Kas ir svarīgāks attiecībā uz diabēta risku: dzīvesveids vai ķermeņa svars?

Kas ir svarīgāks attiecībā uz diabēta risku: dzīvesveids vai ķermeņa svars?

Vairāku veselīgu paradumu pieņemšana var samazināt 2. tipa diabēta risku. Tomēr jaunie pētījumi liecina, ka ķermeņa svara pārvaldība joprojām ir galvenais virzītājspēks, jo īpaši dažādās etniskās grupās.

Nesen publicētā pētījumāEiropas Uztura žurnālsPētnieku grupa pētīja saistību starp salikto cerebrospinālā šķidruma riska faktoru indeksu (LSRI) un 2. tipa cukura diabēta (T2DM) sastopamību daudznacionālā populācijā.

fons

Viens no 10 pieaugušajiem visā pasaulē dzīvo ar diabētu, un līdz 2045. gadam ir sagaidāms, ka tas skars vairāk nekā 780 miljonus cilvēku, un vairāk nekā 90% būs T2DM. T2DM ietekmē gan ģenētika, gan modificējami dzīvesveida faktori, piemēram, smēķēšana, fiziskā aktivitāte, neveselīgs uzturs un alkohols. T2DM ir saistīta ar dažādām komplikācijām, piemēram: B. hronisku nieru slimību, acu bojājumiem, perifēro neiropātiju (izraisot apakšējās ekstremitātes amputāciju), kā arī ievērojami augstāku visu cēloņu un kardiovaskulāro mirstību, kā arī aklumu un ekstremitāšu amputācijas.

Pētījumi liecina, ka šīs uzvedības apvienošana dzīvesveida indeksā var labāk prognozēt slimības risku, nekā tos novērtēt atsevišķi. Tomēr iepriekšējie pētījumi ir vērsti uz īsiem novērošanas periodiem. T2DM ievērojamā ekonomiskā ietekme gan ar tiešajiem medicīniskajiem izdevumiem, gan netiešajām izmaksām, piemēram, samazinātu darbaspēju un paredzamo dzīves ilgumu, uzsver nepieciešamību pēc efektīvas profilakses. Tāpēc ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai saprastu, kā kombinētā dzīvesveida uzvedība laika gaitā ietekmē T2DM risku dažādās populācijās.

Par pētījumu

Šajā perspektīvajā kohortas pētījumā tika izmantoti dati no Multietniskās kohortas (MEC), kurā bija iekļauti 215 903 pieaugušie vecumā no 45 līdz 75 gadiem no Havaju salām un Kalifornijas, kas pārstāv piecas etniskās grupas: afroamerikāņi, vietējie havajieši, latīņamerikāņi, japāņi un amerikāņi. Izslēdzot dalībniekus ar nepilnīgiem datiem, tos, kuriem sākotnēji bija T2DM, un etniskās piederības ārpus piecām galvenajām grupām, analīzei palika 165 383 personas.

Pētnieki izmantoja sākotnējo anketu, lai savāktu datus par demogrāfiskajiem datiem, ķermeņa masas indeksu (ĶMI), smēķēšanas statusu, alkohola patēriņu, fiziskajām aktivitātēm un uztura paradumiem. Kad tika ziņots par jauktu izcelsmi, etniskā piederība tika balstīta uz prioritāro klasifikāciju. Jāņem vērā, ka dati par dzīvesveida faktoriem tika apkopoti sākotnēji un netika atjaunināti, lai noteiktu izmaiņas laika gaitā.

T2DM gadījumi tika identificēti, pamatojoties uz pašu ziņotām diagnozēm, medikamentu lietošanu un Medicare apgalvojumiem līdz 2016. gadam. Galvenā iedarbība bija LSRI — jauktais rādītājs (0–4), kurā tika reģistrēts viens punkts par katru no šiem gadījumiem: pašlaik nesmēķē, nesmēķē ≥150 minūtes vidēji smagas vai enerģiskas aktivitātes nedēļā, kas bija mazāk nekā 2 (vīrieši) vai 1 (vīrietis) vai 1 (vīrietis) vai 1 (vīrietis) 1 (1 (1). kardiometabolisma uztura ieteikumi.

Šie septiņi uztura ieteikumi ietvēra: ≥ 3 porcijas dienā augļu, ≥ 3 porcijas dienā dārzeņu, ≥ 3 porcijas dienā pilngraudu, ≥ 2 porcijas nedēļā zivju, ≤ 1,5 porcijas dienā rafinētu graudu (ar ≤ 1 %, 6 % dalībnieku).

COX regresijas modeļi tika izmantoti, lai aprēķinātu riska koeficientus (HRS) un ticamības intervālus (CIS), un pielāgoti vecumam, izglītībai un ĶMI. Apakšgrupu analīzes tika veiktas pēc dzimuma un etniskās piederības, lai pārbaudītu T2DM riska asociāciju atšķirības.

LSRI komponentu un uztura ieteikumu ievērošana (%) pēc etniskās grupas. Atbilstība pēc etniskās grupas: (a) LSRI komponenti un (b) uztura ieteikumi procentos (%) 1≥3 no 7 pārtikas produktiem, pašlaik nav smēķēšanas, ≤ 2 (vīriešiem) vai ≤ 1 (sievietēm) alkoholiskie dzērieni dienā, ≥ 150 min/nedēļā fiziskā aktivitāte 2 Porcijas: ≥ 3, 3 dārzeņu dienā dienā ≥ 3 dienā veseli graudi, ≥ 2 nedēļā zivis, ≤ 1,5 dienā rafinēti graudi, ≤ 1 nedēļā apstrādāta gaļa un ≤ 1,5 nedēļā neapstrādāta sarkanā gaļa

Studiju rezultāti

Vidējā 17,2 gadu novērošanas laikā 44 518 dalībniekiem (27%) attīstījās T2DM incidents. Lielākā etniskā grupa bija japāņi amerikāņi (29%), kam sekoja eiropieši amerikāņi (27%), latīņamerikāņi (22%), afroamerikāņi (16%) un vietējie havajieši (7%). Vidējais LSRI rezultāts bija 2,73, un lielākā daļa dalībnieku ieguva 2 vai 3 punktus.

Lai gan tikai 22% dalībnieku atbilda uztura ievērošanas vadlīnijām, visaugstākā ievērošana bija mērenu alkohola lietotāju vidū (86%), kam sekoja nesmēķētāji (84%) un tie, kas atbilst fiziskās aktivitātes ieteikumiem (81%).

Atbilstība lielākajai daļai atsevišķu uztura sastāvdaļu bija ļoti zema, izņemot zivju uzņemšanu. Uzziņai tikai 3% dalībnieku atbilda ieteikumam attiecībā uz rafinētiem graudiem un tikai 6% par neapstrādātu sarkano gaļu, ar vidēju atbilstību augļiem (24%), dārzeņiem (22%) un apstrādātai gaļai (24%) un visaugstākā atbilstība zivīm (73%).

T2DM sastopamība bija apgriezti saistīta ar LSRI līmeni. Dalībniekiem, kuri ieguva 4, bija par 16% mazāks T2DM risks, salīdzinot ar 0:1 (HR = 0,84; 95% TI: 0,80-0,88), pat pēc ĶMI pielāgošanas. Katrs LSAI palielinājums par 1 punktu bija saistīts ar T2DM attīstības risku par 6% samazinātu (HR = 0,94; 95% TI: 0,93-0,95).

Starp atsevišķiem komponentiem pašreizējā smēķēšana un atbilstoša fiziskā aktivitāte visos modeļos uzrādīja spēcīgu apgrieztu saistību ar T2DM, savukārt mērens alkohola patēriņš pārsteidzoši bija saistīts ar palielinātu risku par 19%. Svarīgi atzīmēt, ka mērenā alkohola grupā (≤1 dzēriens dienā sievietēm, ≤2 vīriešiem) bija arī destressers.

Uztura ievērošana, kaut arī zema, bija vāji saistīta ar samazinātu T2DM risku modeļos bez ĶMI, bet ne modeļos ar ĶMI. Jutīguma analīzes, izmantojot LSRI, kas sastāv tikai no smēķēšanas un fiziskās aktivitātes, atklāja līdzīgas vai nedaudz spēcīgākas apgrieztas asociācijas ar T2DM, norādot, ka šie divi faktori bija galvenie saliktā indeksa virzītāji.

Dažādās etniskās grupās augstāks LSRI līmenis bija būtiski saistīts ar zemāku 2. tipa diabēta risku afroamerikāņiem (par 27% samazinājums augstākajam, salīdzinot ar zemāko LSRI), latīņamerikāņiem (18%) un Eiropas amerikāņiem (14%). Tomēr pēc ĶMI pielāgošanas netika konstatēta nozīmīga saistība starp japāņu amerikāņiem vai vietējiem havajiešiem. Fizisko aktivitāšu ievērošana bija īpaši zemāka latīņamerikāņu un afroamerikāņu vidū, savukārt diētas ievērošana kopumā bija slikta visās grupās, tikai zivju patēriņš pārsniedza 50%.

ĶMI bija spēcīgāka saistība ar T2DM risku nekā LSRI. Dalībniekiem, kas klasificēti kā aptaukojušies (ĶMI virs 30 kg/m²), bija vairāk nekā trīs reizes lielāka iespēja saslimt ar T2DM nekā tiem, kuriem bija normāls svars. ĶMI ietekme arī atšķīrās dažādās etniskās grupās un bija īpaši izteikta japāņu amerikāņiem un vietējiem havajiešiem, iespējams, viscerālo tauku sadalījuma atšķirību dēļ.

Secinājumi

Noslēgumā jāsaka, ka šis pētījums izceļ to, cik svarīgi ir apvienot maināmu dzīvesveida uzvedību, piemēram, nesmēķēšanu, fiziskās aktivitātes, mērenu alkohola patēriņu un veselīgu uzturu saliktā LSRI, lai novērtētu T2DM risku. Augstāks LSRI rādītājs bija saistīts ar ievērojami zemāku T2DM sastopamību, īpaši afroamerikāņu, latīņamerikāņu un Eiropas amerikāņu grupās. Tomēr ne visiem dzīvesveida faktoriem bija vienāda ietekme, un ĶMI bija lielāka loma diabēta riska prognozēšanā.

LSRI nebija saistīts ar T2DM risku japāņu amerikāņiem vai vietējiem havajiešiem pēc ĶMI pielāgošanas, uzsverot, cik svarīgi ir ņemt vērā fizioloģiskās atšķirības, piemēram, viscerālo tauku sadalījumu T2DM attīstībā šajās grupās.

Svarīgs ierobežojums ir tas, ka LSRI pieņem vienādu katra komponenta svērumu, kas var precīzi neatspoguļot to patieso nozīmi T2DM riskam, un dzīvesveids tika novērtēts tikai sākotnējā stāvoklī, nevis laika gaitā. Šie rezultāti liecina, ka ir vajadzīgas kulturāli pielāgotas sabiedrības veselības stratēģijas, kas veicina ilgstošu dzīvesveida uzlabošanos, vienlaikus risinot aptaukošanās problēmu, lai efektīvi samazinātu 2. tipa cukura diabētu (T2DM) dažādās populācijās.

Avoti: