Jauns pētījums atklāj sarežģītu attieksmi pret psihodēlisko terapiju
Padziļinātā Genomic Press intervijā ar Emory universitātes pētniekiem šodien publicēts jauns pētījums atklāj sarežģītu attieksmi pret psihodēlisko terapiju, un detalizēta statistika liecina gan par spēcīgu atbalstu potenciālajiem ieguvumiem, gan ievērojamu risku apzināšanos. Pētījumā, kas publicēts žurnālā Psychedelics, tika aptaujāti 178 dalībnieki akadēmiskā konferencē, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta psihedēlijai un garīgajai aprūpei. Dalībnieku vidū bija 32 aktīvi psihodēliskās terapijas veicinātāji, no kuriem 87,5% ziņoja par personīgo pieredzi ar psihedēliskajiem līdzekļiem un 62,1% bija lietojuši psihodēliskos līdzekļus speciāli terapeitiskiem nolūkiem. “Visvairāk mūs pārsteidza spēcīgā izpratne gan par priekšrocībām, gan...
Jauns pētījums atklāj sarežģītu attieksmi pret psihodēlisko terapiju
Padziļinātā Genomic Press intervijā ar Emory universitātes pētniekiem šodien publicēts jauns pētījums atklāj sarežģītu attieksmi pret psihodēlisko terapiju, un detalizēta statistika liecina gan par spēcīgu atbalstu potenciālajiem ieguvumiem, gan ievērojamu risku apzināšanos.
Pētījums, kas publicēts žurnālāPsihedēliskie līdzekļiaptaujāja 178 dalībniekus akadēmiskajā konferencē, kas bija vērsta uz psihedēliju un garīgo aprūpi. Dalībnieku vidū bija 32 aktīvi psihodēliskās terapijas veicinātāji, no kuriem 87,5% ziņoja par personīgo pieredzi ar psihedēliskajiem līdzekļiem un 62,1% bija lietojuši psihodēliskos līdzekļus speciāli terapeitiskiem nolūkiem.
"Visvairāk mūs pārsteidza konferences dalībnieku un psihedēliskās ārstēšanas praktiķu izpratne par ieguvumiem un riskiem," saka Emory universitātes Psihiatrijas un uzvedības zinātņu katedras profesors Romāns Palitskis, pētījuma autors. "Lai gan 40,2% dalībnieku piekrita, ka psihedēliskie līdzekļi var būt kaitīgi pat terapeitiskā kontekstā, mēs arī stingri uzskatījām, ka tiem ir potenciāls ieguvums, jo īpaši noteiktos medicīniskos apstākļos," piebilda pētījuma vadošais autors Dr Zachary Bosshardt.
Dr. Jessica L. Maples-Keller, pētījuma līdzautore, skaidro rezultātus par ārstēšanas pieejām: "Starp veicinātājiem mēs atklājām, ka priekšroka tiek dota noteiktai terapijas sistēmai, kur 65,6% izmantoja atbalstošu vai Rožērijas psihoterapiju un daudzas citas, izmantojot strukturētas pieejas." patīk kognitīvā uzvedības terapija (CBT). Tas liecina par tiltu starp tradicionālajām terapeitiskajām pieejām un psihedēlisko ārstēšanu.
Šie atklājumi mums stāsta kaut ko svarīgu par psihedēliskās terapijas ainavu. Mēs redzam jomu, kas nobriest ārpus vienkārša entuziasma un attīsta niansētāku izpratni gan par iespējām, gan izaicinājumiem.
Dr Boadie W. Dunlop, pētījuma līdzautors
Dr Deanna M. Kaplan, kas piedalījās pētījumā, norāda uz interesantu atklājumu: "Fakts, ka 30,7% respondentu atbildēja "nav pārliecināti" par iespējamo kaitīgo ietekmi, liecina par atbilstošu profesionālās pazemības līmeni attiecībā uz šiem spēcīgajiem savienojumiem. Šī nenoteiktība." faktiski varētu būt veselīgi jomas attīstībai.
Pētījums arī atklāja svarīgus jautājumus par psihodēliskās terapijas nākotni, jo īpaši attiecībā uz apmācības protokoliem un tradicionālās prakses integrāciju ar mūsdienu medicīnas pieejām.
Profesore Barbara Rotbauma uzsver ietekmi uz klīnisko praksi: "Mūsu rezultāti liecina, ka mums ir jāizstrādā stingri drošības protokoli, vienlaikus saglabājot optimismu par terapeitisko potenciālu. Augstais personīgo psihodēlisko līdzekļu lietošanas līmenis starp koordinatoriem - 87,5% jebkurai lietošanai un 62,1% terapeitiskiem nolūkiem - arī rada svarīgus jautājumus par praktizētāju apmācību un sagatavošanu."
Avoti:
Bosshardt, Z.,et al. (2024). Pūla lasīšana: konferences dalībnieku attieksme pret psihodēliskajiem līdzekļiem un psihedēliskām terapijām. Psihedēliskie līdzekļi. doi.org/10.61373/pp024r.0040.