Veselība kā izaugsmes atslēga: eksperti aicina izvēlēties jaunu kursu!

2025. gada 12. martā veselības aprūpes speciālistu kolektīvs WifOR institūta nostājas dokumentā aicināja veselību izvirzīt politiskās darbības centrā. Šajā dokumentā ar nosaukumu “Ar veselību izejot no izaugsmes krīzes” veselība tiek uzskatīta par stabilitātes un izaugsmes centrālo pīlāru.

Veselības aprūpes nozare 2023. gadā veidos aptuveni 12% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tajā būs nodarbināti vairāk nekā 8 miljoni cilvēku. Saskaņā ar izdevuma datiem nozare palīdzēja mazināt lejupslīdi, netieši radot 210,3 miljardus eiro pievienoto vērtību un 2,7 miljonus papildu darbavietu. Tas uzsver, ka katrs veselības aprūpes nozarē ieguldītais eiro tautsaimniecībā rada papildu 0,81 eiro.

Svarīgi veselības aprūpes aspekti

Inovācijas veselības aprūpē sniedz būtisku ieguldījumu slimību sloga mazināšanā un līdzdalības palielināšanā sociālajā dzīvē. Tāpēc Vācija varētu pozicionēt sevi kā pasaules veselības ekonomikas līderi, piešķirot veselību kā ceturto valsts izdevumu jomu līdzās transporta infrastruktūrai, aizsardzībai un izglītībai.

Profilakse tiek uzskatīta par obligātās veselības apdrošināšanas (GKV) ilgtspējīgas finansēšanas atslēgu. Cilvēki Vācijā vidēji slimojot vai slimojot pavada 10,82 dzīves gadus. Slimību profilakses pasākumi varētu palīdzēt novērst sociālā taisnīguma atšķirības. Nepieciešamie pasākumi ietver augstākus vakcinācijas rādītājus, agrīnas atklāšanas pasākumus un nodokļu atvieglojumus veselīgiem produktiem.

Arī veselības aprūpes digitalizācijai ir liela nozīme veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un inovāciju paaugstināšanā. Telemedicīna varētu kalpot kā pirmais kontaktpunkts pacientiem, radot gan izmaksu ietaupījumus, gan efektivitāti. Saskaņā ar statistikas datiem Vācija līdz 2049. gadam varētu saskarties ar līdz pat 690 000 māsu darbinieku trūkumu, kas apdraudētu veselības aprūpi un ekonomiku.

Digitālā transformācija veselības aprūpē

Kā gesundheitswirtschaft.at ziņoja, ka Austrijā veselības sistēmas digitalizācijas līmenis ir vidējs salīdzinājumā ar starptautiskajiem standartiem. Pandēmijas un demogrāfiskās izmaiņas ir parādījušas esošo sistēmu robežas. Digitalizācija tiek uzskatīta ne tikai par inovāciju, bet arī kā neatliekamu nepieciešamību.

Digitālās transformācijas līmenis ir ļoti svarīgs veselības aprūpes sistēmas potenciālam. Pašreizējo datu trūkums apgrūtina pasākumu analīzi un kontroli krīzes situācijās. E-veselība ietver visas elektroniskās lietojumprogrammas veselības aprūpē, taču trūkst vienotas definīcijas un skaidru digitalizācijas pakāpes mērīšanas dimensiju.

Austrija ieņem desmito vietu Bertelsmana fonda digitālajā veselības indeksā. Dānija tiek uzskatīta par digitālās veselības aprūpes līderi, kur gandrīz visi veselības aprūpes sniedzēji izmanto elektroniskos veselības ierakstus, un telemedicīna visā valstī tika ieviesta 2012. gadā.

Austrijas digitālajā veselības infrastruktūrā ietilpst e-Card, ELGA un gesundheit.gv.at. 2023. gada aptaujas rezultāti liecina, ka Austrijā pieaug ELGA atpazīstamība un pieņemšana. Plānotie paplašinājumi ietver radioloģisko attēlu datus un tiešsaistes tikšanās, lai atvieglotu visu attiecīgo veselības aprūpes sniedzēju digitālo savienojumu.

Paredzams, ka e-veselības stratēģija Austrijā tiks īstenota līdz 2030. gadam, un to atbalstīs tādas pārnacionālas institūcijas kā PVO, ESAO un ES, kas virza nacionālās digitalizācijas stratēģijas veselības nozarē. ES īpaši veicina Eiropas veselības datu telpas un normatīvā regulējuma izveidi mākslīgajam intelektam veselības aprūpē.