Zems D vitamīna līmenis pirmajā trimestrī ir saistīts ar lielāku priekšlaicīgu dzemdību risku un samazinātu augļa garumu

Zems D vitamīna līmenis pirmajā trimestrī ir saistīts ar lielāku priekšlaicīgu dzemdību risku un samazinātu augļa garumu

Rezultāti liecina, ka agrīna grūtniecība var būt kritisks logs mātes D vitamīnam, lai atbalstītu augļa augšanu un samazinātu priekšlaicīgu dzemdību risku

PašreizējaisAmerican Journal of Clinical NutritionPētījumā tika pārbaudīts, vai pirmā un otrā trimestra D vitamīna līmenis ar mātes D vitamīnu ir saistīts ar augļa augšanu un grūtniecības rezultātiem.

D vitamīna statuss un grūtniecības iznākums

Amerikāņu aptaujā aptuveni 28% grūtnieču vai sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, bija D vitamīna deficīts. Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka nepietiekams mātes D vitamīna statuss, tas ir, zem 50 nmol/L, var izraisīt nelabvēlīgus grūtniecības iznākumus gan zīdainim, gan mātei. D vitamīna deficīts ir saistīts ar paaugstinātu gestācijas diabēta, priekšlaicīgas dzemdību un preeklampsijas risku.

D vitamīnam ir svarīga loma grūtniecības sākumā. Piemēram, tas ir iesaistīts asinsvadu endotēlija augšanas faktora un placentas augšanas faktora ražošanā. Šie pro-angiogēnie faktori ir būtiski, lai regulētu agrīnu placentas vaskularizāciju. Turklāt D vitamīns ir ārkārtīgi svarīgs kaulu veselībai un veidošanai. Iepriekšējie pētījumi ir saistījuši mātes D vitamīna statusu ar dzimšanas svaru un skeleta attīstību.

Ne daudzos pētījumos ir pārbaudīts, vai D vitamīna statuss ietekmē augļa augšanas modeļus grūtniecības laikā. Iepriekšējie pētījumi ir snieguši pretrunīgus pierādījumus par D vitamīna piedevu efektivitāti mātes un jaundzimušā iznākuma uzlabošanā. Tāpēc ir svarīgi novērtēt D vitamīna papildināšanas ietekmi dažādos grūtniecības laikos uz mātes iznākumu un augļa augšanas modeļiem.

Par pētījumu

Pašreizējā garengriezuma pētījumā tika pārbaudīta saistība starp pirmā un otrā trimestra D vitamīna statusu un augļa augšanas modeli, ieskaitot gestācijas vecumu dzimšanas brīdī, mazu gestācijas vecumu (SGA) un priekšlaicīgas dzemdības risku.

Visi attiecīgie dati tika iegūti no daudzcentru perspektīvas kohortas pētījuma — Nulliparous grūtniecības iznākumu pētījuma: Topošo māšu uzraudzība (NUMOM2B). Šajā ASV veiktajā pētījumā tika iekļautas 10 038 grūtnieces, kuras nebija dzemdējušas. Dati par grūtniecību un bioparaugi tika savākti no dalībniekiem viņu pirmajā trimestrī, otrā trimestra sākumā, otrā trimestra beigās / trešā trimestra sākumā un dzemdību laikā.

Tā kā 25-hidroksivitamīns D (25(OH)d) sākotnēji netika mērīts Numom2b kohortai. Kopā 351 Numom2b dalībnieks tika nejauši izvēlēts, lai izmērītu F25 (OH) D pašreizējā pētījumā. Augļa augšana tika mērīta ar ultraskaņu pēc grūtniecības 16–21 un 22–29 nedēļās. Turklāt dzimšanas brīdī tika mērīti jaundzimušo antropometriskie aprēķini. Augļa augšanas līknes tika izveidotas, pamatojoties uz garumu, svaru un galvas apkārtmērupiem- serdeņi.

Studiju rezultāti

Dalībnieku vidējais vecums bija 27,9 gadi, vidējais grūtniecības ilgums bija 38,8 nedēļas, un vidējais ķermeņa masas indekss (ĶMI) bija 26,6. Apmēram 50% no kohortas bija bakalaura grāds, un lielākā daļa bija baltādaini, kas nav spāņu izcelsmes. Salīdzinot ar vecākiem dalībniekiem, jaunākām sievietēm biežāk bija D vitamīna deficīts.

Interesanti, ka dalībniekiem ar bakalaura grādu D vitamīna deficīts bija mazāks, t.i., 25(OH)d <50 nmol/L. Šie dalībnieki uzrādīja lielāku tieksmi lietot multivitamīnu piedevas. Vidējā 25(OH)D koncentrācija pirmajā un otrajā trimestrī bija attiecīgi 68,1 nmol/L un 78,0 nmol/L.

Pirmajā trimestrī 20% sieviešu 25(OH)D koncentrācija bija zem 50 nmol/L, savukārt lielākajai daļai 25(OH)D koncentrācija bija virs 50 nmol/L. Otrajā trimestrī 13% sieviešu novēroja D vitamīna deficītu, savukārt 87% sieviešu 25(OH)D koncentrācija bija ≥50 nmol/L.

96% kohortas augļa augšanas rādītāji bija visiem trīskāršiem punktiem, bet pārējiem 4% bija mērījumi tikai divkāršiem punktiem. Pirmajā trimestrī tika novērota saistība starp 25 (OH) D un lineāro augļa augšanu. Tomēr pielāgotajos modeļos D vitamīna koncentrācija nebija saistīta ne ar svaru, ne ar galvas apkārtmēru.

Pirmajā trimestrī 10 nmol/l bija saistīti ar 25 (OH) D, kura garums bija aptuveni 0,05.piem-Pēc pielāgošanās traucējošiem faktoriem. Izmantojot Medicīnas institūta (IOM) nepietiekamības traucējumus (<50 pret ≥50 nmol/L), 25(OH)D otrais trimestris nebija saistīts ar augļa augšanas trajektorijām garuma, svara vai galvas apkārtmēra ziņā pēc koriģēšanas, ņemot vērā traucējošos faktorus.

Apmēram 6% zīdaiņu piedzima SGA un 8% dzimuši priekšlaicīgi. Pašreizējā pētījumā pirmais trimestris tika novērtēts 25 (OH) d nepārtraukti vai izmantojot IOM bināros pārtvērumus. 25 (OH) D koncentrācija nebija saistīta ar SGA vai priekšlaicīgu dzemdību risku.

Salīdzinot ar sievietēm ar 25 (OH) d > 80 nmol/L, tika konstatēts agrāk. Otrais trimestris 25 (OH) D nebija saistīts ar SGA vai priekšlaicīgām dzemdībām.

Secinājumi

Pašreizējā pētījumā tika konstatēts, ka mātes pirmā trimestra D vitamīna statuss ir cieši saistīts ar augļa augšanas modeļiem. D vitamīna deficīts pirmajā trimestrī bija saistīts ar lielāku īsākas vidējās grūtniecības un priekšlaicīgas dzemdības risku. Tomēr otrajā trimestrī D vitamīna statuss nebija saistīts ar nelabvēlīgiem grūtniecības iznākumiem vai izmaiņām augļa augšanas modeļos. Nākotnē pētniekiem ir jāatklāj mehānisms, ar kuru D vitamīns veicina augļa augšanu.

Avoti: