Pētījums rāda: mielinizācija smadzenēs veicina jauniešu noturību

Pētījums rāda: mielinizācija smadzenēs veicina jauniešu noturību

Psihosociālo faktoru ietekme uz pusaudžu noturību

Jauns pētījums liecina, ka pusaudžu smadzenēm ir ievērojama spēja pielāgoties psihosociāliem stresa faktoriem, kas ir īpaši svarīgi viņu garīgās veselības attīstībai. Pētījumu veica zinātnieki Meike Hetwer un Sofie Valk no Maksa Planka Kognitīvo un smadzeņu zinātņu institūta Leipcigas, un tas nesen tika publicēts žurnālā Nature Communications.

Lasiet vairāk par gūtajām atziņām

Viņi pētīja vairāk nekā divu tūkstošu jauniešu grupu vecumā no 14 līdz 24 gadiem un analizēja, kā vides faktori, piemēram, nolaidība ģimenē vai iebiedēšana, var ietekmēt šo jauniešu garīgo veselību. Lai labāk izprastu savienojumus, pētnieki pievērsa īpašu uzmanību smadzeņu mielinizācijai. Mielīns, tauku un olbaltumvielu slānis, pārklāj nervu šūnas un uzlabo signālu pārraidi starp tām. Lielāka mielinizācija prefrontālajā garozā ir saistīta ar labāku noturību.

Prefrontālā garoza un tās nozīme

Prefrontālajai garozai ir galvenā loma emociju regulēšanā un informācijas apstrādē. Hetvers skaidro: "Efektīvāka prefrontālo tīklu paplašināšana var būt saistīta ar to, ka pusaudži labāk regulē savas emocijas, labāk novērtē situācijas un izstrādā kognitīvās stratēģijas, lai labāk risinātu emocionāli izaicinošās situācijas." Pētījums parādīja, ka pusaudžiem, kuri ar vecumu kļuva izturīgāki, šajā jomā bija spēcīgāka mielinizācija.

Izmaiņas laika gaitā un noturība

Pētnieki veica garengriezuma analīzi, kurā testa subjekti tika pārbaudīti MRI skenerī divas reizes viena līdz divu gadu laikā. Rezultāti liecina, ka pozitīvai mielinizācijas attīstībai ir būtiska loma noturībā. Turpretim pusaudžiem, kuri bija neaizsargātāki pret psihosociālo stresu, viņu neironu tīklos bija mazāka stabilitāte.

Ietekme uz sabiedrību un nākotnes pētniecības virzieni

Pētījums izvirza svarīgus jautājumus, piemēram, kā var veicināt neironu tīklu stabilitāti. Pēc Valka teiktā, informatīvus rezultātus varētu sniegt pētījuma atkārtošana riska grupās un jauniešiem, kuri jau ir garīgi slimi. "Palielināts pozitīvs kontakts ar atbalstošiem psihosociāliem pakalpojumiem varētu veicināt no pieredzes atkarīgu smadzeņu plastiskumu," viņa saka.

Sabiedrībai ir ārkārtīgi svarīgi veikt preventīvus pasākumus, kas vērsti uz riska grupas jauniešiem, lai stabilizētu viņu garīgo veselību un veicinātu veselīgu psihosociālo vidi.

Sazinieties ar papildu informāciju

Zinātniskā kontaktpersona:
Meike Hetwer, doktorante
E-pasts: meike.hettwer@cbs.mpg.de
Maksa Planka Kognitīvo un smadzeņu zinātņu institūts, Leipciga

Dr Sofie Valk, grupas vadītāja
E-pasts: valk@cbs.mpg.de
Maksa Planka Kognitīvo un smadzeņu zinātņu institūts, Leipciga

Oriģinālā publikācija:
Meike D. Hetwer et al. "Elastīgās psihosociālās funkcionēšanas garenvirziena atšķirības ir saistītas ar notiekošo kortikālo mielinizāciju un funkcionālo reorganizāciju pusaudža gados" Nature Communications.