Pētnieki saista D vitamīna deficītu bērnībā ar sirds slimībām pieaugušajiem

Pētnieki saista D vitamīna deficītu bērnībā ar sirds slimībām pieaugušajiem

Bērni ar zemu D vitamīna līmeni ir pakļauti lielākam agrīnas sirds slimības riskam, liecina desmit gadus ilgs Somijas pētījums. Vai agrīna papildināšana varētu mainīt sirds un asinsvadu profilakses gaitu?

Nesen publicētajā rakstāEiropas Profilaktiskās kardioloģijas žurnālsPētnieki Somijā pārbaudīja, vai zems 25-hidroksivitamīna D (25-OH-D vitamīna) līmenis serumā bērnībā ir saistīts ar pieaugušo aterosklerozes sirds un asinsvadu slimības (ASCVD) attīstību.

Viņu rezultāti liecina, ka zems D vitamīna līmenis bērnībā ir neatkarīgi saistīts ar agrīnu ASCVD attīstību pieaugušā vecumā. Šis pētījums var identificēt svarīgu sirds un asinsvadu slimību agrīnas dzīves riska marķieri, kas informē par mērķtiecīgiem profilakses pasākumiem.

fons

Iepriekšējie novērojumi pieaugušajiem ir parādījuši, ka zems D vitamīna līmenis serumā ir saistīts ar paaugstinātu kardiovaskulāro notikumu risku.

Iepriekšējā rakstā šī somu pētnieku komanda atklāja, ka zems D vitamīna līmenis bērnībā bija saistīts ar lielāku miega artēriju intima-media biezumu pieaugušajiem. Tas ir noteikts aterosklerozes marķieris, kas norāda, ka aplikums pakāpeniski uzkrājas artēriju sieniņās. Tas galu galā izraisa artēriju sašaurināšanos un bloķē asins plūsmu. Ja plāksne plīst, tas var izraisīt asins recekļu veidošanos.

Šo mehānismu dēļ D vitamīna deficīts var palielināt sirds slimību risku. Tomēr joprojām nav skaidrs, vai zems D vitamīna līmenis bērnībā varētu paredzēt faktiskos kardiovaskulāros notikumus pieaugušā vecumā.

Par pētījumu

Pētnieki pārbaudīja, vai bērnības 25-hidroksivitamīna D līmenis serumā ir saistīts ar ASCVD. Hipotēze ir balstīta uz jauniem pierādījumiem, ka agrīna pārtikas iedarbība var ietekmēt ilgtermiņa sirds un asinsvadu veselību. Ņemot vērā, ka D vitamīns ietekmē asinsvadu un iekaisuma ceļus, šī pētījuma mērķis bija izpētīt tā iespējamo lomu kā agrīnas dzīves riska marķieri vēlākiem kardiovaskulāriem notikumiem.

Perspektīvajā kohortas pētījumā tika izmantoti dati no 3516 kardiovaskulārā riska dalībniekiem jauniešu FINNS pētījumā. 25-OH D vitamīna koncentrācija serumā tika novērtēta 2010. gadā, izmantojot saldētus seruma paraugus, kas sākotnēji tika savākti 1980. gadā, kad dalībnieki bija vecumā no 3 līdz 18 gadiem.

Vidējais D vitamīna līmenis bērnībā bija 51,3 nmol/l ar vidējo vecumu 10,5 gadi. Bērnu mērījumi ietvēra arī ķermeņa masas indeksu (ĶMI) un lipīdu līmeni (īpaši zema blīvuma lipoproteīnu [ZBL], augsta blīvuma lipoproteīnu [ABL] un triglicerīdus), asinsspiedienu, uztura paradumus, sociālekonomisko stāvokli, smēķēšanas statusu un fizisko aktivitāti.

Sirds un asinsvadu notikumi tika izsekoti, izmantojot saikni ar Somijas valsts veselības reģistriem, tostarp Nacionālo veselības indeksu un Veselības aprūpes aprūpes reģistru, līdz 2018.

COX proporcionālie bīstamības modeļi tika izmantoti, lai pārbaudītu saistību starp dažādiem bērnības D vitamīna un ASCVD riska robežpunktiem pieaugušā vecumā, pielāgojoties dzimumam, vecumam un citiem tradicionālajiem agrīnās dzīves riska faktoriem.

Pētījumā īpaši tika analizēti vairāki D vitamīna līmeņa sliekšņi (krituma punkti) - 31, 33, 35, 37, 39, 41 un 43 nmol / L -, lai novērtētu, kuras koncentrācijas bija visspēcīgāk saistītas ar turpmākiem ASCVD notikumiem.

Rezultāti

Pētnieki atklāja, ka zems 25-OH D vitamīna līmenis bērnībā bija būtiski saistīts ar lielāku pieaugušo ASCVD notikumu risku. Konkrēti, bērnības D vitamīna līmenis zem 31, 33, 35 vai 37 nmol/L ir saistīts ar paaugstinātu ASCVD risku pieaugušā vecumā. Piemēram, bērniem ar D vitamīna līmeni zem 35 nmol/l bija vairāk nekā divas reizes lielāks ASCVD risks, salīdzinot ar pacientiem ar augstāku līmeni (riska attiecība, 2,19 [95% TI, 1,30–3,69]; pielāgots vairākiem riska faktoriem). Šīs asociācijas saglabājās nozīmīgas pat pēc pielāgošanās daudziem bērnības riska faktoriem, tostarp ĶMI, holesterīnam, asinsspiedienam, diētai un fiziskajām aktivitātēm.

Šīs asociācijas saglabājās konsekventas papildu analīzēs, tostarp tieksmes punktu pielāgošanā un D vitamīna līmeņa pielāgošanā pieaugušajiem. Gandrīz piektajai daļai kohortas D vitamīna līmenis bērnībā bija zem 37 nmol/L.

Rezultāti liecina, ka suboptimālais D vitamīna statuss agrīnā dzīves posmā ir saistīts ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku gadu desmitiem vēlāk neatkarīgi no citiem zināmiem riska faktoriem.

Pētījumā tika pārbaudīti arī iespējamie mehānismi un konstatēts, ka D vitamīna receptori atrodas visā asinsvadu sistēmā un ka D vitamīna aktīvā forma var palīdzēt samazināt iekaisumu, regulēt asinsspiedienu un regulēt lēnu asinsvadu novecošanos, kas var ietekmēt ilgtermiņa sirds un asinsvadu veselību.

Secinājumi

Šis pētījums liecina, ka zems D vitamīna līmenis bērnībā ir neatkarīgi saistīts ar agrīnu ASCVD pieaugušo vecumā, izceļot iespējamo sirds un asinsvadu slimību agrīnās dzīves riska marķieri.

Rezultāti apstiprina pašreizējos ieteikumus atbilstoša D vitamīna līmeņa uzturēšanai bērniem un var sniegt informāciju par profilaktiskām stratēģijām. Pētījuma stiprās puses ir liela, uz iedzīvotājiem balstīta kohorta ar ilgtermiņa novērošanu, stingri veselības reģistri un visaptverošs bērnu kardiovaskulāro riska faktoru novērtējums.

Tomēr ierobežojumi ietver iespējamās mērījumu kļūdas, izmantojot seruma paraugus, kas uzglabāti 30 gadus, lai gan D vitamīns šādos apstākļos ir relatīvi stabils. Kohorta bija etniski viendabīga (baltie eiropieši) un ierobežota vispārināmība. Pēcpārbaudes laikā dalībnieki bija arī salīdzinoši jauni, un daudzi vēl nebija sasnieguši vecumu, kurā ASCVD ir biežāk sastopams, tādēļ bija nepieciešama turpmāka uzraudzība.

Turklāt pētījuma novērošanas raksturs neļauj noteikt tiešu cēloņsakarību starp bērnības D vitamīna līmeni un turpmākajiem sirds un asinsvadu notikumiem.

Kopumā pētījums sniedz agrīnus pierādījumus, kas saista D vitamīna statusu ar sirds un asinsvadu veselību pieaugušajiem. D vitamīna uzņemšanas optimizēšana bērnībā var nodrošināt rentablu un viegli īstenojamu stratēģiju, lai samazinātu ilgtermiņa ASCVD risku. Tomēr, lai apstiprinātu cēloņsakarību un precizētu ieteikumus, būs nepieciešami turpmāki pētījumi, tostarp randomizēti pētījumi.

Avoti: