Izpētīt atkārtotas ezofagogastroduodenoskopijas un kolonoskopijas lomu GI asiņošanas diagnostikā

Izpētīt atkārtotas ezofagogastroduodenoskopijas un kolonoskopijas lomu GI asiņošanas diagnostikā

Kuņģa-zarnu trakta (GI) asiņošana ir izplatīts un potenciāli dzīvībai bīstams stāvoklis, kam nepieciešama tūlītēja un precīza diagnoze. Esophagogastroduodenoscopy (EGD) un kolonoskopija ir primārās diagnostikas metodes, taču sākotnējie izmeklējumi dažreiz nespēj noteikt asiņošanas avotu. Šādos gadījumos atkārtotas endoskopiskās pārbaudes var uzlabot noteikšanas ātrumu. Šajā pārskatā aplūkota atkārtotas EGD un kolonoskopijas nozīme GI asiņošanas diagnostikā un izcelti apstākļi, kādos tie ir visizdevīgākie, un problēmas, kas saistītas ar to lietošanu.

Kuņģa-zarnu trakta asiņošanas biežums un cēloņi

GI asiņošana ir iedalīta augšējā, vidējā un apakšējā GI asiņošana atkarībā no asiņošanas vietas. Akūtas augšējās GI asiņošanas biežums ir no 84 līdz 160 gadījumiem uz 100 000 cilvēku gadā, un mirstības līmenis ir 10%. Peptiskās čūlas, asiņošana no varikozām vēnām un gļotādas erozijas ir vieni no biežākajiem cēloņiem. Apakšējā GI asiņošana, kuras sastopamība ir no 20 līdz 33 gadījumiem uz 100 000 cilvēku, parasti izraisa divertikulāra slimība, hemoroīdi, ļaundabīgi audzēji un kolīts. EGD diagnostikas precizitāte augšējā GI asiņošanai ir aptuveni 90–95%, savukārt kolonoskopijas diagnostikas rādītājs ir 48–90% zemākas GI asiņošanai.

Atkārtotas EGD un kolonoskopijas loma

Dažiem apstākļiem, piemēram, Djeulafoja slimība, periodiska asiņošana un ierobežota vizualizācija sākotnējās endoskopijas laikā, var būt nepieciešama atkārtota izmeklēšana. Ir pierādīts, ka atkārtota EGD uzlabo bojājumu noteikšanu, īpaši gadījumos, kad sākotnējā izmeklēšana nav pārliecinoša aktīvas asiņošanas vai sliktas vizualizācijas dēļ. Tāpat atkārtota kolonoskopija ir vērtīga diferenciālas asiņošanas noteikšanai un atkārtotas asiņošanas novērtēšanai.

Indikācijas atkārtotai endoskopijai

Atkārtota EGD un kolonoskopija jāapsver šādos gadījumos:

1. Schlechte Visualisierung während der ersten Endoskopie – Blutgerinnsel, Lebensmittelreste oder unzureichende Darmvorbereitung können Läsionen verdecken.
2. Unvollständige Erstuntersuchung – Wenn das erste Verfahren nicht die volle Visualisierung des GI -Trakts erreicht.
3. Wiederkehrende oder anhaltende Blutungen – Klinischer Hinweise auf eine anhaltende Blutung können auf eine fehlende Läsion hinweisen.
4. Zusätzliche Bildgebung deutet darauf hin, dass eine Blutungsquelle innerhalb der endoskopischen Reichweite aus der Kapselendoskopie oder der CT -Angiographie wiederholte Verfahren leiten kann.

Atkārtotas endoskopijas lietderības optimizēšana

Lai līdz minimumam samazinātu nepieciešamību pēc atkārtotām procedūrām, pareizas zarnu sagatavošanas, pieredzējušiem endoskopiskiem speciālistiem un progresīvām attēlveidošanas metodēm. Endoskopisko izmeklējumu ieplānošana piemērotā laikā, īpaši augsta riska pacientiem 24 stundu laikā, uzlabo diagnostikas rezultātus. Jaunās tehnoloģijas, piemēram, kolonoskopija ar ūdens strūklu un endoskopija, uzlabo vizualizāciju un bojājumu noteikšanas ātrumu.

Secinājumi

Atkārtotai EGD un kolonoskopijai ir izšķiroša nozīme GI asiņošanas diagnosticēšanā, ja sākotnējā izmeklēšana nenorāda asiņošanas avotu. Lai gan ne vienmēr ir nepieciešamas regulāras atkārtotas procedūras, rūpīga pacientu atlase, pamatojoties uz klīniskiem faktoriem, var uzlabot diagnostikas precizitāti un pacienta rezultātus. Ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai izveidotu standartizētas vadlīnijas atkārtotai endoskopijai GI asiņošanas ārstēšanā.

Avoti: