Herpes vīrusa infekcija ir saistīta ar lielāku Alcheimera slimības risku, pētījums liecina, ka antiherpetiskas zāles var palīdzēt

Herpes vīrusa infekcija ir saistīta ar lielāku Alcheimera slimības risku, pētījums liecina, ka antiherpetiskas zāles var palīdzēt

Jauni pētījumi, kuros izmantoti ASV apdrošināšanas dati, atklāj, ka cilvēkiem ar HSV-1 ir lielāka iespēja saslimt ar Alcheimera slimību, un tie var likt domāt, ka pretvīrusu zāles var samazināt šo risku.

Lielie Amerikas reālās pasaules dati (RWD) sniedz papildu pierādījumus par saistību starp 1. tipa herpes simplex vīrusa (HSV-1) infekciju un Alcheimera slimības (AD) attīstību un liecina par iespējamu antiherpetiskas terapijas izmantošanu kā potenciālu aizsardzību pret AD un ar to saistīto demenci.

PašreizējaisBMJ atvērtsAmerikas Savienoto Valstu pētījumā tika pārbaudīta saikne starp HSV-1 un AD, izmantojot RWD.

Alcheimera slimība un herpes vīrusi

AD ir hroniska un progresējoša neirodeģeneratīva slimība, kas ietekmē indivīda domāšanu, spriešanu un atmiņu. Gandrīz 60–80% cilvēku ar AD attīstās demence, kas rada ilgtermiņa veselības aprūpes slogu. Pašlaik aptuveni 35,6 miljoniem cilvēku visā pasaulē ir diagnosticēta demence, un straujais pieaugums ir saistīts ar sabiedrības novecošanos. Lai cīnītos pret pieaugošo AD sastopamību visā pasaulē, ir steidzami nepieciešama efektīva iejaukšanās.

Indivīdiem ar AD un ar to saistītu demenci attīstās raksturīgs toksisks olbaltumvielu agregāts ar τ-neirofibrilāriem samezglojumiem un centrālās nervu sistēmas amiloid-β (Aβ) plāksnēm ar patoloģiskām pazīmēm. Iepriekšējais pētījums atklāja eksogēno patogēnu, īpaši HSV-1, lomu AD attīstībā.

HSV-1 ir izplatīta vīrusu infekcija, kas pārsvarā sastopama pasaules populācijā vecumā no 0 līdz 49 gadiem. Lielākā daļa bērnu, kas saslimst ar šo infekciju, var palikt asimptomātiski. HSV-1 nosaka latentumu trīskāršajos ganglijos un periodiski simptomātiski atjaunojas, izraisot acu slimības, čūlas mutē un reti meningoencefalītu.

Peles modeļa pētījums parādīja, ka HSV-1 infekcija izraisa Aβ nogulsnēšanos un citas ar AD saistītas izmaiņas. Turklāt eksperimentālā HSV-1 infekcijas atkārtota aktivizēšana izraisīja izmaiņas patoloģiskās pazīmēs atkarībā no devas. Vairāki reālās pasaules pētījumi ir parādījuši, ka pacientiem, kuriem diagnosticēts HSV-1 un citi saistīti neirotropiski vīrusi, ir lielāks demences attīstības risks. Interesanti, ka Taivānā, Zviedrijā un Francijā veiktie pētījumi parādīja antiherpetisko līdzekļu aizsargājošo iedarbību pret demenci.

Zinātnieki ir norādījuši, ka ir nepieciešams liela mēroga pētījums, kas balstīts uz reāliem datiem, lai apstiprinātu HSV-1 lomu AD attīstībā un antiherpetisko līdzekļu terapeitisko iedarbību pret demenci.

Par pētījumu

Pašreizējā retrospektīvā saskaņotā gadījuma kontroles pētījumā tika izmantoti ASV reālās pasaules valsts mēroga dati, lai pierādītu saistību starp HSV-1 un AD un ar AD saistītu demenci (ADRD), tostarp Pick slimību, Lewy ķermeņiem, frontotemporālo demenci, asinsvadu demenci un neprecizētu demenci.

Visi attiecīgie stacionāro un ambulatoro pacientu dati un ievadītās zāļu receptes tika iegūti no IQVIA PharmaTrics Plus, lielākās komerciālo prasību datubāzes Amerikas Savienotajās Valstīs, kas aptver vairāk nekā 215 miljonus kandidātu kopš 2006. gada. Tā kā pētījums ir balstīts uz administratīvām prasībām. Tas nozīmē, ka šajā pētījumā reģistrēto HSV-1 diagnožu īpatsvars ir daudz zemāks par faktisko izplatību vispārējā populācijā, kas tiek lēsts, ka visā pasaulē ir aptuveni divas trešdaļas personām, kas jaunākas par 50 gadiem. Turklāt šajā datu kopā ir nepietiekami pārstāvēti cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem.

Gadījumi ar AD vai ADRD tika saskaņoti ar tiem, kuriem anamnēzē nav bijuši neiroloģiski traucējumi (kontroles), attiecībā 1:1 pēc dzimuma, vecuma, reģiona, datubāzes ievades gada un stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes vēstures. Tika veiktas divas saskaņošanas un analīzes. Gadījumu indeksa datums bija datums, kad AD/ADRD pirmo reizi tika diagnosticēts laikā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Atbilstošās kontroles grupās visiem kandidātiem indeksa datumā bija jābūt 50 gadus veciem vai vecākiem. Personas, kurām diagnosticēts HSV-1 un citi herpesvīrusi, piemēram, HSV-2 un citomegalovīruss (CMV), pirms tika reģistrēts indeksa datums.

Studiju rezultāti

Pašreizējā pētījumā tika identificēti 395 654 pacienti ar AD, no kuriem 344 628 atbilda atbilstības kritērijiem. Šie kandidāti tika saskaņoti ar vadīklām. Lielākā daļa AD grupas bija sievietes ar vidējo vecumu 73 gadi. AD pacienti pieder lielam, vienmērīgi sadalītam ģeogrāfiskam apgabalam.

Lielākajai daļai pacientu ar AD bija vairāk blakusslimību un īsāks novērošanas laiks, salīdzinot ar kontroles grupas pacientiem. Pašreizējais pētījums atklāja, ka 1507 (0,44%) pacientiem ar AD bija arī HSV-1 diagnoze, salīdzinot ar 823 (0,24%) kontrolēm.

Nosacītā loģistikas regresijas analīze atklāja, ka HSV-1 diagnoze bija saistīta ar AD ar koriģēto izredžu attiecību (OR) 1,80. Stratificētā analīze parādīja, ka šī saistība bija arvien pamanāmāka vecāka gadagājuma grupās. Līdzīgi novērojumi tika dokumentēti arī ADRD pētījuma populācijā. Konkrēti, šajā pētījumā tika atklāta saikne starp HSV-2 un VZV ar AD, kas ir līdzīga HSV-1, savukārt CMV gadījumā netika novērota būtiska atšķirība.

Apakšgrupu analīze parādīja, ka 40% no 2330 pacientiem ar HSV-1 anamnēzē, kuri saņēma antiherpetiskas zāles, bija zemāks relatīvais risks saslimt ar AD (pielāgots HR 0,83, 95% TI 0,74 līdz 0,92), salīdzinot ar personām, kuras nelietoja antiherpetiskus līdzekļus. Ir svarīgi atzīmēt, ka šī riska attiecība atspoguļo relatīvā riska samazināšanos to cilvēku grupā, kuriem diagnosticēts HSV-1, nevis vispārējā populācijā. Tomēr šī novērotā saistība neliecina, ka antiherpetiskas zāles novērš Alcheimera slimību. Ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai noteiktu, vai pastāv cēloņsakarība.

Diploms

Pašreizējais pētījums sniedz papildu pierādījumus par saistību starp simptomātisku HSV-1 infekciju un AD, izmantojot liela mēroga reālās pasaules datus. Svarīgi, ka tas uzsver, ka antiherpetiskas terapijas bija saistītas ar samazinātu AD risku personām, kurām diagnosticēts HSV-1. Tomēr šis pētījums var noteikt tikai saistību, nevis cēloņsakarību, un jāņem vērā vairāki ierobežojumi, tostarp nepietiekama HSV-1 un Alcheimera slimības diagnoze, iespējama nepareiza klasifikācija un gados vecāku cilvēku nepietiekama pārstāvība. Rezultāti arī liecina, ka HSV-1 neirodeģeneratīvā ietekme kļūst skaidrāka, pieaugot vecumam un kumulatīvajai iedarbībai. Nākotnē ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai noskaidrotu, vai neirotropo vīrusu nomākšana var mainīt AD un ADRD dabisko vēsturi.

Avoti: