Pētījumā uzsvērta bērnu smadzeņu traumu izmeklēšanas uzraudzība

Pētījumā uzsvērta bērnu smadzeņu traumu izmeklēšanas uzraudzība

Gandrīz ceturtā daļa ASV bērnu ar smadzeņu traumas vai smadzeņu satricinājuma simptomiem netiek pārbaudīti, jo īpaši jaunāki bērni tiek palaisti garām, liecina jauns valsts pētījums.

Žurnālā publicētais recenzētais ASV pētījumssmadzeņu traumas,arī parāda, ka bērniem ar simptomiem vai smadzeņu traumas vai smadzeņu satricinājuma diagnozi biežāk bija depresijas simptomi nekā citiem pusaudžiem. Viņiem arī bija grūtāk sadraudzēties.

Regulāras pārbaudes palīdzētu nodrošināt, ka šādi bērni saņem viņiem nepieciešamo aprūpi, saka vadošā pētniece Prijanka Ramulu, kura par šo tēmu sāka interesēties pēc tam, kad 15 gadu vecumā guva smadzeņu satricinājumu autoavārijā.

Viņa veica pētījumu, mācoties vidusskolā Merilendā, un tagad studē neirozinātnes Djūka universitātē.

Galvas traumas no sporta, autoavārijas, kritieniem un cita veida sitieniem pa galvu bērniem var būt nopietnāki nekā pieaugušajiem, jo ​​viņu smadzenes joprojām attīstās.

Iepriekšējais darbs ir parādījis, ka tādi simptomi kā nogurums, galvassāpes un atmiņas un koncentrēšanās grūtības var ilgt gadiem ilgi, traucējot mācībām skolā un palielināt jauniešu paškaitējuma un pašnāvības risku.

Tomēr lielākā daļa šo pētījumu ir veikti ar pieaugušajiem vai bērniem, kas tiek ārstēti klīnikās, un trūkst informācijas par smadzeņu satricinājumu un smadzeņu traumu ietekmi uz jauniešiem vispārējā populācijā.

Priyanka Ramulu, vecākā pētniece

Lai risinātu šo problēmu, Ramulu kundze kopā ar Dr. Varšini Varadaraju no Džona Hopkinsa universitātes Baltimorā un Dr. Samiru Belagažu no Emory universitātes Atlantā apkopoja datus par 4269 bērniem vecumā no 5 līdz 17 gadiem, kuru vecāki (vai cits atbildīgs pieaugušais) piedalījās 2020. gada Nacionālajā veselības interviju aptaujā (NHIS), kas ir nacionāli reprezentatīvs pētījums.

Vecākiem tika jautāts, vai bērnam kādreiz ir bijuši smadzeņu traumas vai smadzeņu satricinājuma simptomi, ko izraisījis sitiens vai sitiens pa galvu. Iespējamie uzskaitītie simptomi bija: samaņas zudums vai bezsamaņa; apdullums vai atmiņu atstāšana; Galvassāpes, vemšana, neskaidra redze vai garastāvokļa vai uzvedības izmaiņas.

Viņiem arī tika jautāts, vai bērnam kādreiz ir bijis smadzeņu satricinājums vai smadzeņu trauma un vai tas izraisīja smadzeņu satricinājuma diagnozi.

Apmēram 8,7% bērnu bija smadzeņu satricinājuma vai smadzeņu traumas simptomi, un 5,3% bērnu bija oficiāla diagnoze.

Rezultātu ekstrapolēšana uz visiem ASV bērniem vecumā no 5 līdz 17 gadiem liecina, ka 4,6 miljoniem bērnu bija simptomi un 2,6 miljoni saņēma diagnozi 2020. gadā.

Turklāt aptuveni 23% bērnu ar simptomiem netika pārbaudīti, lai noteiktu smadzeņu satricinājumu vai smadzeņu traumu (tas ir aptuveni viens miljons visā valstī), un jaunāki bērni, visticamāk, netiks pārbaudīti.

Aptaujā tika uzdoti arī jautājumi par bērna pašreizējo psiholoģisko un sociālo labklājību.

Tiem, kuriem bija simptomi vai smadzeņu satricinājuma vai smadzeņu traumas diagnoze, bija par 60% lielāks depresijas simptomu risks un divreiz lielāks trauksmes risks nekā tiem, kuriem nebija simptomu vai diagnozes.

Viņi arī biežāk bija lietojuši medikamentus, lai uzlabotu koncentrēšanās spēju (ar 70% lielāku varbūtību), garīgo veselību, uzvedību vai emocijas, kā arī biežāk bija vērsušies pēc konsultācijas (50% biežāk).

"Mēs atklājām, ka nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa (26%) no tiem, kuriem bija trauksmes vai depresijas simptomi, saņēma terapiju vai medikamentus," saka Ramulu kundze. "Ja garīgās veselības problēmas netiek ārstētas, tas var palielināt paškaitējuma un pašnāvības risku."

Bērniem ar simptomiem un/vai smadzeņu satricinājuma vai smadzeņu traumas diagnozi arī bija grūtāk iegūt draugus (57% lielāka iespēja).

Lai gan pētījumā neizdevās pierādīt cēloņsakarību, rezultāti liecina, ka smadzeņu satricinājumi palielina psiholoģisko, sociālo un uzvedības grūtību risku bērniem, norāda pētnieki.

Pētījuma ierobežojumi ietver informācijas trūkumu par to, kad notika galvas trauma un cik smaga bija smadzeņu trauma. Turklāt nebija skaidrs, vai psiholoģiskās problēmas ir saistītas ar galvas traumu, vai arī tās radušās pēc citām traumām un slimībām.

Autori secina, ka pēc sitiena pa galvu ir steidzami jāpārbauda visi bērni, vai viņiem nav smadzeņu satricinājumu un smadzeņu traumu.

"Situāciju pa galvu guvušu bērnu kārtējā novērtēšana ir ļoti svarīga, lai bērni saņemtu nepieciešamo ārstēšanu un aprūpi, neatkarīgi no tā, vai tās ir zāles, psiholoģiskas konsultācijas vai palīdzība draudzēties," skaidro Ramuļu kundze.

"Smadzeņu satricinājuma vai smadzeņu traumas identificēšana ir arī svarīgs solis, lai novērstu otru galvas traumu, kas var būt nopietnāka un var aizņemt ilgāku laiku, lai atgūtu no tā."

Avoti: