Jauni rezultāti parāda, kā serotonīns veido uzvedību negatīvās situācijās

Jauni rezultāti parāda, kā serotonīns veido uzvedību negatīvās situācijās

Nesenā pētījumā, kas tika veiktsDabas komunikācijaPētnieki palielināja sinaptisko serotonīnu, izmantojot selektīvu serotonīna atbrīvojošo līdzekli (SSRA), fenfluramīnu, lai pētītu ietekmi uz cilvēka uzvedību.

fons

Neirozinātnes pētījumi koncentrējas uz centrālā serotonīna (5HT) funkciju cilvēka uzvedībā, jo īpaši selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru (SSAI) ietekmi. Serotonīns ir nepieciešams vairākām darbībām, tostarp ēšanai, seksuālajai funkcijai un mērķtiecīgai izziņai.

Ir grūti noteikt cēloņsakarību starp paaugstinātu sinaptisko 5-HT un uzvedību cilvēkiem, izmantojot SSAI, jo SSAI ir sarežģīta ietekme uz 5-HT un kolokalizētām neirotransmiteru sistēmām. Zema fenfluramīna deva, kas apstiprināta Draveta epilepsijas ārstēšanai 2020. gadā, tieši un strauji palielina sinaptisko 5-HT, nemainot ekstracelulārā dopamīna koncentrāciju garastāvokļa kontroles zonās.

Par pētījumu

Šajā pētījumā pētnieki pētīja tiešā sinaptiskā serotonīna (5-HT) ietekmi uz fenfluramīnu cilvēkiem, koncentrējoties uz nepatīkamu apstrādi, uzvedības kavēšanu un atmiņu. Viņi pētīja, vai fenfluramīns atšķirs uzvedību no tās, kas novērota triptofāna trūkuma gadījumā.

Pētnieki iekļāva 53 cilvēkus (vidējais vecums 20 gadi un 32 sievietes), kuri astoņas dienas saņēma 15 mg fenfluramīna hidrohlorīdu divas reizes dienā (intervences grupa, n = 26) vai placebo (n = 27). Viņi pieņēma darbā piemērotus cilvēkus no 2021. gada jūnija līdz 2022. gada jūnijam, izņemot tos, kuri bija stāvoklī un mēģināja grūtniecību, baro bērnu ar krūti, kā arī tos, kuri nesen lietojuši narkotikas. Visi dalībnieki tekoši runāja angļu valodā, un viņu ķermeņa masas indeksa (ĶMI) vērtības bija no 18 līdz 30.

Pētnieki izmantoja garīgo traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas (DSM-V) kritērijus un novērtēja sirds un asinsvadu, aknu un nieru veselību, lai pārbaudītu indivīdus. Sākumā dalībnieki aizpildīja dažādus emocionālus un kognitīvus uzdevumus un anketas. Pētnieki veica imūntestus, lai noteiktu ar fenfluramīnu saistītās siekalu kortizola izmaiņas. Viņi izmantoja lineārus jauktu efektu režīmus un kovariācijas analīzi (ANCOVA), lai iegūtu rezultātus.

Abās vizītēs (sākotnējā un astoņas dienas vēlāk) dalībnieki aizpildīja anketas, kurās novērtēja garastāvokli, trauksmi, depresiju, subjektīvo kognitīvo funkciju un nelabvēlīgo ietekmi. Aptaujas ietvēra Beka depresijas uzskaiti-II (BDI), uztvertā deficīta aptaujas-depresiju (PDQ-D), Spīlbergera stāvokļa-iezīmju trauksmes uzskaiti (STAI-T), pozitīvo un negatīvo efektu grafiku (Panas) un vizuālo analogo skalu (Vas).

Dalībnieki veica dzirdes verbālās mācīšanās uzdevumu (AVLT), Affective Interference GO/No-Go uzdevumu, verbālo N-Back uzdevumu, varbūtības instrumentālās mācīšanās uzdevumu, Oksfordas atmiņas uzdevumu un kontekstuālās norādes uzdevumu, lai novērtētu netiešās mācīšanās un vizuālās meklēšanas spējas.

AVLT uzdevums mēra deklaratīvo atmiņas kodēšanu un izguvi; Afektīvo traucējumu GO/No-Go uzdevums mēra uzvedības kavēšanu afektīvu traucējumu gadījumā; verbālā N-Back mērīja sarežģītu verbālo darba atmiņu; Varbūtības instrumentālās mācīšanās uzdevums mērīja atlīdzības un zaudējumu jutību instrumentālās mācīšanās laikā; Oksfordas atmiņas uzdevums mēra vizuālo darba atmiņu; un kontekstuālās norādes uzdevums mēra netiešās mācīšanās un vizuālās meklēšanas spējas.

Rezultāti

Pētījumā konstatēts, ka sinaptiskā serotonīna palielināšana samazina pastiprinājuma jutību pret nepatīkamiem rezultātiem, vienlaikus uzlabojot uzvedības kavēšanu un mainot impulsu kontroles novirzes pretīgu traucējumu vai nevēlamu emocionālo zondu iedarbības laikā. Sinaptiskā serotonīna palielināšana uzlaboja neitrālas verbālās informācijas atmiņu.

Fenfluramīna piešķiršana samazināja optimālo izvēli zaudējumu izmēģinājumos un atlīdzības apstākļos, kas nozīmē, ka palielināts sinaptiskais 5-HT samazināja iznākuma jutīgumu zaudējumu pētījumos. Tomēr mācīšanās rādītāji starp grupām būtiski neatšķīrās. Fenfluramīna ievadīšana arī palielināja iespēju izvēles laiku zaudējumu apstākļos un uzrādīja relatīvu zaudējumu jutības samazināšanos.

Sinaptiskā 5-HT neto pieaugums samazina pastiprinājuma jutību pret zaudējumu rezultātiem, savukārt 5-HT samazināšanās uzlabo zaudējumu jutību. Fenfluramīna ievadīšana uzlaboja atbildes reakcijas kavēšanu un piesardzīgu lēmumu pieņemšanu izmēģinājumos, bet nebija būtiskas grupas ietekmes uz testa precizitāti. Sinaptiskā 5-HT palielināšana samazināja impulsivitātes izvēli visos uzdevuma apstākļos, un vislielākais samazinājums tika konstatēts, ja bija nelabvēlīgi emocionāli traucējoši faktori.

Pētījumā atklājās, ka sinaptiskā 5-HT palielināšana uzlabo verbālās atmiņas apstrādi. Tomēr ilgstošas ​​mutes darba atmiņas apstrādes laikā nebija būtiskas grupas ietekmes uz precīzi atsaukto mērķu kopējo skaitu. Fenfluramīna piešķiršana izraisīja ātrāku pareizo mērķu atsaukšanu un lielāku kopējo aizkavētās atsaukšanas precizitāti.

Komanda nekonstatēja būtisku grupas efektu mācīšanās izmēģinājumos, vārdu atkārtojumos, ielaušanās vai vizuālās darba atmiņas uzdevumos. Placebo grupa pārspēja fenfluramīna grupu, lai gan ne statistiski nozīmīgi. Dzimums neietekmēja fenfluramīna ievadīšanas ietekmi uz uzdevumu izpildi.

Diploms

Pētījumā konstatēts, ka sinaptiskā serotonīna palielināšanās tieši ietekmē cilvēka uzvedību un ietekmē lēmumu pieņemšanu nepatīkamos un neitrālos apstākļos. Augstāks serotonīna līmenis samazina jutību pret zaudējumu sekām un uzlabo impulsu kontroli uzvedības kavēšanas laikā nelabvēlīgās situācijās. Augstāks serotonīna līmenis uzlabo uzvedības kavēšanu, veicinot rūpīgu lēmumu pieņemšanu un atmiņas saglabāšanu neitrālos apstākļos.

Pētījuma rezultāti ietekmē centrālās serotonīna funkcijas hipotēzes un izceļ SSRA kā eksperimentālas zondes potenciālu. Tā terapeitiskā potenciāla izpēte varētu palīdzēt mums labāk izprast serotonīna iesaistīšanos cilvēka uzvedībā un garīgajā etioloģijā.

Avoti: