Ilgtspējīga veselība: šādi jauni projekti glābj mūsu nākotni!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Rakstā ir uzsvērts, kā ilgtspējība veselības aprūpē var samazināt izmaksas, samazināt slimības un aizsargāt vidi.

Der Artikel beleuchtet, wie Nachhaltigkeit im Gesundheitswesen Kosten senken, Krankheiten verringern und die Umwelt schützen kann.
Rakstā ir uzsvērts, kā ilgtspējība veselības aprūpē var samazināt izmaksas, samazināt slimības un aizsargāt vidi.

Ilgtspējīga veselība: šādi jauni projekti glābj mūsu nākotni!

Diskusija par ilgtspējību un klimata aizsardzību kļūst arvien svarīgāka, īpaši veselības aprūpes nozarē. Saskaņā ar ziņojumu reportieris Ir būtiski, lai nozare veiktu pasākumus, lai samazinātu ietekmi uz klimatu, ko cita starpā rada vienreizlietojamie medicīnas izstrādājumi. Lai veicinātu progresu veselības aprūpē, Barmers, Dr. Ekarta fon Hiršhauzena vadītais fonds “Vesela zeme – veseli cilvēki” un Vācijas Ilgtspējas balvas fonds iniciēja “Vācijas Ilgtspējas balvu veselībai”.

Ar šo balvu tiek apbalvoti projekti, kas palīdz veicināt veselīgu nākotni un nodrošina ikdienas uzlabojumus. 29. novembrī tika paziņoti uzvarētāji trīs kategorijās:

Vācijas Ilgtspējas balvas par veselību ieguvējs

  • Gesundheit stärken: Krisenchat.de wurde im Mai 2020 gegründet und bietet jungen Menschen unter 25 Jahren anonyme Hilfe an. Über 350 psychologisch ausgebildete Krisenberater haben bereits 130.000 Beratungen durchgeführt.
  • Versorgung gestalten: Die AOK Baden-Württemberg und das IWW Rheinisch-Westfälisches Institut für Wasserforschung führten eine Studie zur nachhaltigen Antibiotikaversorgung durch, um umweltgerechte Herstellungsanreize zu setzen.
  • Umwelt schützen: Das Projekt „Klimafreundlich pflegen“ der Arbeiterwohlfahrt (AWO) hat sich das Ziel gesetzt, bis 2040 klimaneutral zu werden. Es beinhaltet Strategien zur Energieeffizienz in Pflegeeinrichtungen.

Tomēr veselības aprūpes nozare saskaras ar problēmām, kas saistītas ar tās ietekmi uz vidi. Tāpat kā citā ierakstā DGQ uzsvērts, ka veselības aprūpe rada 4,4% no pasaules neto emisijām, kas atbilst 2 gigatonām CO2 ekvivalenta gadā. Nozare ir atbildīga arī par 5% no kopējā izejvielu patēriņa Vācijā, un medicīnas preces un to piegādes ķēdes veido 71% no veselības aprūpes emisijām.

Lai samazinātu ietekmi uz klimatu, arvien vairāk tiek pieprasīti klimata pārvaldītāji un tiek uzsvērta nepieciešamība līdz 2030. gadam izstrādāt nacionālo stratēģiju klimatam gudrai veselības aprūpei. Vācijas Ārstu asociācija jau ir noteikusi desmit darbības jomas, tostarp enerģijas patēriņu, atkritumu apsaimniekošanu un produktu iegādi. Tomēr visiem pasākumiem ir jānodrošina, lai netiktu apdraudēti medicīniskie standarti.