažos gadījumos šī Alcheimera forma var rasties līdz 100 cilvēkiem no 100 000 vecumā no 45 līdz 65 gadiem. Skaitļi jāsalīdzina ar vecāku vecuma grupu, kurā aptuveni 5000 cilvēku cieš no Alcheimera slimības.

Vēl viens mīts ir tas, ka ar šo slimību saslims arī Alcheimera slimnieku bērni. Tomēr realitāte ir atšķirīga: lielākā daļa Alcheimera gadījumu nav ģenētiski. Lai gan daži ģenētiski faktori var palielināt risku, tas negarantē, ka tiks ietekmēti arī pēcnācēji. Statistika liecina, ka vecums joprojām ir galvenais riska faktors.

Turklāt bieži tiek pieņemts, ka Alcheimera slimība ir neārstējama, un tāpēc nav ārstēšanas iespēju. Lai gan pašlaik zāles nav pieejamas, ir dažādas terapijas, kas var palēnināt slimības progresēšanu. Ir pierādīts, ka medikamenti, atmiņas trenēšana un fiziskās aktivitātes ir efektīvas, palīdzot slimniekiem saglabāt neatkarību.

Padziļināt izpratni par slimību

Īpaši jūtīgs mīts ir uzskats, ka Alcheimera slimnieki mirst no elpošanas mazspējas. Daudzi cilvēki uzskata, ka aizmāršība elpojot ir letāla. Patiesība ir tāda, ka slimības progresējošās stadijās pacientiem ir smaga fiziskā stāvokļa pasliktināšanās un nepieciešama intensīva aprūpe. Šajā fāzē viņi ir īpaši uzņēmīgi pret infekciju, kas bieži tiek uzskatīta par nāves cēloni. Pēc AIF datiem, daudzi no saslimušajiem mirst no elpceļu slimībām, ko veicina vispārējs fiziskais pasliktināšanās.

Lai gan Alcheimera slimība tiek uztverta kā neizbēgams liktenis, pētnieki ir identificējuši veidus, kā samazināt slimības risku. Veselīgs dzīvesveids var palīdzēt, tostarp pazeminot ZBL holesterīna līmeni, veicinot izglītību, samazinot aptaukošanos un kontrolējot stresu. Šie preventīvie pasākumi var ievērojami samazināt risku un izvairīties no agrīnām slimībām.

Zinātnieki arī iesaka izvairīties no sociālās izolācijas un vadīt aktīvu dzīvesveidu, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu kognitīvās spējas. Šie pasākumi var ne tikai palielināt personīgo labklājību, bet arī samazināt risku saslimt ar Alcheimera slimību.