Norvēģijas pētījums parāda jaunatni

Norvēģijas pētījums parāda jaunatni

Jauni pētījumi, kas ir sekojuši Norvēģijas pusaudžiem vairāk nekā desmit gadus, liecina, ka aktīvāka pusaudžu vecuma sasniegšana var ievērojami samazināt depresijas risku un atklāj fiziskās aktivitātes patieso spēku garīgajai veselībai.

Pētnieku grupa no Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitātes novēroja lielu bērnu un pusaudžu grupu vecumā no 6 līdz 18 gadiem un atklāja, ka jauniešiem, kuri palielina savu fizisko aktivitāti, sākot no 14 gadu vecuma, ir mazāks risks saslimt ar depresiju vēlākā dzīvē. Pētījums ir publicētsAmerikas Bērnu un pusaudžu psihiatrijas akadēmijas žurnāls.

fons

Pēdējo desmit gadu laikā ir novērots ievērojams depresijas traucējumu izplatības pieaugums jauniešu vidū. Pārejas periods no bērnības uz pusaudža vecumu ir īpaši jutīgs pret garīgo traucējumu, tostarp depresijas, attīstību.

Fiziskās aktivitātes ir daudzsološa profilaktiska iejaukšanās garīgās veselības un vispārējās labklājības uzlabošanai. Tomēr fiziskās aktivitātes palielināšana kā iejaukšanās depresijas profilaksei bērniem un pusaudžiem ir parādījusi tikai nelielu īslaicīgu efektu. Tas uzsver vajadzību pēc vairāk pētījumu ar ilgāku novērošanas periodu.

Lielākā daļa novērošanas pētījumu ir vērsti uz to, lai saprastu, vai bērnam ar augstāku fizisko aktivitāšu līmeni ir mazāka depresija nekā citiem bērniem ar zemāku fizisko aktivitāšu līmeni. Tomēr šāda veida šķērsgriezuma (“starp personu”) analīze nevar precīzi novērtēt depresijas risku.

Garengriezuma salīdzinājumi, kas salīdzina izmaiņas indivīdā laika gaitā (salīdzinājums cilvēka iekšienē), sniedz precīzāku informāciju ārstēšanas plānošanai vai profilaktiskas iejaukšanās izstrādei.

Ņemot vērā fizisko aktivitāšu būtisko ietekmi uz garīgo veselību, pētnieki izstrādāja šo pētījumu, lai izpētītu attiecības starp fizisko aktivitāti, mazkustīgu laiku un depresijas simptomiem. Viņi analīzē iekļāva mazkustīgu laiku, jo tas ir būtisks parametrs veselības prognozēšanai neatkarīgi no fiziskās aktivitātes. Izmantojot šajā pētījumā veiktās analīzes, pētnieki kontrolēja jebkādus stabilus, neizmērītus traucējošus faktorus, nodrošinot pārliecinošākus konstatējumus nekā tradicionālie salīdzinājumi starp cilvēkiem.

Studiju dizains

Pētījumā tika analizēti dati no 873 dalībniekiem Trondheim Early Secure Study, kohortas pētījumā par bērniem, kas dzimuši 2003. un 2004. gadā Tronheimā, Norvēģijā. Dalībnieki tika novēroti vecumā no 6 līdz 18 gadiem.

Dalībnieku fiziskās aktivitātes tika novērtētas reizi divos gados, izmantojot akselerometru, un tika veiktas klīniskās intervijas, lai noteiktu viņu garīgo veselību. Pētījumā tika analizētas septiņas viņu savākto datu kārtas (6, 8, 10, 12, 14, 16, 18 gadi).

"Mēs arī pārbaudījām, vai pārliecība par savām fiziskajām spējām, ķermeņa tēlu un sporta līdzdalību ietekmē saistību starp fiziskām aktivitātēm un depresiju," sacīja profesore Silje Steinsbekk, Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitātes Psiholoģijas katedra.

Studiju rezultāti

Pētījumā konstatēts, ka pusaudžiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem (no vidus līdz vēlam pusaudža vecumam) ar zemāku fizisko aktivitāšu līmeni bija lielāks depresijas simptomu attīstības risks divus gadus vēlāk. Šī asociācija bija līdzīga vīriešiem un sievietēm.

Tomēr pētījumā neizdevās atrast saikni starp mazkustīgu laiku un depresijas simptomiem. Attiecībā uz pretējo ietekmes virzienu pētījumā konstatēts, ka paaugstināts depresijas simptomu līmenis paredzēja fiziskās aktivitātes samazināšanos vecumā no 10 līdz 12 un no 14 līdz 16 gadiem.

Svarīgi, ka pētījumā tika pārbaudīts, vai tādi faktori kā fiziskās aktivitātes pašcieņa, ķermeņa tēls vai sporta piedalīšanās izskaidro saistību starp fizisko aktivitāti un depresijas simptomiem. Tomēr pētnieki atklāja, ka neviens no šiem faktoriem neizraisīja asociāciju.

Izpētiet nozīmi

Pētījums liecina, ka jauniešiem, kuri palielina fiziskās aktivitātes līmeni, sākot no 14 gadu vecuma, ir mazāks depresijas simptomu attīstības risks vēlākā dzīvē. Lai gan aizsardzības statuss tika noteikts tikai no 14 gadu vecuma, ietekmes lieluma atšķirība salīdzinājumā ar agrākiem vecumiem nebija statistiski nozīmīga. Taču līdzīgs ieguvums no fiziskām aktivitātēm iepriekšējos gados nav novērots.

"Šis atklājums attiecās uz pusaudžiem vecumā no 14 līdz 16 gadiem un no 16 līdz 18 gadiem. Gan ikdienas fizisko aktivitāšu summa, gan to aktivitāšu īpatsvars, kuras ir intensīvākas un īpaši svarīgas mūsu veselībai, pasargā no depresijas simptomiem," sacīja Steinsbeks.

Jaunākajās vecuma grupās pētījums atklāj, ka dalībniekiem, kuriem ir vairāk depresijas simptomu, ir zemāks fiziskās aktivitātes līmenis.

"Lai gan mēs atklājām, ka fiziskās aktivitātes pusaudža gados pasargā no depresijas simptomiem, tas nebija taisnība jauniem pusaudžiem vecumā no 10 līdz 14 gadiem. Tomēr mēs atklājām pretēju korelāciju no 10 līdz 12 un 14 līdz 16 gadiem: tie, kuriem bija vairāk depresijas simptomu, biežāk iesaistījās mazāk fiziskās aktivitātēs."

Pētījumā neizdevās atrast saikni starp laiku, kas pavadīts mazkustīgā aktivitātē, un depresijas simptomu risku, uzsverot, ka mērījums nav tikai pretējs fiziskajai aktivitātei. Fiziskā aktivitāte ir saistīta ar sasnieguma sajūtu, pašcieņu, neirofizioloģiskiem efektiem, sociālo mijiedarbību, biedriskumu un piederību, kas kopā veicina indivīda fizisko un garīgo labklājību.

Kā minējuši pētnieki, šos rezultātus nevar vispārināt pusaudžu ar depresiju klīniskajiem paraugiem, jo ​​klīniskajos paraugos saistība starp fizisko aktivitāti un depresiju ir spēcīgāka. Tāpat šie rezultāti var nebūt vispārināmi attiecībā uz citām iedzīvotāju grupām, jo ​​garīgās veselības problēmu izplatība Norvēģijā ir zemāka, un tiek ziņots, ka norvēģu bērni ir fiziski aktīvāki nekā citi Eiropas bērni.

Ir arī vērts atzīmēt, ka šajā pētījumā konstatētās sekas bija mērenas, un, lai gan tās laika gaitā var uzkrāties, daudzi faktori ietekmē to, vai jauniešiem rodas depresijas simptomi.

Kopumā pētījums liecina, ka iejaukšanās, kuras mērķis ir palielināt jauniešu fizisko aktivitāti, var palīdzēt novērst depresijas simptomu attīstību.

Avoti: