Masalām Eiropā ir nāvējoša atgriešanās, jo palielinās vakcinācijas atšķirības

Masalām Eiropā ir nāvējoša atgriešanās, jo palielinās vakcinācijas atšķirības

Dramatiskais masalu gadījumu skaita pieaugums Eiropā 2024. gadā, ko izraisīja zemais vakcinācijas līmenis un pieaugošās imunitātes atšķirības, ir pastiprinājis steidzamus aicinājumus veikt imunizāciju un slimību uzraudzību.

Ziņojumi par valstīm no Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Horvātijas, Kipras, Dānijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Islandes, Īrijas, Itālijas, Latvijas, Lihtenšteinas, Lietuvas, Luksemburgas, Maltas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Zviedrijas.

Vai zinājāt, ka nevakcinētiem cilvēkiem ir 90% iespēja inficēties ar masalu vīrusu, saskaroties ar to? 2024. gadā masalu gadījumu skaits pieauga visā Eiropā, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo gadu desmitu laikā. Pašreizējais ziņojums noEiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)Apsprieda šo satraucošo masalu gadījumu skaita pieaugumu, faktorus, kas veicina uzliesmojumus, un steidzamās stratēģijas, kas vajadzīgas, lai novērstu turpmākas epidēmijas.

masalām

Sezonāla atdzimšana: pēc trīs gadu pārtraukumiem masalu gadījumi 2024. gadā pēc klasiskās sezonālās līknes sasniedza maksimumu pavasarī un vasaras sākumā, kas nav novērots kopš Covid-19 pandēmijas.

Masalas ir viena no lipīgākajām infekcijas slimībām un viegli izplatās ar gaisa pilienu palīdzību. Viena inficēta persona var izplatīt vīrusu 12 un 18 citiem. Vakcinācijas centieni kopš 1960. gadiem ir ievērojami samazinājuši masalu skaitu visā pasaulē, taču masalu vīruss joprojām izraisa nopietnas slimības un nāvi, īpaši maziem bērniem. Globālie aprēķini liecina, ka masalas joprojām katru gadu izraisa gandrīz 140 000 bērnu nāves gadījumu.

Lai gan visā Eiropā imunizācijas pārklājums kopumā ir augsts, joprojām pastāv lokālas nepilnības, padarot dažas populācijas neaizsargātas pret uzliesmojumiem. Pētījumi liecina, ka vismaz 95% divu devu vakcīnas pārklājuma sasniegšana un uzturēšana ir ļoti svarīga, lai novērstu masalu izplatību.

Tomēr vakcinācijas pārklājums ir svārstījies, jo īpaši koronavīrusa slimības 2019 (Covid-19) pandēmijas laikā, kad veselības aprūpes traucējumi un dažās valstīs vakcīnu neveiksmes izraisīja imunitātes trūkumu. Turklāt saslimšanas gadījumu pieplūdums no valstīm, kurās masalas joprojām ir endēmiskas, joprojām apdraud slimības kontroles pasākumus Eiropā. Ziņojumā īpaši norādīts, ka Rumānijā laikā no 2022. līdz 2023. gadam bija vērojams straujš pirmās un otrās devas pārklājuma samazinājums, savukārt Austrija uzrādīja otrās devas pārklājuma uzlabošanos.

Pašreizējais ziņojums

2024. gada epidemioloģiskais ziņojums par masalām ir balstīts uz datiem, kas iegūti no Epipulse gadījumu sistēmas 2025. gada 20. martā. Epipulse nodrošina uzlabotu datu vākšanu un infekcijas slimību gadījumu analīzi, pārsniedzot vecākās Eiropas uzraudzības sistēmas iespējas. Ziņojumā izmantoti gadījumi, par kuriem ziņojušas 30 ES Savienības (ES) un EEZ Ekonomikas zonas (EEZ) valstis.

Rumānijas imunizācijas krīze: pirmās devas vakcinācijas apjoms no 2020. līdz 2023. gadam samazinājās par gandrīz 10%, atstājot mazus bērnus neaizsargātus Eiropas neaizsargātākajā valstī.

Uzraudzība galvenokārt balstījās uz visaptverošām, pasīvām ziņošanas sistēmām valstu iedzīvotājiem, un datu iesniegšana atbilst standarta ES gadījumu definīcijām, kas pieņemtas no 2008. līdz 2018. gadam. Imunizācijas pārklājuma aprēķini tika iegūti no Pasaules Veselības organizācijas Globālās veselības novērošanas centra datu kopām (UNISF (UNICEFL) (UNICEFF) un Imunizācijas pārklājuma aplēsēm).

Ziņojumā izmantots arī ECDC infekcijas slimību uzraudzības atlants un ikmēneša ziņojumi par masalu un masaliņu gadījumiem. Tika apkopoti un analizēti dati par gadījumiem, vakcinācijas statusu, rezultātiem, hospitalizāciju un komplikācijām, lai noteiktu tendences, sezonalitāti, sadalījumu vecuma grupās, vakcinācijas nepilnības un importa statusu.

Tika aprēķināti vecumam specifiski uzbrukumu un vakcinācijas rādītāji, un gadījumu imports tika klasificēts, pamatojoties uz ceļojumu vēsturi un iedarbību ārpus ziņotājvalstīm. Dati par hospitalizāciju un komplikācijām tika izmantoti, lai novērtētu gadījumu smagumu un iznākuma statusu, tostarp nāvi, kad vien tie bija pieejami.

Turklāt tika iekļautas vēsturiskās tendences attiecībā uz masalu vakcināciju, paziņošanas biežumu un salīdzinājumiem starp valstīm, lai noteiktu jaunās ievainojamības un sniegtu ieteikumus sabiedrības veselības iejaukšanās pasākumiem. Ziņojumā arī konstatēts, ka vienpadsmit ES/EEZ valstis ir ieviesušas obligātu masalu vakcinācijas politiku, kas var veicināt atšķirības pārklājumā un vecumam raksturīgā neaizsargātībā.

Galvenie atklājumi

Ziņojumā konstatēts, ka 2024. gadā ES/EEZ ievērojami palielinājās masalu gadījumu skaits, ziņojot par vairāk nekā 35 000 slimību, kas ir gandrīz desmit reizes vairāk nekā 2023. gadā. Rumānijā vien bija 87% no visiem gadījumiem.

Turklāt paziņošanas biežums pārsniedza pirmspandēmijas līmeni, sasniedzot 77,4 gadījumus uz vienu miljonu cilvēku. Zīdaiņi, kas jaunāki par vienu gadu, bija visvairāk skartā grupa ar inficēšanās līmeni 1175,4 uz miljonu, kam sekoja bērni vecumā no 1 līdz 4 gadiem.

Apmēram 87% no ziņotajiem gadījumiem bija cilvēki, kuri nebija vakcinēti. Satraucošāks bija konstatējums, ka 90% bērnu vecumā no viena līdz četriem nebija vakcinēti, atklājot būtiskas imunitātes nepilnības kritiskā vecuma grupā. Ziņojumā arī uzsvērts, ka imunitātes nepilnības pastāv vecāku bērnu un pieaugušo vidū, un vairākas valstis ziņo, ka lielākā daļa gadījumu rodas cilvēkiem, kas vecāki par 30 gadiem. Tas liecina par nepietiekamu pārstāvniecību šajās populācijās. Piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā un Polijā lielākā daļa masalu gadījumu 2024. gadā bija pieaugušajiem vecumā no 30 gadiem, savukārt Rumānijā lielākā daļa gadījumu bija maziem bērniem.

Slimnīcu karstie punkti: no 24 529 hospitalizētajiem gadījumiem 82% bija nevakcinēti, tostarp 739 pilnībā vakcinēti cilvēki, kas norāda uz reto, bet reālo izrāvienu infekciju sastopamību.

Arī hospitalizācijas gadījumu skaits bija augsts, un 79% gadījumu bija nepieciešama stacionāra aprūpe, galvenokārt starp nevakcinētiem bērniem. Faktiski aptuveni 82% hospitalizēto gadījumu bija nevakcinēti, un aptuveni 80% no tiem, kuriem attīstījās tādas komplikācijas kā pneimonija vai encefalīts, arī nebija vakcinēti, vēl vairāk uzsverot riskus, ar kuriem saskaras tie, kuriem nebija aizsardzības. Turklāt bieži ziņots par tādām komplikācijām kā pneimonija un encefalīts.

Tika arī konstatēts, ka nāves gadījumu skaits no masalām strauji palielinājās, proti, 23 nāves gadījumi — 22 Rumānijā vien, salīdzinot ar tikai trim 2023. gadā. Zīdaiņi un mazi bērni veidoja lielāko daļu šo nāves gadījumu. Turklāt ir palielinājies arī importēto gadījumu skaits, īpaši no Eiropas, uzsverot pastāvīgos pārrobežu pārsūtīšanas riskus.

Neskatoties uz ilgstošām vakcinācijas programmām, pirmās devas segums nedaudz samazinājās līdz 93,9% un otrajai devai līdz 88,8%. Tikai četras valstis 2024. gadā sasniedza mērķi nodrošināt, ka 2024. gadā vakcinācija pret masalu otro devu pārsniedz 95 %. Ziņojumā arī norādīts, ka tikai trīs valstis 2023. gadā sasniedza pirmo un otro devu, kas pārsniedz 95 %.

Pētnieki atzīmēja, ka informācija par vakcinācijas statusu dažām vecuma grupām bija nepilnīga, un, iespējams, tika ziņots par gadījumiem, kas nav viegli, kas, iespējams, ir nepietiekami novērtējuši patieso sastopamību.

Secinājumi

Rezumējot, ECDC 2024. gada epidemioloģiskajā ziņojumā tika konstatēts satraucošs masalu atdzimšana Eiropā, uzsverot imunitātes trūkumu un neoptimālā vakcinācijas pārklājuma nopietnās sekas.

Zīdaiņiem un maziem bērniem ir nepieciešama steidzama rīcība, lai atjaunotu kopienas aizsardzību, izmantojot vakcinācijas kampaņas, mērķtiecīgu informēšanu un pastiprinot uzraudzību, lai novērstu turpmāku masalu atkārtošanos. Ziņojumā kā galvenās stratēģijas ir uzsvērta arī digitalizēto imunizācijas informācijas sistēmu stiprināšana un starptautiskā sadarbība, lai novērstu pārrobežu pārnešanu. Ziņojumā arī uzsvērts, cik svarīgas ir mērķtiecīgas atgūšanas kampaņas aizmirstajām grupām, jo ​​īpaši jauniešu un pieaugušo vidū. Tajā ir uzsvērts, kā valstu atšķirības MMR politikās, piemēram, vakcīnu devu ievadīšanas laiks un atgūšanas programmas, var daļēji izskaidrot vecumam raksturīgās jutības atšķirības visā reģionā.

Avoti: